Vai pavasara vēsajos ūdeņos ir vajadzīga iebarošana, ja tāpat ir zināms, ka zivis pulcējas dažādu upes aizdambējumu mierīgākajās vietās? Atliek vien piemeklēt pareizo barību, lai cope notiktu. Pašos pamatos viss ir pareizi. Zivīm, pavasara palos migrējot uz nārsta vietām, iznāk mierīgākos ūdeņos apstāties, lai nedaudz atvilktu elpu, un šīs vietas, protams, labi pazīst arī makšķernieks. Loģiski domājot, kāda te iebarošana, ja zvīņnešu daudzums jau tā ir kā siļķes mucā.
Visu laiku neēd
Bieži labi zināmā vietā, kur makšķernieki stāv viens pie otra staltā ierindā un zivis visbiežāk kožas itin labi, nereti gadās situācijas, ka pēkšņi cope pārtrūkst. Visi ir nelielā izmisumā. Vakar vēl ņēma, tikko pirms stundas arī, bet pēkšņi klusums. Daudziem uzreiz ir atbilde gatava, ka šodien nav vairs ēstgribas vai arī bariņš ir aizpeldējis projām. Patiesībā zivis turpat vien ir, tikai to bioloģiskais pulkstenis neļauj visu laiku ēst un ēst.
Šeit varam savilkt paralēles ar cilvēku. Ir taču tā bijis, ka pēkšņi no rīta sajūtam, ka apetītes nav, kaut kāds garastāvokļa panīkums, labāk visu dienu gulēt. Te pēkšņi drauga zvans, kas vēstī – nāc ciemos, mums te maziņš pikniks būs ar svaigi sālītu lasīti, uz restēm apceptiem nēģiem un kūpinātiem zušiem. Varu derēt, ka pēc šāda ierosinājuma katram cilvēkam aizmirsīsies visa tā rīta “neapetīte”.
Tieši tāpat ir arī zivīm. Ne velti ir teiciens: neiebarosi – nenoķersi. Zivīm ir jārada apetīti stimulējošs faktors, un to var izdarīt tikai ar attiecīgu iebarojamo ēsmu un smaržām. Aukstā ūdenī nelietojam spēcīgus un izteikti saldus aromātus. Vislabāk, ja pie barības piejaucam ķiploku, koriandru, vanilīnu vai anīsu. Viss kopā arī nederēs! Ķiploks vairāk noderēs karpu un vimbu copei, anīss, neapšaubāmi, breksim, bet koriandrs un vanilīns raudām. Vēl derētu neaizmirst par rūgto melasi, kas iebarojamajai barībai piešķir ļoti īpatnēju smaržu, bet par ko daudzi makšķernieki nez kāpēc piemirst. Vai tas ir saistīts ar nezināšanu par pielietojumu, nezinu, bet mēs, sporta makšķernieki, bez melases neiztiekam. Es, piemēram, uz trīs kilogramiem iebarojamās barības ūdenī, kas domāts barības samitrināšanai, iejaucu apmēram 150 gramusmelases. Taču šeit var itin droši eksperimentēt jo siltāks laiks, jo melasi ņemam saldāku.
Šajā gadalaikā nebūt nav jāpērk spēcīgās un arī dārgās barības, jo to efekts iestājas tikai un vienīgi siltā laikā, kad ūdens temperatūra pakāpjas vismaz 12 grādus virs nulles.
Dārgākais nebūs labākais
Šoreiz teiktais būs domāts zivju iebarojamajai barībai, jo visbiežāk pie mums valda uzskats – jo dārgāka barība, jo kvalitatīvāka un zivi izaicinošāka. Praksē gan bieži vien pierādās pretējais. Būtībā daudz kas ir atkarīgs no iebarojamās barības satura un arī ūdenskrātuves, kur paredzēta makšķerēšana.
Agrākos gados copmaņi mājās vārīja dažādas putras, jo copes lietu veikalos gatavās barības vienkārši nebija. Arī mūsdienās šis iebarošanas veids nemaz nav tik nepopulārs. Tomēr mazpamazām visi makšķernieki pāriet uz jau gatavām barībām, jo tās tomēr ir daudz efektīvākas. Efektivitāte slēpjas smaržā, garšā un pareizā iebarojamās barības sagatavošanā.
Iebarošanas pamatābece
Ir zināms, ka pavasarī visām baltajām zivīm (brekšiem, vimbām, raudām) labākā ēsma tomēr ir sliekas, baltie mušu kāpuri, mizgrauži, naktstārpi. Vimbām ļoti labi garšo krevetes. Liela delikatese ir rožvaboļu kāpuri, ko makšķernieku valodā sauc par „kapariņiem”. Ir brīži, kad šīs zivis neko citu nevēlas, kā tikai šo mazo, brūno tārpiņu, kas mājo zemē un vietās, kur aug vībotnes. Taču diemžēl ne visur tie ir atrodami un to populācija ir nevienmērīga.
Iemaisot pavasara vēsajā ūdenī barību, būtu jāņem vērā fakts, ka saldas un stipras barības te nederēs. Ar vārdu “stipras” es domāju tādu efektu, ka pasmaržojot tā vien gribas degunu atraut nost. Upei noderēs barības, kas domātas breksim, raudai vai vimbai. Patiesībā jebkuru no šīm barībām var lietot kā vienīgo, jo baltā zivs nāk uz visām. Nav tā, ka iebarosi ar brekšu barību un tad ne rauda, ne vimba tai klāt nenāks. Barībā iekšā noteikti jābūt saulespuķu spraukumiem, kaņepēm, koriandram un kaut kam no slieku atraktoriem. Var likt klāt arī motiļa atraktoru.
Receptes
2 kg brekšu barības, 0,5 kg saulespuķu spraukumu, 0,2 kg koriandra, viens iepakojums pārtikas veikalā pirktas ķiploku garšvielas. Ūdenī, ar ko tiks barība maisīta, ieteiktu izšķīdināt divas ēdamkarotes medus un aptuveni 250 gramus rūgtās melases. Ja naudasmaciņš atļauj, tad nopērciet trīs kastītes balto tārpu, saberiet kopā un noplaucējiet ar verdošu ūdeni. Ilgi turēt verdošajā ūdenī tārpus nevajag, jo tad tie vienkārši sadalīsies. Verdošā ūdens noliešanu izdara brīdī, kad tārpi vairs nekustas, un tas būs aptuveni pēc pusminūtes. Tad tos iemaisām barības sastāvā un veidojam bumbas. Ja copes vietā ir straume, liekam klāt pārtikas līmi. Uz iepriekš minētā daudzuma pilnībā pietiks ar 250 gramu iepakojumu. Bet uzmanību!!! Līme jāliek klāt tikai tajā brīdī, kad barība jau ir samaisīta un samitrināta.
Jaucam kopā vimbu un brekšu vai raudu barību 2 kilogramus, sagriežam, sakapājam vai samaļam aptuveni 50 naktstārpus. Galvenais, lai viņi būtu pēc iespējas smalkākā sadalījumā. Nopērkam veikalā nelobītas krevetes, atkausējam un arī cenšamies pēc iespējas smalkāk sasmalcināt. Atkausējot krevešu paciņu, tajā radīsies šķidrums. Nedomājiet to izliet krastmalā! Tieši otrādi visu lej iebarojamās barības traukā, kur tā tiek maisīta. Ūdenī noteikti iemaisām melasi. Uz šo daudzumu vajag 250 gramus. Visu samaisām un ļaujam 30 minūtes ievilkties. Atkal samaisām, un šī barība būs kā kulaks uz acs vimbām.
