Berlīne, 9.maijs, LETA. Apritot 67.gadskārtai kopš Otrā pasaules kara beigām, Vācijas Brāļu kapu komisija otrdien uzsāka kampaņu, lai reklamētu savu tiešsaistē pieejamo datubāzi, kuru var izmantot bez vēsts pazudušo karavīru meklēšanai, vēsta žurnāls “Der Spiegel”.
Ik gadu Austrumeiropā un Krievijā joprojām tiek atrasti un pārapbedīti aptuveni 40 000 kritušo vācu karavīru mirstīgo atlieku.
Toreizējās PSRS teritorijā un Austrumeiropas valstīs Otrā pasaules kara laikā nacistiskā Vācija zaudēja apmēram trīs miljoni karavīru, un vairāku simtu tūkstošu liktenis to ģimenes locekļiem joprojām nav zināms.
Vācijas Brāļu kapu komisijas datubāzē atrodamas ziņas par 4,6 miljoniem kritušo un bez vēsts pazudušo karavīru.
“Cilvēki šodien joprojām meklē pazudušos radiniekus, taču daudzi cerības atmetuši. Iespējams, viņi nezina, ka komisija var sniegt atbildes,” teikts paziņojumā, kuru izplatījis organizācijas preses dienesta vadītājs Martins Dodenhefts. “Tāpēc esam sākuši radiokampaņu, lai pastāstītu plašai auditorijai par interneta sniegtajām iespējām.”
Aukstā kara beigas beidzot ļāva Vācijas Brāļu kapu komisijai uzsākt meklēt vācu karavīru apbedījuma vietas gan pašā PSRS, gan tās iepriekš okupētajās vai kontrolētajās teritorijās.
Kopš tā laika uzietas un pārapbedītas aptuveni 716 000 kritušo mirstīgās atliekas, un katru gadu šis skaits pieaug par aptuveni 40 000, vēsta komisija.
Savukārt tās datubāze ik mēnesi saņem 20 000 pieprasījumu.
Mēs apbedījumus koncentrējam, jo nespējam apkopt simtiem tūkstošiem izkaisīto nelielo brāļu kapu. Tāpēc mēs iekārtojam jaunus lielus brāļu kapus, vai paplašinām jau esošos, intervijā “Der Spiegel” pastāstīja komisijas pārstāvis Frics Kirhmeijers.
“Mēs plānojam 2017. vai 2018.gadā savu darbību sašaurināt, jo mēs atrodam arvien mazāk mirstīgo atlieku un to pārapbedīšana kļūst arvien dārgāka. Mūsu naudas līdzekļi izsīkst,” piebilda Kirhmeijers.
Komisijas budžetu pamatā veido ziedojumi, un līdz tam laikam organizācija plāno uzmeklēt vēl 250 000 karavīru apbedījuma vietas.
Karavīri bieži tikuši apglabāti steigā vietās, kur krituši, vai blakus pārsienamajiem punktiem un lauka hospitāļiem, kuros tie miruši no ievainojumiem.
Vairums apbedījumu nav iezīmēti, lai gan daļa ir masu kapi.
“Mēs esam apkopojuši daudz karalaika dokumentu, un mēs tos izmantojam, lai kapsētas atrastu,” stāsta Kirhmeijers. “Mēs paļaujamies uz vietējiem aculieciniekiem, kas ir papildus aspekts, kurš uzliek mums laika ierobežojumus, jo šie cilvēki, saprotams, ir ļoti veci un desmit gadu laikā mēs vairs nevarēsim viņus iztaujāt. Mēs bieži ierodamies par vēlu. Kapus bieži apgānījuši cilvēki, kuri meklē lietas, ko pārdot.”
Reizēm komisijas pārstāvji sastopas arī ar naidīgu attieksmi.
“Daži cilvēki priecājas, kad mirušie tiek aizgādāti prom no viņu zemes, taču reizēm mēs sastopamies ar dziļu vietējo ļaužu aizvainojumu,” atzīst Kirhmeijers. “Atmiņas par vācu okupāciju un kara noziegumiem joprojām ir ļoti dzīvas.”
Bieži meklēšanas grupām apbedījumiem nav iespējams piekļūt, jo tiem pāri ir uzbūvēti ceļi vai ēkas.
“Ja kapi ir uz lauksaimniecības zemes, mums darīšana ir ar īpašnieku, un parasti ekshumāciju veicam pēc ražas novākšanas,” savu stāstījumu turpina Kirhmeijers. “Pēc tam mēs visu atjaunojam sākotnējā stāvoklī, kas vēl vairāk sadārdzina meklējumus.”
Kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma komisija Eiropas vidienē, dienvidaustrumos un austrumos, kā arī Krievijā ir atjaunojusi vai no jauna iekārtojusi 300 Otrā pasaules kara un 190 Pirmā pasaules kara brāļu kapus.
Tomēr individuāli apbedījumi vai pat kapi, kuros atdusas pārdesmit karavīru, tiek uzskatīti par pārāk nenozīmīgiem, lai veiktu ekshumāciju, atzīst Kirhmeijers.
“Vietas ar viena vai divu [karavīru] mirstīgajām atliekām meklējam tikai izņēmuma gadījumos, kad mūs lūdz ģimenes locekļi, taču tas ir neproduktīvi, jo izmaksas ir ļoti augstas. Mēs parasti nemaz nemēģinām uziet [apbedījuma] vietas ar mazāk kā 50 mirstīgajām atliekām, vismaz pagaidām,” piebilst komisijas pārstāvis.
Karavīri tiek identificēti, pateicoties to individuālajiem žetoniem vai arī oriģinālajiem armijas dokumentiem, kuros fiksēta to apbedīšanas vieta.
“Ja mēs varam identificēt vienu karavīru, tas palīdz identificēt blakus esošos apbedījumus, kur mirstīgajām atliekām, iespējams, nav žetonu, [tas ir], ja mums ir dokumenti par to, kurš kur ir apglabāts,” paskaidro Kirhmeijers.
Šobrīd komisija uztur 824 brāļu kapus, kas izkaisīti 45 valstīs un kur kopumā apglabāti 2,4 miljoni vācu karavīru. Tajā strādā 582 apmaksāti darbinieki, kā arī aptuveni 9000 brīvprātīgo.
