Dzirkstele.lv
Zināšanām bagāti Latvijā atgriezušies deviņi vidusskolas vecuma jaunieši, kuri Rotari Baltijas jūras vasaras nometnē Zviedrijā guva zināšanas par Baltijas jūru, tās piesārņojumu, tā radītajām sekām un iespējamiem risinājumiem. Nometnē kopumā piedalījās 12 dalībnieki, un tā notika Vestervīkā, Kalmārā, kā arī Ēlandes salā. Par to informē Rotari Baltijas jūras iniciatīvas un nometnes koordinatore Latvijā Māra Majore.
Gulbenes “Interact” biedrs O.Priedītis vērtē: “Nometnē par Baltijas jūru ieguvu zināšanas un izpratni par to, kādēļ palielinās vai samazinās ūdens līmenis un kādi faktori to ietekmē. Pārsteigts biju par to, cik litru ūdens ir nepieciešams, lai izgatavotu viedtālruni (12 200 litri!). Nometne bija labi izplānota ar daudzām aktivitātēm un izzinošiem muzejiem.”
E.Smirnova, kura tagad darbojas Rīgas “Interact” klubā, bet pirms tam bija Gulbenes “Interact” biedre, saka: “No nometnes ieguvu ļoti daudz, piemēram, jaunu informāciju par vajadzīgajām un jau esošām iekārtām, kas palīdz ūdens kvalitātei. Satiku jaunus cilvēkus, kuri palīdzēja iepazīt jaunas valsts kultūru.”
Ar zināšanām dalījās eksperti: profesore Catherine Legrand (Rotari Baltijas jūras iniciatīvas zinātniskā līdere Linē universitātē Zviedrijā), Dr. Loreta Kelšaite-Rimkiene (Klaipēdas universitāte Lietuva), kā arī citi Zviedrijas pētnieki, eksperti vides un Baltijas jūras jautājumos.
“Vairāk nekā nedēļu garajā nometnē dalībnieki no Latvijas un Zviedrijas ieguva fantastiskas zināšanas par Baltijas jūru, vides problēmām un iespējamajiem risinājumiem! Jauniešiem bija iespēja arī apgūt snorkelēšanas iemaņas, pieskarties jūras augiem un iemītniekiem, apmeklēt “National Geographics” izstādi “The Pristine Seas” un iegūt atbildes uz neskaitāmi daudziem jautājumiem par vidi un tās aizsardzību. Piemēram, kādi jūras iemītnieki sniedz vislielāko ieguldījumu ūdens attīrīšanā; kādēļ ir nepieciešami seni koki; cik litri ūdens nepieciešami, lai mēs varētu brokastīs baudīt vienu olu (200 litri) vai uzvilkt džinsus (10 800 litri!); kā mēs varam redzēt un sajust jūras piesārņojumu un klimata pārmaiņas; kādēļ mums uztraukties par to, vai jūra ir tīra un lai nenotiek pārmērīga nozveja. Manuprāt, jaunieši ieguva neatsverami bagātīgas zināšanas, turklāt viņos radās degsme izzināt vēl vairāk un par šiem jautājumiem runāt arī vienaudžu vidū. Turklāt – jaunieši varēja izbaudīt Zviedrijas dabu, piedalīties Kalmāras pilsētas svētkos, tur daloties ar savām zināšanām Baltijas jūras iniciatīvas informācijas teltī, peldēties un lieliski kopā pavadīt laiku,” stāsta M.Majore.
Rotari apgabala, kas apvieno Latvijas un Dienvidrietumu Zviedrijas Rotari klubus, gubernators Jānis Teteris pastāstīja: “Vasaras nometne bija viena no Rotari Baltijas jūras iniciatīvas aktivitātēm, kuras mērķis ir sniegt ieguldījumu Baltijas jūras vides situācijas uzlabošanā un pilnveidot jauniešu zināšanas, kā arī veicināt sadarbību starp jauniešiem dažādās valstīs Baltijas jūras krastos. Nometne bija veiksmīga! Turklāt – šis bija lielisks vairāku Rotari klubu un apgabalu sadarbības piemērs. Ir sajūta, ka nometnes mērķi ir sasniegti, te gan jāpiebilst, ka rezultātus redzēsim, kad jaunieši uzsāks aktīvu darbību kā Baltijas jūras “vēstneši”, stāstot par Baltijas jūru, piesārņojuma problēmām, risinājumiem un ierosinājumiem.”
Plānots, ka jaunieši ar iegūtajām zināšanām dalīsies vienaudžu vidū, Rotari, “Interact” un “Rotaract” klubos, kā arī dažādās organizācijās un pasākumos.
J.Teteris piebilst, ka patīkams pārsteigums ir jauniešu padziļinātā interese par Rotari un klubu realizētajiem projektiem, kā arī par iespēju izveidot “Interact” un “Rotaract” klubus un iesaistīties Rotari iniciatīvu realizēšanā.
No Latvijas uz Zviedriju devās Evelīna Smirnova, Annija Bauģe, Beāte Keina Balode, Aziza Donava, Oskars Priedītis, Roberts Treize, Sintija Daukste, Vladislava Paškeviča un Lizete Apse.
Nometni organizēja Rotari apgabals, kas apvieno Latvijas un Dienvidrietumu Zviedrijas Rotari klubus. Atbildīgie organizētājklubi ir Kalmāras Rotari klubs Zviedrijā un Rīgas Hanzas Rotari klubs. Zinātniskā satura nodrošināšanā veiksmīga sadarbība notika arī ar Lietuvas Rotari apgabalu.
Pēc nometnes noslēguma, organizatori pārrunāja ar dalībniekiem ieguvumus no nometnes, un, ņemot vērā pozitīvās atsauksmes, nolemts, ka vasaras nometni būtu vērts organizēt arī nākamgad, piesaistot arī dalībniekus un lektorus no citām Baltijas valstīm.
zinot aptuvenos datus par viedtālruņu ražošanas apjomiem (1.1 līdz 2.1 miljardi gadā) no 2006 g. 12m3 ūdens patēriņš uz vienu tālruni jau būtu izsmēlis visus ūdens resursus uz zemes. Ja jau viens tālrunis patērē 12 tonnas ūdens, tad mēs visi šitās tonnas katru dienu pārnēsājam? Vajadzētu šādus rakstus un informāciju izvērtēt iekams pasniegt bērniem, kuri laikam neko nesaprot un neapzinās ražošanas procesu utt. Šitādi batoni un makaroni pa ausīm sen nebija lasīti.
Man tomēr prieks, ka jauniešiem ir iespējas piedalīties izzinošos pasākumos, ne tikai no grāmatām un populāriem rakstiem, bet paši var no pētniekiem dzirdēt un redzēt aktuālās problēmas. Un, protams, nenovērtējama ir komunikācija , kā arī izziņas process. Lai kaut ko novērtētu, atbalstītu vai kritizētu ir jābūt zināšanām.