Nupat bērnudārzos aizvadīti masu medijos nodēvētie karaliskie izlaidumi. Laikam jau karaļa kronis domāts vecāku naudas makiem! Man šķiet, ka tas vairāk atgādina vecāku izrādīšanos – “Redziet, ko es varu!”. Kompleksi vainagojas ar naudas šķiešanos. Izlaidumi bērniem atgādina modes skati, sākot ar viduslaiku princešu kleitu, “make up” un beidzot ar sprogām un šikām frizūrām. Par vecāku vakartērpiem nemaz neesot ko runāt. Vai šikošanu visi vecāki var atļauties? Pirms tam tiekot lauzti šķēpi, cik izlaidumam cepurē mest. Provinces bērnudārznieku vecākiem jārēķinās, sākot no desmit latiem – uz augšu, bet Rīgā – līdz pat 50 latiem. Audzinātājām vajagot, auklītēm – arī, bērnudārzu apdāvināt – svēta lieta. Ar svētku galdu arī nedrīkst kaunā krist – jābūt kā nevienam citam! Ne velti daži vecāki naudu sava lolojuma izlaidumam sāk krāt jau no rudens, jo nav tik vienkārši pieprasītos latus noskaitīt. Vai bērnudārza bērni vairs paši neko nemāk izgatavot? Vai arī tas jau ir par prastu? Manējie savulaik mācēja gan sīkumu pagatavot, gan dziedāt, gan dejot. Smaržoja meijas, mazuļu rokās vīta neaizmirstuļu pušķi, meiteņu matos rotājās lieli kaprona lentu taureņi un plīvoja vasarīgas kleitiņas. Var jau teikt, ka tolaik neko nevarēja nopirkt. Bet vai tas ir galvenais? Pirmsskolas vecuma bērni vecāku ārišķības danci nespēj ietekmēt, bet jau ar katru nākamo izlaidumu, bērniem izaugot, tie kļūst arvien vienkāršāki. Un kad saņem augstskolas diplomu, ititn bieži vairs neredz balles tērpus, neskan marši, nezib fotoaparāti un nelūst garkātainas rozes. Diemžēl tieši tad, kad esi ko dzīvē sasniedzis, no karaliskās greznības lielākoties vairs nav ne vēsts.
