Uz jautājumiem, kas skar pensijas, “Dzirkstele” aicināja atbildēt Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras Madonas reģionālās nodaļas Gulbenes klientu apkalpošanas centra vadošo inspektori Inesi Zelču.
– Ko paredz jaunie grozījumi pensiju lietā?
-Grozījumi likumā paredz, ka 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to paaugstinās par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums. Paredzēts, ka pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši, sākot no 1952.gada 1.janvāra. Tātad cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, varēs pensionēties 3 mēnešus vēlāk, tas ir, 62 gados un 3 mēnešos. Savukārt tie, kuri dzimuši no 1952.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, varēs pensionēties 6 mēnešus vēlāk, tas ir, 62 gados un 6 mēnešos. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1955.gada 1.jūlija, vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu. Paaugstinot vispārējo pensionēšanās vecumu, pakāpeniski palielināsies arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, tas ir, bērna invalīda vecākiem, politiski represētajām personām un citiem. Tāpat plānots paaugstināt pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. 2014. un 2015.gadā to paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšana ar 2014.gadu skars tos cilvēkus, kuri dzimuši, sākot ar 1954.gadu.
– Ja cilvēki ir dzimuši 1954. vai 1955.gadā, kad viņi varēs priekšlaikus pensionēties?
– Grozījumi likumā paredz pagarināt priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju. Šobrīd spēkā esošā likumdošana paredz priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju līdz 2013.gada 31.decembrim. Skaidru atbildi varēs sniegt pēc grozījumu likumā spēkā stāšanās.
– Vai, pensionējoties priekšlaikus, var turpināt darbu?
– Strādāt var, bet pensiju saņemt nevar.
– Ja cilvēks ir politiski represētais, vai viņam ir iespēja aiziet priekšlaicīgā pensijā?
– Jā. Taču tā nebūs priekšlaicīgā pensija, bet gan pensija ar atvieglotiem noteikumiem. Šobrīd politiski represētās personas pensijā var aiziet no 57 gadu vecuma, ja stāžs nav mazāks par 30 gadiem.
– Vai mūsu apkalpošanas centrā vēršas cilvēki, lai noskaidrotu, kad un kā viņam ir izdevīgāk priekšlaikus pensionēties un vai katrs konkrētais gadījums tiek arī izskaidrots?
– Vienmēr tiek izstāstīts, no kura datuma ir izdevīgāk pieprasīt vecuma pensiju. Katrs konkrētais gadījums tiek individuāli izvērtēts. Pieprasot priekšlaicīgo vecuma pensiju, būtiski ir tas, vai cilvēks strādā vai ne. Ja viņš ir nestrādājošs, tad cilvēkam nauda ir vajadzīga un priekšlaicīgā pensija tiek piešķirta. Ja viņš ir strādājošs, tad ir jāapdomā, no kura datuma viņam ir izdevīgāk doties priekšlaicīgā pensijā. Cilvēki var nākt un konsultēties, jo mēs rēķinām arī prognozes. Piemēram, strādājošam cilvēkam, kurš šogad sasniedz 60 gadu vecumu, mēs aprēķinām, kāda varētu būt pensija, ja to pieprasītu šogad. Aprēķināt, kāda šim cilvēkam varētu būt pensija, ja to pieprasītu 2013.gadā, mēs pagaidām vēl nevaram, tāpēc iesakām cilvēkiem nākt decembrī, lai varētu parēķināt, kāds pensijas apmērs tiktu aprēķināts, pieprasot pensiju 2013.gadā. Izvērtējot aprēķina rezultātus, cilvēks izvēlēsies, vai pensiju pieprasīt ar 2012.gadu vai ar 2013.gadu. Katrs gadījums ir individuāls. Galīgo lēmumu, no kura datuma piešķirt pensiju, pieņem topošais pensionārs, uzrakstot iesniegumu. Cilvēki nāk pie mums regulāri un interesējas par priekšlaicīgu pensionēšanos, kā to izdarīt izdevīgāk. Vēl viena būtiska lieta, kas interesē cilvēkus, vai viņiem darba stāžā viss ir ieskaitīts. Cilvēks zina, ka attiecīgajā gadā ir strādājis, atnāk pie mums un jautā, vai attiecīgais gads ir ieskaitīts darba stāžā. Cilvēki jautā par iespējām pārrēķināt pensiju.
– Kā ar došanos pensijā daudzbērnu vecākiem?
