Ražošanas cehu “Alejas 1”, kas atrodas Rankas pagastā, ir grūti nepamanīt jau iztālēm, jo tam visapkārt kā milzu pakalni slejas mizu kaudzes. Tās uzņēmumam galvenokārt piegādā SIA “Gaujas koks”.
Ar ceha darbību interesenti varēja iepazīties ikgadējo Meža dienu laikā pasākumā “Koka mūžs”, kas 19.aprīlī notika meža īpašumā “Veclazdupi 1” un “Veclazdupi 2” Rankas pagastā. Meža īpašnieks ir Guntis Grīnšteins.
Pēc “Lursoft” datiem SIA “Alejas Group” īpašnieks ir rancēnietis Aivars Reinsons. Ražošanas cehu “Alejas 1” vada Jānis Garais. Ražotne, kas atrodas kādreizējā sovhoza “Ranka” mehānisko darbnīcu teritorijā, darbojas jau divpadsmito gadu, dodot darbu 16 vietējiem iedzīvotājiem.
Izmanto tikai lapu koku
Ražošanas process tiek regulēts automātiski. Roku darbs ir tikai vajadzīgā brikešu daudzuma novietošana uz paliktņiem. Izejmateriāls brikešu ražošanai vispirms tiek izkaltēts tūkstoš grādu temperatūrā, tad samalts un visbeidzot iegūtais mizu pulveris tiek sapresēts zem ļoti liela spiediena. Vienīgi ilgāku laiku atrodoties mitrumā, briketes izplešas. Mizu kaltēšanai izmanto dūmgāzi. Kurinot briketes deg lēnām, vismaz 16 stundas, izdalot vienmērīgu siltumu. Tās ir līdzvērtīgas kūdras briketēm, kas tiek ražotas daudzās valstīs. Mizu briketes gatavo no lapu koku mizām, jo lapu koki ir labvēlīgāki skursteņiem un apkures sistēmām, nekā skuju koki. Tieši tāpēc ar gatavās produkcijas pārdošanu uzņēmumam nav problēmu. J.Garais stāsta, ka briketes galvenokārt eksportē uz Vāciju, arī uz Zviedriju, Dāniju, Čehiju, Franciju un Poliju, kur šīs briketes izmanto kā kurināmo hidroelektrostacijās. Rankā ražoto produkciju ārzemnieki iecienījuši arī tāpēc, ka koku miza uzskatāma par produktu, kas atjaunojas, tāpēc arī no tās ražotās briketes tiek uzskatītas par atjaunojamo produktu. Ārzemēs par to ir jāmaksā tikai 7 procentu nodoklis, atšķirībā no neatjaunojamajiem materiāliem, piemēram, skaidām un no tām ražotajām briketēm, kam ir noteikts 21 procentu nodoklis.
“Vācijā mums ir klienti, ar kuriem sadarbojamies jau daudzus gadus. Viņi veic pieprasījumu kārtējai kravai, mēs meklējam transportu un pa tiešo to nogādājam Vācijā. Parasti tiek vestas 24 tonnas brikešu. Tas ir atļautais svars vienai automašīnai. Briketes novietojam uz speciāliem paliktņiem. Uz viena paliktņa iespējams novietot tonnu brikešu. Paliktņus iepērkam,” stāsta ceha direktors. Kādu laiku mizas briketes ražotas arī Latvijas tirgum, kur tās bijušas nopērkamas lielveikalā “Depo”. Gulbenē šī produkcija nav nopērkama. “Ja kāds vēlas iegādāties šīs briketes, tad to var izdarīt, atbraucot uz ražotni,” piebilst J.Garais. Ražotnē gatavo arī skaidu briketes.
Plāno divkāršot
produkcijas apjomu
Uzņēmumā darbs ir organizēts četrās maiņās. Vienā maiņā iespējams izgatavot aptuveni 10 tonnas mizas brikešu un 15 līdz 16 tonnas skaidu brikešu. Mēnesī tiek saražotas aptuveni 500 tonnas mizas brikešu. Produkcijas daudzums ir atkarīgs no izejmateriāla. Vasarā mizas ir vieglāk izkaltēt nekā ziemā. Tad apjoms sasniedz pat 700 tonnu. “Pavisam drīz darbu uzsāks vēl viens mūsu jaunais mizu brikešu ražošanas cehs Liepājas pusē, kā arī esam iecerējuši ierīkot vēl otru kalti, lai krietni varētu palielināt ražošanas apjomu. Rakstām projektus, bet pērn mūsu projekts netika neatbalstīts, tomēr šogad mēģināsim startēt atkal ar jaunu projektu. Diemžēl no valsts puses atbalsts nelielajiem ražošanas uzņēmumiem ir niecīgs. Arī bankas sola visu ko, bet reālā situācija ir pavisam cita. Pirms pāris gadiem bijām uz bankrota robežas. Labi, ka pagājušajā gadā izdevās noslēgt veiksmīgu līgumu par produkcijas piegādi, kas ļāva iegādāties jaunu traktoru, šķeldotāju un jaunu presi. Tā kā ir šķeldotājs, tad briketes varam ražot pat no krūmiem,” stāsta J.Garais.
