Inita Savicka
“Latvijas Valsts ceļi” “Dzirkstelei” skaidro, ka nekas vēl nav akmenī iecirsts
Sākoties būvdarbiem 14 kilometru posmā uz reģionālā autoceļa Cesvaine -Velēna, vietējie Tirzas pagasta iedzīvotāji netīšām no strādniekiem uzzināja, ka nolemts nogriezt blakus ceļam augošās ābeles Tirzas ciema teritorijā.
Pirmais trauksmi sociālajos tīklos cēla tirzmalietis Nils Treijs un ziņoja par šo situāciju arī “Dzirkstelei”. Sociālajos tīklos sākās viedokļu birums ābeļu aizstāvībai. Alda Alberte lūdz iesaistīties arī Valsts prezidentu.
“Dzirkstele” sazinājās ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi” un noskaidroja, ka šis ir “nosacīti vienkāršotais būvprojekts” un sabiedriskās apspriešanas par ābeļu zāģēšanu nebija. Vēl varot paspēt izvērtēt, vai nogriezt tikai tās ābeles, kuras ir ļoti sliktā stāvoklī. Iedzīvotājiem esot jāraksta vēstule “Latvijas Valsts ceļiem”, tad varētu kopīgi izvērtēt.
Paredzēts iznīcināt vairāk nekā 25 ābeles
“Dzirkstele” sazinājās ar N.Treiju, kurš apliecina, ka jau ir sagatavota vēstule “Latvijas Valsts ceļiem” un notiks arī iedzīvotāju parakstu vākšana.
“Šobrīd ir vēstule no trim vietējām sabiedriskajām organizācijām, un, visticamāk, tiks organizēta parakstu vākšana šajā nedēļā. Pašlaik ābeles netiek zāģētas. Cilvēki, kas tur dzīvo, arī pieskata šīs ābeles, lai nesāktu griezt. Vietējie netīšām no strādniekiem uzzināja, ka tās griezīs. Viņi pamanīja, ka notiek kaut kādas aizdomīgas darbības, un gāja interesēties, un strādnieki teikuši, ka zāģēs nost ābeles. Nekādas informācijas pirms tam nevienam nebija,” stāsta N.Treijs.
Vēstulē, kas adresēta “Latvijas Valsts ceļiem”, teikts: “Latvijā tradīcija apstādīt ceļa malas ar ābelēm pastāv vismaz kopš 19.gadsimta sākuma. Vislielāko popularitāti šī tradīcija sasniedza 1930.gados pēc tam, kad uz to aicināja toreizējais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis – ceļiniekam ābeles sniegs paēnu vasarā, ziedus pavasarī un augļus rudenī. Šī tradīcija nav apsīkusi pat visdrūmākajos padomju okupācijas gados. Nav izņēmums arī Tirzas ciema ceļa malas, kur ābeles stādīja vietējās kopienas pārstāvji 1930., 1950., 1960.gados. Pēdējā ābeļu stādīšana Tirzā notika 2021. gadā. Koku stādīšanas un atjaunošanas gar Latvijas ceļiem tradīcija atbilst “Latvijas Valsts ceļi” stratēģijai. Tāpēc vēl jo pārsteidzošāk bija uzzināt par “Latvijas Valsts ceļu” plānoto vēsturisko ābeļu stādījumu iznīcināšanu Tirzas ciemā. 15.augustā Tirzas pagasta ļaudis no būvuzņēmēja darbiniekiem uzzināja, ka ciema teritorijā paredzēts iznīcināt vairāk nekā 25 ābeles. Lēmums par Tirzas ciema ābeļu izciršanu pieņemts, neinformējot ne Gulbenes būvvaldi, ne pagasta pārvaldi, ne arī vietējo kopienu. Tirzas pagasta pārvaldei un vietējās kopienas pārstāvjiem nav nekādas informācijas par plānotajiem koku ciršanas darbiem un nav saprotami iemesli to veikšanai. Aicinām “Latvijas Valsts ceļus” atteikties no ābeļu iznīcināšanas vai, ja tāda atteikšanās prasa laiku, apturēt ābeļu zāģēšanu uz laiku, līdz tie tiksies ar Tirzas pagasta iedzīvotājiem, sabiedriskām organizācijām, Gulbenes domes pārstāvjiem, vides aizsardzības organizācijām un sniegs informāciju un pamatojumu koku zāģēšanai.”
Ceļš būs asfaltēts un atjaunos tiltu
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka uz reģionālā autoceļa Cesvaine–Velēna: no pagrieziena uz Jaungulbeni līdz Tirzas skolai (23,05. –25,96.km) atjaunos asfaltbetona segumu.
Atjaunos arī tiltu pār Tirzas upi. Grants seguma posmu no Tirzas skolas līdz Lizumam (25,96.–30,63. km) pārbūvēs ar asfaltbetona segumu. No Lizuma līdz autoceļam Smiltene–Gulbene (30,64.–37,29. km) atjaunos asfaltbetona segumu. Būvdarbus veic SIA “Vlakon” un SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” par kopējo līgumsummu visos posmos 4 983 330,51 eiro (ar PVN).
Būvdarbi notiek atbilstoši Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izstrādātajai ceļu remontdarbu programmai un tiek līdzfinansēti no ES Atveseļošanas fonda.
