Zvērināta advokāte Arta Kokta, kura praktizē Gulbenē, saņēmusi divus augstus sava darba novērtējumus – Tieslietu sistēmas 3.pakāpes Goda zīmi un Advokatūras zelta zīmi par īpašiem nopelniem kā darbiniece, kuras stāžs advokatūrā ir 40 gadu, bet pirms tam prokuratūrā – 12 gadu.
Apbalvojumus A.Kokta saņēma Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulcē no tieslietu ministra Gaida Bērziņa rokām.
“Neko tādu negaidīju, biju pārsteigta un arī priecīga,” “Dzirkstelei” saka A.Kokta. “Viņa ir vecā kaluma advokāte, kura savā darbā ievēro tiesiskumu, likumību! Tā īsi un skaidri var sacīt par kolēģi Artu Koktu, kurai svarīgākie kritēriji ir patiesība un taisnīgums,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes rajona prokuratūras virsprokuros Aivars Circens. Viņš uzsver, ka ne jau velti Tieslietu sistēmas Goda zīmi piešķir tieši par priekšzīmīgu un godīgu darba pienākumu izpildi daudzu gadu garumā.
Gulbenes rajona tiesas tiesneses “Dzirkstelei” saka, ka no sirds priecājas ar A.Koktas darba novērtējumu. “Darbā tiesā ar A.Koktu saskaros kopš 1997.gada un varu sacīt par viņu vislabākos vārdus. Viņa ir cilvēcīga un zinoša, iet laikam līdzi, apvienojot pieredzi ar mūsdienīgu skatījumu,” stāsta Maija Bogdane. Rasma Medne klāsta, ka A.Kokta tiesas sēdēs bieži piedalās kā valsts norīkota advokāte. “Mums ir laba sadarbība,” saka tiesnese. Gunta Širaka bilst, ka A.Koktu augstu vērtē gan kā kolēģi, gan kā personību.
Advokatūras zelta zīmi par īpašiem nopelniem saņēma pavisam 36 ilggadējie zvērinātie advokāti, tostarp Andris Grūtups, kuru tagad pazīstam arī kā rakstnieku. A.Kokta joko, ka arī viņa varētu sarakstīt grāmatu, kurā atklātu savu darba pieredzi, kurā ir bijis viss – gan drāma, gan traģēdija, gan komēdija. Advokātes darbā panākumi atkarīgi no tā, vai klients pilnībā ir uzticējies savam aizstāvim. Neprognozējama situācija kļūst tad, ja klients savam advokātam ir izstāstījis tikai daļu patiesības jeb vēl sliktāk – samelojis. A.Kokta saka, ka bieži vien saviem aizstāvamajiem kriminālprocesos iesaka atvainoties cietušajiem un kaut vai daļēji iespēju robežās atlīdzināt nodarītos zaudējumus.
“Bieži esmu nepilngadīgo aizstāve tiesā. Esmu pārliecināta, ka daudzos gadījumos varētu iztikt bez tiesāšanās, ja vien vainīgais laikus no sirds nožēlotu pastrādāto un lūgtu piedošanu tiem, kam nodarījis pāri. Taču prakse liecina, ka tieši to izdarīt – atvainoties un patiesi atzīt savu vainu – gados jaunam cilvēkam ir visgrūtāk,” saka A.Kokta.
