“Gulbenes Bukiem” šī nebija starp veiksmīgākajām sezonām – mūsējie ierindojās Latvijas Basketbola līgas 2.divīzijas čempionāta priekšpēdējā vietā.
Komandas treneri Arvis Steckis atzīst, ka sezonas sākumā visi, protams, bijuši optimistiski noskaņoti, bet sezonas gaitā viss mainījies. “Es spēlētājiem mēģinu dot iespēju, beidzot skolu, mācīties spēlēt basketbolu un tādēļ arī mācīties bez maksas. Taču ne visi spēlētāji apjauš nepieciešamību šo iespēju izmantot. Sezonas sākumā visiem gribējās spēlēt un viss bija kārtībā, bet tad sākās dažādas slimošanas, spēlētāji guva traumas. Vienu brīdi bija pat tā, ka uz spēli jāpiesaka astoņi cilvēki, bet mums spējīgi spēlēt ir seši un vēl divi ir ar nelielu temperatūru vai kādu mikrotraumu. Loģiski, ka tajā brīdī par rezultātu nemaz nevar domāt,” saka treneris. Arī spēļu grafiks šajā sezonā bija ļoti saspringts, jāpiebilst, ka spēlētāji vēl arī dzīvoja starp diviem turnīriem – LBL 2 un Jaunatnes basketbola līgu. “Ja LBL 2 pacēla mūsu līmeni – pat ja mēs zaudējām, ieguvām zināmu pieredzi, tad Jaunatnes līgā notiek basketbola degradācija, tur spēlētāju līmenis tikai pazeminās,” atzīst A.Steckis.
Varēja nospēlēt labāk
Ap Jaungadu spēlētāji sāka atgriezties ierindā pēc slimībām un traumām. “Diezgan liels ūdens jau bija izgāzts – 15 spēlēs gūtas tikai divas uzvaras, bija jāizdara secinājumi un kaut kas jāmaina. Racionāli izmantojām mazo pārtraukumu un ieguvām labu formu. Mums veicās ļoti labi. Bijām gatavi spēlēt ar visām komandām, uzvaru bija vairāk, taču, līdzko atsākās Jaunatnes līgas čempionāts, spēle atkal pajuka,” saka A.Steckis. “Parasti pavasarī spēlētājiem basketbols jau sāk apnikt. Viņi spēlē Jaunatnes līgā, spēlē “Bukos”. Jāspēlē vēl arī novada čempionātā. Man stāsta, ka viņiem ir traumas, bet novada čempionātā spēlē. Brauc un spēlē arī Alūksnes un Balvu čempionātā, bet saka, ka “Bukos” vairs nav spēka spēlēt. Tā jau bija tāda necieņas izrādīšana pret struktūru, kurā spēlētāji skaitījās.” Treneris stāsta, ka mēģinājis runāt ar spēlētājiem, sakot, ka viņi ir vajadzīgi cits citam, vajadzīgi viņam un treneris ir vajadzīgs viņiem. “Tiklīdz viena no šīm trim saiknēm tiek pazaudēta, process beidzas. Šīs trīs saiknes kopā treniņnodarbībās varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Ja nevar nodrošināt pilnvērtīgu treniņprocesu, diez vai var nodrošināt rezultātu.” A.Steckis norāda, ka šinī vecumā spēlētājiem laikam nav iespējams iemācīt uzvarētāju psiholoģiju – iet cīnīties par sevi, par komandu, par skatītājiem, par pilsētas godu. “Šķiet, ka spēlētājiem ir labi tā, kā ir – ja sanāk, tad ir labi, nesanāk – arī labi.”
A.Steckis uzskata, ka komanda šajā sezonā varēja nospēlēt labāk. “30 spēlēs esam guvuši tikai 7 uzvaras, tas nav nekas iepriecinošs. Lai tā arī būtu šī priekšpēdējā vieta, taču mēs daudz ko palaidām garām. Nespējām saņemties svarīgiem mačiem,” atzīst treneris.
Vai “Buki” vēl būs?
Jautāts par nākamo sezonu, A.Steckis atzīst, ka šobrīd ir pilnībā apturēts viss, kas ir saistīts ar basketbolu “Bukos”. Viņš pieļauj minimālu iespēju, ka kaut kas varētu turpināties. “Arī spēlētāju pēctecība no sporta skolas iet mazumā. Mūsu saimniecībā sporta skolā visās grupās, ekonomikas valodā runājot, ir bankrots. Jau šobrīd komandā spēlēja spēlētāji, kuriem tur varbūt nemaz nebūtu vieta, bet viņiem bija jāpalīdz tiem spēlētājiem, kam ir kaut kādas cerības iekļūt kādā augstskolas komandā. Es ļoti ceru, ka kādu no šiem audzēkņiem nākamgad ieraudzīšu kādā studentu komandā, kas cīnīsies par finālu. Latvietim ir jāsaprot, ka no viņa basketbolists sāks parādīties tikai pēc 20 gadu vecuma un tikai atsevišķiem – 18 – 19 gadu vecumā. Tādēļ esmu priecīgs, ka mums sāk attīstīties studentu sports.”