VSIA “Latvijas Valsts ceļi” speciāli laikrakstam “Dzirkstele”:
“Reģionālā autoceļa Cesvaine-Velēna posmā pie Tirzas (23,055.-25,954.km) tiek veikti ceļa seguma atjaunošanas darbi. Darbu gaitā ir paredzēts atjaunot (iztīrīt) pie ceļa esošos ūdens atvades grāvjus. Šo darbu veikšanu ierobežo grāvja nogāzē augošās 16 ābeles. Ja netiek korekti izbūvēta un sakārtota ūdens atvade, ceļa segums pārmitrinās un bojājas, tāpat koku saknes bojā ceļa konstrukciju. Turklāt Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” paredz, ka augļu koku ciršanai ārpus meža nav nepieciešama pašvaldības atļauja. Tomēr VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) ir saņēmusi iedzīvotāju protestu saistībā ar plānoto ābeļu ciršanu. Izprotot Tirzas iedzīvotāju sarūgtinājumu, LVC speciālisti kopā ar būvuzņēmēju vērtē iespējamos risinājumus grāvja tīrīšanas darbiem, saglabājot ābeles ceļa nodalījuma joslā.”
#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
Lai vai kā izvērtīsies diskusija, gribētos, lai šī dēļ neapstājas ceļa remonts. Ābeles vajag sakopt, ja ne nozāģēt. Ziemā pa kādai nolūzt, pāris ir pārlūzušas un satrupējušiem vidiem. Egļu pārkaltušo dzīvžogu uz Tirzasleju gan vajadzētu nolīdzināt līdz ar zemi, kaut vai jaunu sastādīt, tur gan skats nav ainavisks.
Esmu Tirzmalietis un braucu katru dienu garām ,jāgriež viņas nost jo apdraud šoferus ziemā stirnas pa pašu ceļa malu rokās pie ābelē.Un ābeles ir vecas droši stādat pļavās jaunas.
Tad kad būvēja Gulbene-Rēzekne ceļu bija diskusijas par ceļa malā ozolu ciršanu, tagad atskatoties uz to liekas labi vien bija, ka izcirta un ir normāls ceļš.
Kam tās vecās nekooptàs ābeles vairs ir vajadzigas, paslēpties no saules- dzērājiem,vai kāds tur ir gājis un izzāģējis zarus,vai kāds ir lasījis ābolus.Jūs Tirzmalieši vēlaties labu ceļu? Tad tādas ābeles strādāt citur veidojat pagasta ābeļdārzs, tāds kāds bija agrāk Nila Trejā tagadējās īpašumā ,kur problēma zemes nav ? Ir pietiekoši aizaugußi lauki.Uz priekšu rakstāt projektus būs jauns jums tās ābeļdārzs.
Kauns.slimie pamodās.Aplīmējuši sapuvušos stumbrus ar skoču. klauni.
Bildes paņemtas no aizvēstures.Lai tie “inteliģentie”cilvēki nobildē tagad kādas tās ābeles izskatās un ieliek internetā.Kādas viņas ir pavasarī kad retā no viņām zied un ja zied tad pāris ziedi katrai.Cauri vidi,cita saķēlusies.Nekoptas,sauso zaru pilns.
Viņas nevienam nav vajadzīgas.Īpaši Tirzas pagastam.Ja viņas būtu tik svarīgas.Tad būtu piesaistīti specjālisti ābeļu apgziešanā un atjaunošanā.Katru gadu būtu domāts par ābeļu kopšanu nevis nolaišanu.
Būtu labāk domājuši kā Tirzā attīstīt kultūras dzīvi un atjaunot estrādi!
Nevis ņēmušies gar ābelēm.
Bildes nav no aizvērstures – 2020.gada pavasaris!
Ābeles nenozāžēs, bet ir svarīgi rast risinājumu kā 25 ābeles pamatīgi, ar kokkopju zināšanām sakopt un ik piecos gados atkal sakopt un uzturēt.
Vēl jo vairāk, ja tik jauns uzņēmums. Vispār tā ceļa mala ir drausmīga. Gadu gadiem nekopta. Tā ir tāda traka mode,kaut ko sastādīt un aizmirst. Tāpat kā ar košumkrūmiem un puķu dobēm. Nav māksla sastādīt,bet māksla ir sakopt . Citādi džungļi vien sanāk…
Tiks galā ar Tirzas ābelēm un ķersies klāt Lizuma ozoliem
Nu par Lizuma ozoliem vismazāk ko raudāt. Burtiski visi veci,ar cauriem vidiem. Kā skolas parkā,tā pa ceļu. Un tūlīt atkal mazie bērni dzīvosies pa parku,spēlēs spēles. Bet kādi ir zari,lieli,puslūzuši…. .Trakāk ir tiem,kam tagad nogriež cilvēku pašu stādītos ,jaunus kokus. Un ,galvenais, neatdod saimniekiem,bet nodod paši. Ar kādām tiesībām?Viena sieviete raudāja un stāstīja, ka ceļa remontētāji viņai nozaguši 2 kravas malku. Ko mēs paši stādījām,lai ziemā būtu aizvējš un vasarā nebūtu tik daudz putekļu. Nevienam par to nav jāatbild?