Cik debesis zilgas
Ar vizbuļu acīm raugās,
Kur jaunība mana
Kā apsīte drebinās šmauga.
Tai vēsi vēl naktīs,
Bet dzīslās rit sulas kā taktī,
Un jaunība mana
Jau sadzird,
kā pulksteņi zvana…
Nu, gana, nu, gana! –
Tā aizelsusies nu saucu
No skrējiena straujā,
Kur Liepavots čalodams trauc…
Tas māllēpju lapām
Bērnībai ardievas sauc…
Nāc, jaunība mana,
Ar ziedu vainagu galvā!
Kā apsīte šmauga
Es stājos lielajām blakus
Un saucu, un saucu:
Jel pagaidiet mani – vēl augu!
