Pērnā gada sākumā Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls sarunā ar “Dzirksteli” stāstīja, ka tiks uzsākta diskusija par skolu tīkla optimizāciju pilsētā. “Šobrīd Izglītības, kultūras un sporta nodaļa, anketējot pilsētas skolu pedagogus, ir saņēmusi informāciju par skolotāju viedokļiem, kādam nākotnē vajadzētu izskatīties skolu modelim Gulbenes pilsētā. Viņi ir izteikuši savu viedokli, un šobrīd mēs to apkopjam, kā arī analizējam tālākos rīcības virzienus,” uzsver A.Šķēls.
– Kādu tad viņi redz šo modeli?
– Daļa pedagogu domā, ka pilsētā nevajag neko mainīt. Un tīri cilvēciski es viņus saprotu. Katra izglītības iestāde, tās pedagogi redz savu vietu izglītības laukā pilsētā. Jāatzīst, ka daļa pedagogu nav gatava diskutēt un modelēt situāciju, kāda skolās veidosies jau tuvākajos gados sakarā ar skolēnu skaita samazināšanos. Raksturīgi, ka vienas skolas pedagogi saka, ka tā vai cita skola pilsētā nav nepieciešama, savukārt citas skolas pedagogi saka, ka viss ir kārtībā – mums ir skolēni un mēs varam pastāvēt. Tiek aizstāvētas un celtas saulītē savas intereses. Ir arī racionāli apsvērumi, kur izskan viedoklis, ka vidusskolu pilsētā ir par daudz un, piemēram, kādā skolas ēkā varētu tikt ierīkota pamatskola, kādā citā ēkā palikt vidusskola.
Esmu informējis pilsētas vidusskolu pedagogus, ka novada dome ir ierobežota savā rīcībā pieņemt lēmumus saistībā ar pilsētas vidusskolu statusa maiņu. Piemēram, šobrīd ir sarežģīti izveidot pilsētā pamatskolu uz kādas vidusskolas bāzes, jo, īstenojot Eiropas projektus, skolās ir ieguldīti lieli finanšu līdzekļi un līgumos ar valsti ir noteikts, ka turpmākos piecus gadus pēc projekta īstenošanas konkrētā skola nedrīkst pārtapt, piemēram, par pamatskolu. Pretējā gadījumā novadam sekos soda sankcijas un valstij būs jāatmaksā daudzi desmiti tūkstoši latu.
Ir pedagogu argumenti, kuriem var piekrist, bet ir arī daudz emociju. Tagad anketās izteiktie viedokļi tiek apkopoti, un tālāk izglītības, kultūras un sporta komitejā ir jāvienojas par nākamajiem soļiem un jādomā, kā rīkoties tālāk. Uz 1.septembri skolu tīklā pilsētā nekas nemainās, jo Izglītības likumā noteikto normu, ka informācija sabiedrībai par skolas statusa maiņu vai likvidāciju jāsniedz ne vēlāk kā pusgadu pirms lēmuma pieņemšanas, respektējam. Vienlaikus jāskatās, kāda būs skolēnu plūsma jaunajā mācību gadā, cik būs skolēnu 1. un 10.klasēs. Skolas pagaidām ir optimistiskas, īpaši abas Gulbenes pilsētas vidusskolas.
– Līdz jums ir nonākušas ziņas par skolu savstarpējo konkurenci?
-Zvans no kāda vecāka bija, bet vairāk tomēr dzirdu atskaņas. Tas nav pirmais gads, kad notiek dažādas darbības un pasākumi skolēnu piesaistei. Skolas pašas jau to jūt vislabāk. Manuprāt, konkurencei ir jābūt, bet tai ir jābūt korektai. Nereti sarunās atsevišķi skolu direktori atzīst, ka cīņā par skolēniem ne vienmēr tiek izmantotas godīgas metodes. Esmu pret jebkuru līdzekļu izmantošanu, lai tikai piesaistītu skolēnus. Manuprāt, ir tikai normāli, ja skola, cenšoties piesaistīt vairāk skolēnu, korektā formā popularizē savu piedāvājumu, to, kas skolai ir īpašs. Skolai ar sabiedrību un vecākiem ir jārunā un jāstāsta par labo un īpašo, labā nozīmē arī jāpalielās, bet darot to visiem pieņemamā formā. Slēpti, aprunājot vai ķengājot citus, tas nav pieņemami.
– ”Dzirksteles” portālā pirms laika tika uzsākts forums par ģimnāziju. Ko jūs domājat par skolas publisku apspriešanu?
– Dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā, tāpēc viedokļu paušana ir atbalstāma. Bet, ja mēs slēpjamies aiz nikiem, runājam neglaimojošas lietas, tas ir gana zemiski. Tad jau jebkurš tagad var rakstīt brīnumu lietas par jebko, un tā mēs varam aiziet līdz absurdam. Ja man ir ko teikt, tad es pasaku, kas es esmu un ko es domāju. Pieļauju, ka kādam ir bijusi, kā saka, pilna sirds un šādā gadījumā bija jāmeklē citas iespējas, kā risināt neapmierinātību par notiekošajiem procesiem, nevis anonīmi rosināt uz diskusiju. Viedokļi par ģimnāziju forumā ir dažādi – cits skolu aizstāv, cits atkal pauž pretēju viedokli. Tā jau ir parasti. Pieļauju, ka patiesība ir kaut kur pa vidu. Ja cilvēks uzdrīkstas paust savu viedokli, izteikt to, ko viņš jūt un domā, neslēpjoties aiz izdomātiem vārdiem, tad viņa priekšā tiešām cepuri nost.