– Ja ir pieci un vairāk bērnu un nav bijušas atņemtas bērnu aprūpes tiesības, tad vecāki (tēvs un māte) var pensionēties 5 gadus agrāk ar nosacījumu, ka stāžs nav mazāks par 30 gadiem. Daudzbērnu mātēm, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem, šobrīd var aiziet pensijā no 58,5 gadu vecuma, bet ar 1.jūliju varēs no 59 gadu vecuma. Viņām ir šādas atlaides. Tēviem stāžam jābūt ne mazākam par 30 gadiem.
– Ja cilvēkam aprēķinātā pensija šķiet par mazu. Ko darīt?
– Lēmumu par pensijas piešķiršanu vai pārrēķinu var apstrīdēt viena mēneša laikā kopš lēmuma spēkā stāšanās dienas. Ja vēlas apstrīdēt lēmumu, ir jāraksta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram adresēts iesniegums, kurā jānorāda, ka nepiekrīt pieņemtajam lēmumam un jāpamato savs viedoklis. Iesniegums jāiesniedz mums klientu apkalpošanas centrā. Mēs to pārsūtām tālāk uz Rīgu, kur tas tiek izskatīts un pieņemts lēmums, vai atstāt spēkā mūsu pieņemto lēmumu vai atcelt. Ja atstāj spēkā mūsu lēmumu, tad tālāk to var apstrīdēt augstākā instancē – Administratīvajā tiesā. Ir bijuši gadījumi, bet ne daudz, kad cilvēki ir nākuši un arī apstrīdējuši mūsu pieņemtos lēmumus. Līdz šim tie ir atstāti spēkā.
– Kāds ir minimālais darba stāžs, lai saņemtu vecuma pensiju?
– Pašreiz 10 gadi, bet to ir plānots paaugstināt. Lai pieprasītu priekšlaicīgo vecuma pensiju, nepieciešams 30 gadu stāžs.
– Kā sadzīt pēdas savam darba stāžam?
– Darba stāžu var pierādīt ar šādiem dokumentiem – darba grāmatiņu, kolhoznieka darba grāmatiņu, darba līgumu un dokumentiem par tā izpildi, darba devēja izziņu un citiem dokumentiem, kas individuāli tiek izvērtēti. Ja dokumenti nav saglabājušies, stāžu var pierādīt ar arhīva izziņu. Ja arhīvā dati nav saglabājušies, stāžu var pierādīt tiesas ceļā.
– Vai studiju gadi ietilpst darba stāžā?
– Jā, bet tur atkal jāskatās periodi. Līdz 1991.gadam stāžā tiek ieskaitītas mācības pēc vidējās izglītības iegūšanas. No 1991. līdz 1995.gadam stāžā ieskaita, ja students pie mums bija reģistrējies un maksājis sociālo nodokli. Pēc 1996.gada studiju laiks darba stāžā netiek ieskaitīts.
– Vai darba stāžā tiek ieskaitīts laiks, kad tiek maksāts bezdarbnieka pabalsts?
– Vecuma pensijai tiek ieskaitīts.
– Cik šobrīd ir liela piemaksa pie vecuma vai invaliditātes pensijas par katru nostrādātu gadu?
– Tie ir 70 santīmi un ir aprēķināti par katru gadu, kas ir nostrādāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Pensijām, kuras tiek piešķirtas, sākot ar 2012.gada 1.janvāri, piemaksas vairs netiek piešķirtas.
– Vai šogad būs indeksācija?
– Pagaidām indeksācija nav paredzēta.
– Kādā veidā mūsu novada pensionāri vairāk izvēlas saņemt pensiju?
– Jaunie pensionāri vairāk izvēlas kredītiestādi, jo viņiem jau ir algas konti, taču ir arī tādi, kas izvēlas piegādi mājās, bet tad jārēķinās, ka par to jāmaksā 1,22 lati.
– Kāda ir Gulbenes novada pensionāru vidējā pensija?
– Gulbenes novadā lielākā daļa pensionāru saņem vecuma pensiju no 160 līdz 170 latiem.
Vecuma pensiju līdz 100 latiem saņem 371 pensionārs, bet pensiju, kuras apmērs lielāks par 400 latiem saņem 53 pensionāri. Latvijā vidējās vecuma pensijas apmērs ir 186 lati. Gulbenes novadā vecuma pensiju vidējais apmērs ir par 8,6 procentiem zemāks nekā vidējais valstī. Vecuma pensiju Gulbenes novadā februārī saņēma 5248, bet martā – 5236 pensionāri. Skaits katru mēnesi mainās.
