Tāpat kā visā Latvijā, arī Gulbenes novada skolu 9. un 12.klašu skolēniem ir sākušies eksāmeni. Šonedēļ 12.klašu skolēni kārtoja centralizētā angļu valodas eksāmena rakstisko un mutisko daļu.
Plašu rezonansi sabiedrībā radījuši angļu valodas centralizētā eksāmena rakstiskie uzdevumi, kur Valsts izglītības satura centrs mainījis uzdevumu secību. 2. un 3.uzdevuma secība eksāmenā mainīta vietām esot apzināti, lai uzdevums atrastos vienā lapā.
Šo izmaiņu rezultātā, iespējams, skolēni norādījuši atbildes nepareizajos laukumos. Centra darbinieki gan skaidro, ka eksāmena lapās bijusi norāde par izmaiņām, tāpēc daļa skolēnu tikuši galā, bet daļa apjukusi.
“Konkrēti man uzdevumu secība angļu valodas centralizētā eksāmena rakstiskajā daļā nekādas problēmas neradīja, bet daudziem maniem klasesbiedriem gan. Es uzreiz ievēroju, ka ir pirmais, trešais un tikai tad tad seko otrais uzdevums,” saka Gulbenes novada valsts ģimnāzijas 12.c klases skolniece Anda Rēdere. Meitene nenoliedz, ka pirms katra eksāmena tomēr ir satraukums. Andas klasesbiedrene Sintija Sārtaputna turpretim atzīst, ka pat iedomāties nevarējusi, ka uzdevumi varētu būt mainīti vietām. “Bija liels satraukums un stress, tāpēc nepamanīju uzdevumu secību. Automātiski visus uzdevumus pildīju pēc kārtas, tāpēc viss sajuka,” stāsta Sintija. Abas meitenes un arī citi viņu klasesbiedri apliecināja, ka daudz lielāku satraukumu rada angļu valodas eksāmena mutiskā daļa. “Ir jāzina daudz tēmu, bet nav zināms, kā paveiksies. Vai izdosies izvilkt biļeti ar vieglu vai grūtu tēmu?” piebilst A.Rēdere. Skolēni pauž cerību, ka citos eksāmenos līdzīgu pārsteigumu vairs nebūs. Viņuprāt, tieši angļu valodas eksāmens šķietot visgrūtākais.
Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls bilst, ka valsts pārbaudījumi vienmēr ir sensitīvs jautājums, tāpēc katra kļūme, novirze vai neatbilstība no noteiktajiem standartiem un priekšrakstiem vienmēr tiek uztverta ļoti saasināti. “Ja atceramies savulaik eksāmenu atbilžu noplūdes gadījumus un visdažādākās spekulācijas, tad arī neizbrīna šī problēma. Kā skaidro paši centra speciālisti, šoreiz, labu gribot, varbūt līdz galam nav izdomāts šis palīdzības mehānisms, lai neradītu pārpratumus. Es uzskatu, ka speciālisti līdz galam tomēr nav izvērtējuši riskus, kādi varētu rasties. Tas veicināja arī šo ažiotāžu. Viņiem pašiem ir jādomā, kā rīkoties tālāk. Ja bija šī numerācijas neatbilstība, tad arī eksāmenu vadītājiem bija jālūdz to atgādināt un uzvērt. Ja tas būtu darīts, tad šī jautājuma nebūtu vispār,” saka A.Šķēls.
28.maijā 12.klašu audzēkņi kārtos eksāmenu latviešu valodā, 30.maijā – matemātikā, 1.jūnijā – vēsturē, 5.jūnijā – krievu valodā, 8. jūnijā – bioloģijā, 14.jūnijā – fizikā, 18.jūnijā – ķīmijā. Savukārt 9.klašu absolventi eksāmenu svešvalodā kārtos 30.maijā.
