Sabiedriskā transporta vadītājiem turpmāk savu darbdienu nāksies pavadīt absolūtā klusumā, jo ir aizliegts publiski klausīties radio. To viņi drīkst darīt tikai tad, ja pārvadātājs ir nopircis attiecīgu licenci, vai arī tas jādara tik klusi, lai skaņas nav dzirdamas pat pasažieru salona priekšējos solos sēdošajiem.
Ja autobusa vadītājs savā darba vietā ir ieslēdzis radio un tas tomēr dzirdams arī priekšējos solos sēdošajiem, tas uzskatāms par publisku klausīšanos un par to jāpērk licence. Autobusu šoferiem ir liegts klausīties radio vai mūzikas ierakstus arī austiņās. Ar pasažieriem autobusa šoferis braukšanas laikā pļāpāt nedrīkst, tāpēc arī klausās mūziku.
Licences pagaidām nepirks
SIA “Gulbenes autobuss” direktors Aloizs Priedeslaipa šādu prasību uzskata par smieklīgu un nekorektu. Uzņēmums vismaz pagaidām negrasās iegādāties publiskās licences. To darīt neļauj uzņēmuma finansiālā situācija, jo ievērojami sarukušas valsts dotācijas. “Ja iegādāsimies vajadzīgās licences 20 autobusiem ar dažādu sēdvietu skaitu, summa gadā būs vairāki simti, jo licences cena ir atkarīga no autobusa ietilpības. “Autotransporta direkcija” mūsu naudas tērēšanu šajā brīdī nesapratīs. Pārvadātāji jau ir uzsākuši cīņu pret šo prasību, kas ir pārspīlēta. Nav pareizi, ka autobusa vadītājs nedrīkst klausīties pat aktuālās ziņas vai laika prognozi, kas viņam ir būtiska. Daudzi cilvēki īpaši ziemā zvana uz radio un informē par konkrētiem ceļiem vai to posmiem, kas ir slideni. Arī tas, ka autoostās, gaidot noteikto atiešanas laiku, šoferim autobusā jāsēž absolūtā klusumā, ir aplami,” saka A.Priedeslaipa.
“Pieturā piestāj pasažieru autobuss, kas ir vienīgais, ar kuru pēc darba varu nokļūt mājās. Vai tad es autobusā nekāpšu, ja tajā neskanēs mūzika? Es tajā vienalga kāpšu, bet šis laiks visus ir padarījis norūpējušos un īgnus, bet, ja autobusa salonā skan laba mūzika, es sāku justies daudz labāk,” saka druvēniete Ligita Zvaigznekalne.
Situācija ir kļuvusi absurda
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka uzskata, ka situācija, kas šobrīd Latvijā izveidojusies ar pārprastu izpratni par autortiesībām, ierobežo daudzu strādājošu cilvēku iespējas saņemt būtisku un svarīgu informāciju. “Bieži vien radio ir vienīgais informācijas līdzeklis, ar ko sasniegt auditoriju arī kritiskās situācijās. Šis aizliegums ir ierobežojums dažādām brīvībām un sabiedrības iespējai būt par visu informētai. Šādi lēmumi ierobežo arī radio iespējas iegūt auditoriju, vēl jo vairāk tāpēc, ka radio jau maksā par autortiesībām Autortiesību aģentūrai AKKA/LAA un izpildītāju un producentu apvienībai LaIPA. Tiek ierobežots arī radio bizness. Mēs esam uzsākuši diskusiju par to, lai netiktu ierobežotas tiesības klausīties radio publiskā telpā. Ir notikušas sarunas ar Kultūras ministrijas ierēdņiem. Ir jāsaprot, kur sākas robeža, aiz kuras radio ir tiesības informēt sabiedrību un nodrošināt savu biznesu, kur ir autortiesību robeža. Ja vienreiz par autortiesībām jau ir samaksāts, kāpēc par tām jāmaksā otrreiz? Situācija ir kļuvusi absurda. Tad jau drīz tiks aizliegts jebkurā publiskā vietā klausīties radio vai skatīties televīzijas pārraides,” saka G.Līdaka. Viņa uzskata, ka šis aizliegums diskriminē arī citus mākslas veidus.
Sods ir bargs
Par mūzikas atskaņošanu publiskās vietās maksu prasa kopš 1993.gada, bet sabiedriskajam transportam licenču izsniegšana ir aktualizējusies tikai šogad. Lai autobusā varētu skanēt radio, izpildītāju un producentu tiesību sargātāji uzskata, ka sabiedriskā transporta uzņēmumiem nepieciešams iegādāties publiskā izpildījuma licenci.
To, vai ir licence, kontrolēs policija, lai gan fiziski izkontrolēt to, klausās vai neklausās radio, pilnībā nav iespējams. A.Priedeslaipa pieļauj, ka tiks rīkoti kontroles braucieni. Par mūzikas publisko izpildījumu sabiedriskajā transportā bez vajadzīgajām licencēm sods ir bargs – sākot no 500 līdz pat 5000 latu.
