Tā saucas viena no portāla “dzirkstele.lv” forumā izveidotajām tēmām. Tēmas aizsācējs raksta: “Tas melnais riebeklis pa ceļam uz “Alfu” ir bīstams! Uzbrūk gan riteņbraucējiem, gan gājējiem!
Arī mašīnām liekas virsū, bet tur reiz pats dabūs pa kātiem. Pilsētā pilns ar tādiem, viendien redzēju, kā meitenei ar tādu baltu sunīti pie siksniņas likās virsū atkal jau kaut kāds aizmucis kodējs ar ķēdes gabalu kaklā!” Skarbi, bet patiesi! Par suni atbild saimnieks un tikai! Es, piemēram, nevaru iedomāties, ka palaistu savu suni vienu pašu paskraidīt pa pilsētu. Es uztrauktos gan par suni, gan par to, ka viņš varētu kādam nodarīt pāri. Mani tik ļoti neuztrauc suņu kakas, bet paši suņi gan. Un man nepatīk, ja manam sunim, kas ir pie pavadas, klūp virsū svešs suns. Tad kāpēc cilvēkam vispār ir vajadzīgs suns, ja viņš nezina, kur viņa suns ir un ko viņš dara? Jau daudzreiz esam rakstījuši par šo tēmu, bet nekas nemainās. Gribētos jau aicināt suņu īpašniekus – mīliet savu četrkājaino draugu un pieskatiet viņu, bet uz dažiem laikam efektīvāk iedarbojas sods. Tad nu ir otrs variants – ja redzat, ka suns klaiņo viens pats un, nedod dievs, vēl kādam uzbrūk, uzreiz ziņojiet pilsētas kārtības sargam, zvaniet policijai, jo – viņi atbild par kārtību pilsētā! Cilvēkiem ir tiesības droši pārvietoties pa pilsētu! Kāds cits portāla apmeklētājs raksta: “Ļoti gribētos, lai pilsētas pārvalde nopietni ieved kārtību attiecībā uz suņiem un to saimniekiem.” Tiešām gribētos! Un vēl gribētos, lai “tā melnā riebekļa” saimnieks beidzot savāktu savu suni!
