Dzirkstele.lv
Profesionālās atbalsta sistēmas izveide pedagogiem, darba samaksas palielināšana, risinājumi jaunu pedagogu piesaistei un profesijas konkurētspējai, latviska – vienota un iekļaujoša skola – pāreja uz izglītību valsts valodā, izmaiņas izglītības saturā, veicinot Latvijas ilgtermiņa drošību, iezīmē vienus no svarīgākajiem akcentiem, kas skar skolēnus un pedagogus jaunajā mācību gadā.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša: “Izglītība ir liela vērtība. Neraugoties uz to, ka mūsu valsts kopīgā prioritāte ir iekšējā un ārējā drošība, ir jāturpina virzīties uz izglītības kvalitātes celšanu. Šī procesa atslēga ir pedagogs. Manas politiskās prioritātes ir nemainīgas – iestājos par pedagogu algu celšanu un jaunā finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanu no 2025. gada 1. septembra, kura galvenais mērķis ir pārtraukt nevienlīdzību un panākt, lai katram bērnam visā Latvijā būtu pieejama augstvērtīga izglītība. No sirds novēlu veiksmīgu jauno mācību gadu skolēniem, pedagogiem un vecākiem!”
Skolēniem. Mācību saturs
No 2024. gada 1. septembra skolēnus izglītības saturā gaida vairāki jaunumi. Spēkā stāsies grozījumi mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā, kuras centrālais akcents ir lielāks uzsvars uz ikdienas vērtēšanu un pedagoga sniegto atgriezenisko saiti, lai mācību procesa laikā uzlabotu zināšanas un skolēni sekmīgāk sagatavotos pārbaudes darbiem. 2024.2025. mācību gadā mainīsies arī centralizēto eksāmenu slieksnis. Beidzot 9.klasi, centralizēto eksāmenu vērtējumam jāsasniedz vismaz 15 %, bet vidējā izglītībā vismaz 20 %. Plānots, ka centralizēto eksāmenu sertifikātus nākamajā gadā skolēni varēs iegūt nedēļu agrāk nekā tas bija šogad.
Gan vispārējā vidējā izglītībā, gan profesionālajā vidējā izglītībā obligāti jāsāk Valsts aizsardzības mācības īstenošana 112 stundu apjomā, savukārt vidusskolēniem, kuri sāks apgūt pamatkursus optimālajā līmenī, kursus Vēsture I un Sociālās zinātnes I mācīs atsevišķi.
Turpinot pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā, no 1.septembra mācības turpinās 1., 4. un 7.klasēs un uzsāks secīgi 2., 5. un 8. klasēs. Pāreju visā izglītības sistēmā uz mācībām tikai latviešu valodā, kuras ieviešana tika uzsākta pagājušajā mācību gada, noslēgsies 2025./2026. mācību gadā. Sekmīgai mācību procesa norisei latviešu valodā mazākumtautību skolēniem un pedagogiem nodrošināti dažādi atbalsta pasākumi. Skolēniem iesaistoši atbalsta pasākumi – mācību materiāli, vasaras nometnes pirms mācību gada, kā arī nometne rudens brīvlaikā, lai palīdzētu nostiprināt un pilnveidot latviešu valodas zināšanas. Tāpat Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir nodrošinājusi finansējumi, lai skolas, kurās nepieciešams, var nodrošināt pedagogu palīgus mācību stundās, kā arī skolotājus pagarinātajām dienas grupām atbalstam ne tikai mācību procesā, bet arī latviešu valodas lietošanas ikdienā paradumu stiprināšanai. Skolām un pedagogiem pieejami latviešu valodas kursi un metodiskie materiāli, mentoru atbalsts no skolu vides, nometnes, mācību un metodiskie materiāli.
Pedagogiem
IZM turpinās ieviest risinājumus ilgtspējīgu un efektīvu pārvaldības principu īstenošanai Latvijas skolās. IZM turpina darbu pie jauna pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas, investīciju nodrošinājuma mūsdienīgas skolu vides izveidei, kā arī izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai, kas nepieciešama datos balstītu lēmumu pieņemšanai izglītības kvalitātes pilnveidei.
Pedagoga profesijas pievilcībai un motivāciju izvēlēties darbu izglītības iestādē, IZM mērķtiecīgi ir nodrošinājusi un turpinās papildus finansējuma piesaisti pedagogu atalgojuma celšanai, pēdējo divu gadu laikā, nodrošinot minimālās atalgojuma likmes celšanu. Jāatgādina, ka no šā gada 1.janvāra minimālā darba alga likme sasniedz 1526 eiro par 40 stundu darba nedēļu. Saskaņā ar apstiprināto pedagogu darba samaksas palielināšanas grafiku, no 2025. gada 1.janvāra plānota minimālās darba samaksas celšana līdz 1656 eiro par 40 stundu darba nedēļu. Pedagogu atbalstam valdībā atbalstīti likuma grozījumi, kas paredz noteikt papildu atlīdzību, kompensējot transporta un mājokļa īres maksas izdevumus. Tāpat IZM risina nozīmīgus jautājumus, kas saistīti ar atbalstu pedagoģijas studijām, nodrošinot stipendijas, budžeta studiju vietas, kā arī studiju kredītu dzēšanu.
