Stāmerienas pils šovasar par radošās virtuves vietu ir kļuvusi jauno sociologu un dramaturgu piecu cilvēku komandai. Mērķis ir turpināt iepazīt vietējos cilvēkus, klausīties viņu dzīvesstāstos, pētīt antropoloģiskās, sociālās un psiholoģiskās sakarības, lai iespaidus pārvērstu mākslas darbos. Jaunradei dramaturgi nodosies rudenī. Gala iznākumā Stāmerienas pils saņems oriģināldramaturģijas sacerējumus. Paredzams, ka nākotnē pagastā varētu tapt jauniestudējumi, izmantojot šo materiālu.
Šādi izpaužas Stāmerienas pils darbinieku kārtējā sadarbība ar Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA). Finansē šīs norises LKA, Gulbenes novada pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds un Vidzemes plānošanas reģions. Veikums tiks rezumēts nākamā gada pavasarī.
Taču aizsākās šāda sadarbība jau pagājušajā gadā ar biedrības “Taburete” projektu “Dzīvie stāsti Stāmerienā”. Pagājušajā vasarā radošās rezidences laikā LKA studenti jau uzklausīja un audioierakstos fiksēja gandrīz 30 Stāmerienas iedzīvotāju atmiņu un dzīves stāstus – “Dzirkstelei” stāsta Stāmerienas pils vadītāja Edīte Siļķēna. Daļa no šiem audioierakstiem jau ir fiksēta arī pierakstu veidā. Darbs vēl turpinās. Audioieraksti ir pieejami Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejam, kā arī turpmāk būs pieejami novada bibliotēkai. Pagājušajā gadā pils teātra jaunieši publiski uzstājušies ar lasījumiem, kas veidoti no fiksētajiem atmiņu stāstiem.
Turpināt šādu izpēti arī šogad “iniciatīva nāca no Stāmerienas pils” “Dzirkstelei” stāsta jaunās kopsadarbības vadītāja Ance Kristāla, kura ir LKA lektore, zinātniskā asistente kultūras un mākslas socioloģijā. Vēlme esot “tā plašāk paskatīties uz vietējo cilvēku dzīvi”, uz to, ko nozīmē dzīvot laukos un kāda ir atšķirība starp sieviešu un vīriešu ikdienu. Projekta dalībnieki vēlas saskatīt vietējās kopienas un noskaidrot, kur un kā šie cilvēki var satikties, kā var uzturēt savstarpējo saikni un kā notiek viņu mijiedarbība ar vietējās kultūrvides veidošanu un norisēm.
A.Kristāla saka, ka kopā ar socioloģi Loti Katrīnu Cērpu, kura ir arī LKA Kultūras un mākslu institūta zinātniskā asistente, viņas trim dramaturgiem metodiski palīdz pētniecību ar mākslu. “Mēs varam palīdzēt problēmu saskatīt, izgaismot, atšķetināt no neikdienišķiem skatpunktiem. Mums kā ciemiņiem ir skats no malas,” viņa skaidro.
L.K.Cērpa piebilst: “Liels paldies ikvienam Stāmerienā, kurš atrada laiku, lai ar mums runātu. Paldies tiem, kuri mums uzticēja savus stāstus. Tā ir ļoti liela vērtība!”
Radošo iedvesmu Stāmerienā ar šā projekta palīdzību smeļas trīs dramaturgi: Didzis Ruicēns, kurš ikdienā strādā žurnālā “Teātra Vēstnesis” un Rīgas Kinomuzeja krājumā, kā arī LKA dramaturģiju studējošās Marianna Stasiva un Elza Vildaus.
“Paldies Stāmerienas pils darbiniekiem, kuri mums noorganizēja tikšanās ar vietējiem cilvēkiem. Mums pašiem nav jādomā par organizatoriskajiem jautājumiem. Mēs varam tikai nodoties savai lietai,” bilst E.Vildaus. Viņu ieinteresējis tas, ka pagastā ir divi ciemi – Stāmeriena un Kalniena, kur katrs ar savu identitāti.
D.Ruicēnu ieinteresējis tieši Kalnienas fenomens jeb konkrēta vieta. Ciema cilvēku attiecības pretstatā Gulbenes novadam, pašvaldībai – šī politiskā saistība, varas attiecības rosina uz pārdomām. Vēl D.Ruicēnu interesē izpētīt, kāds ir Stāmerienas muižas vēsturiskais konteksts un tā izpratne no mūsdienu skatījuma. Par Stāmerienas pils kolektīvu un pagasta cilvēkiem viņš saka: “No viņiem jūtams ļoti liels siltums, atvērtība.”