– Vai pedagogu algas varētu manīties uz labo pusi?
– Grūti kaut ko pašlaik teikt. Protams, pedagogam būtu svarīgi, aizejot atvaļinājumā, zināt, ar ko viņš var rēķināties, uzsākot jauno mācību gadu. Izglītības un zinātnes ministrijas līmenī ir diskusijas, bet lēmumu vēl nav, līdz ar to skaidrības par pedagogu algu paaugstinājumu arī nav.
– Skolās sācies pļaujas laiks.
– Skolās šis ir saspringts laiks, bet tās ir gatavas šim procesam. Vidusskolēni ir sašutuši, ka jūnija sākumā vienā nedēļā ir divi trīs eksāmeni. Te atkal jau ir diskusija un viedokļu apmaiņa, kas uzsākta izglītības ministra pieteikto reformu kontekstā, proti, ir piedāvājums daļu valsts pārbaudījumu kārtot brīvdienu nedēļās un pat neordinārākas idejas – vispār atteikties no valsts pārbaudījumiem.
– Vai ir gadījumi, kad vecāki uz 1.klasi savu bērnu palaiž gadu ātrāk?
– Tādi gadījumi ir. Katrs gadījums jāvērtē atsevišķi. Ir gan apdāvināti bērni, ir arī vecāku ambīcijas, ir arī gadījumi, kad skola iesaka vecākam laist bērnu skolā gadu ātrāk. Pieredze ir dažāda. Ir, kad bērns mācības turpina bez problēmām, bet ir gadījumi, kad tomēr izrādās, ka mazais nav bijis gatavs skolai, un tad ir jālemj par atstāšanu uz otru gadu. Turpmāk vecākiem būtu ļoti rūpīgi jāizvēlas un jāpārdomā šī izvēle, jo ir stājušies spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi par skolēnu pārcelšanu un atskaitīšanu, kur ir noteikts, ka sākumskolas posmā no 1. līdz 4.klasei atstāt uz otro gadu varēs tikai ārkārtas gadījumos. Šobrīd pietika ar pedagoģiskās padomes un vecāku lēmumu un, ja bērnam neveicās, viņš bez problēmām palika uz otru gadu 1.klasē. Nākamgad šī procedūra būs krietni vien sarežģītāka. Līdz ar to vecākiem par sešgadīga bērna sūtīšanu uz 1.klasi būtu nopietni jāizsver, jāpakonsultējas ar speciālistiem. Jāņem vērā, ka skolā un bērnudārzā atšķiras darba organizācija un dienas kārtība.
– Vai piekrītat tam, ka mums ir bezmaksas izglītība?
– Šobrīd ministrijai būtu jānodefinē, kas ir valsts apmaksāta daļa, ko apmaksā pašvaldība un kas ir vecāku daļa. Godīgi jāpasaka, ko sevī ietver jēdziens “bezmaksas izglītība”. Nezinu, vai valstij vai pašvaldībai, piemēram, būtu jāpērk dzēšamgumijas vai zīmuļi. Bet, piemēram, par mācību grāmatām viennozīmīgi būtu jāpasaka, ka tā ir valsts apmaksājamā daļa. Pretējā gadījumā visu laiku notiek pingponga spēle starp valsti, pašvaldību (skolu) un vecākiem. Precīzi nosakot, ko sevī ietver bezmaksas izglītība, beigtos diskusijas par to, vai mums ir vai nav bezmaksas pamata un vidējā izglītība.
– Ko domājat par ziedojumu vākšanu skolās?
– Ziedojumi ir bijuši un būs. Tas nav peļami, ja cilvēki atbalsta kādas labas ieceres īstenošanos. Cita lieta, vai tas nenotiek piespiedu kārtā. Ja vecāki paši vienojas, ja viņi ir sapratuši, kāpēc to vajag un ziedo naudu, tad viss kārtībā. Ziedojums nav obligāts.
– Ir pašvaldības, kuras piedāvā skolēniem darbu vasarā. Vai mūsu pašvaldība ir par to domājusi?
– Tā ir valsts problēma jau vairākus gadus. Pašvaldībām ir dažādas pieredzes. Tie ir atsevišķi gadījumi, ja kāda pašvaldība piedāvā darbu nelielai daļai savu skolēnu. Noteikti būtu vērtīgi iepazīties ar šo pieredzi. Šobrīd pašvaldībai piedāvāt darbu skolēniem ir diezgan sarežģīti. Domāju, ka ir vērts diskutēt un meklēt risinājumu šim jautājumam, bet tas ir jāskata kopējā budžeta kontekstā, jāredz, ko saka juristi un finansisti. Mēs droši vien nevaram tā vienkārši atvērt noteiktu finansējuma līniju un – nu tagad maksāsim skolēniem par to, ka viņi strādā. Klāt tam nāk daudzi citi jautājumi – kas to organizēs, pārraudzīs, nodrošinās drošību un atbildēs traumu gadījumos un tā tālāk. Diemžēl šobrīd darba iespēju nodrošināšana skolēniem vasarā paliek pašu skolēnu un viņu vecāku ziņā. Kā kompensācijas mehānisms darbam vasarā ir pašvaldības piedāvājums skolēniem vasarā pavadīt brīvo laiku izglītības iestāžu rīkotajās vasaras nometnēs, un jācer, ka to noteikti būs vairāk nekā pagājušajā gadā.