Valsts izglītības satura centrs (VISC) jaunajā mācību gadā uzsāks vairāku nozīmīgu Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu īstenošanu. Turpmākajos gados, nodrošinot investīcijas 67,8 miljonu eiro apmērā tiks ieviesta vienota pedagogu profesionālā atbalsta sistēma kas nodrošinās ikvienam pedagogam pieejamu regulāru un vajadzībās balstītu profesionālās kompetences pilnveidi, metodisko atbalstu un digitālus metodiskos materiālus.
VISC arī turpinās sniegt atbalstu skolēniem ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas risku projektā, kura mērķis ir veidot integrētu skolas-kopienas pieeju, veicinot starpinstitūciju sadarbību un skolēnu vecāku iesaisti izglītības procesā, sekmējot vispārējās izglītības satura apguvi.
Profesionālajā izglītībā jaunajā mācību gadā turpinās darbu pie profesionālās izglītības satura pilnveides, ieviesīs profesionālās izglītības absolventu monitoringu. Tāpat profesionālajā izglītībā turpinās mūsdienīgas mācību vides un aprīkojuma modernizāciju.
Tāpat jaunajā mācību gadā turpināsies programmas “Dators ikvienam skolēnam” īstenošana, kuras mērķis ir nodrošināt, lai katram skolēnam mūsdienīgam mācību procesam būtu pieejams dators. Jau šobrīd skolas visā Latvijā saņēmušas vairāk nekā 60 tūkstošus portatīvo datoru, bet jaunajā mācību gadā aptuveni 28–30 tūkstošus portatīvos datorus nodrošinās pedagogiem un audzēkņiem profesionālajā izglītībā.
Turpinās gatavošanos 2025. gada XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kurā iesaistīti ap 35 tūkstošiem dalībnieku no dažādu nozaru interešu izglītības kolektīviem. Plānots, ka dziesmu un deju svētki notiks 2025. gadā no 5. līdz 13. jūlijam.
Anda Čakša jau labu laiku ir izglītības un zinātnes ministre un katru reizi, kad runā Seaimā vai tautas priekšā, savu viedokli pozicionē sekojoši: “Manas politiskās prioritātes ir nemainīgas – iestājos par pedagogu algu celšanu…”, bet vairāk par patriotiskas runas sagatavošanu viņa nav spējīga, tad rodas jautājums vai tiešām tiek darīts viss, lai Latvijas pedagogu darbs tiktu novērtēts un pedagogi spētu ne tikai izdzīvot, bet arī dzīvot kā normāli cilvēki? Algas varbūt arī tiek paceltas (nezinu, jo neesmu pedagogs), bet realitātē, ja minimālās darba algas tika paceltas ar š.g. 1.janvāri, sasniedzot, 1526 eiro par 40 stundu darba nedēļu un sola, ka ar 2025.gada 1.janvāri pacels līdz 1656 eiro par 40 stundu darba nedēļu, tad pēc loģikas, zinot, ka katru gadu Latvijā inflācija kā minimums palielinās par 3%, tad šis plānotais algas palielinājums ir tikai “uz papīra”, kas reālos dzīves apstākļus nevienam pedagogam neuzlabo un patiesībā viņš pat tos nesajūt.
Turpretim, kaimiņu pieredze (Lietuvas) pierāda, ka tur ministrs ieklāusās un tiešām loģiski saprot, kas nepieciešams, lai pedagogi spētu dzīvot normālos apstākļos un viņiem būtu vēlme arī apmācīt valsts jaunos prātus. Lietuvas izglītības ministrs arī saprot, ka pienāk kaut kāda robeža, kad patriotisku runu teikšana vairs nestrādā uz cilvēkiem, un tie vienkārši piesaka kārtīgu streiku, līdz brīdim, kad algas tiks paceltas. Arī pozitīvi, ka Lietuvas ministrs saprot, ka tauta patiešām pieteiks kārtīgu straiku un nemaz tik ilgi negaida, lai tautu nokaitinātu. Diemžēl latvietis ir pārāk mierīgs pēc dabas, lai sarīkotu kārtīgu streiku un vairāk par plakātu pacilāšanu nedarīs, tāpēc ministre arī necenšas neko vairāk darīt. Tāpēc arī mūsu pedagogi ir tur kur ir, kamēr Lietuvas pedagogi panāca, ka viņiem vidējo algas līmeni no š.g. septembra palielinās par 15,5%, bet līdz 2024.gada beigām skolotāju vidējai algai ir jāsasniedz 130% no vidējās algas valstī, kas pietuvojas jau 2200EUR mēnesī.
Uz kopēja fona un ņemot vērā “skolotāju” darbu, tie 1500 vēl ir ļoti pieklājīga alga.
Un strarp citu, valsts ir tuvu bankrotam un nekāda algas celšana nebūs!
130 % no 2200 = 2860