Pagājušās nedēļas sākumā, kad plosījās negaiss, Rankas pagasta “Lejasvardziņu” māju saimniece Velta Tuča piedzīvojusi pamatīgu izbīli, jo viņas mājā ielidojis lodveida zibens.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka šajā pašā dienā – 21.maijā – agrā rīta stundā zibens iespēris kādā kūtī Jaungulbenes pagastā.
V.Tuča atceras, ka tajā rītā bija dzirdama nemitīga pērkona ducināšana. “Es pamodos ap pulksten 5 un, būdama ticīga, sāku skaitīt lūgšanas,” saka Velta. Pretī viņas gultai atrodas logs. Tad pēkšņi, atskanot spēcīgam sprādzienam, istabā parādījās tumši sarkana bumba, kura diametrā bija apmēram 25 centimetri. Bumba istabā uzturējās vairākas sekundes un pazuda, bet istabā uzvēdīja sēra smaka. Lodei apkārt bija melna josla, aiz tās tādas kā bārkstis. “Tā atradās no manis apmēram divu metru attālumā. Likās, ka tā istabā ienāca caur logu. Kad tā izgaisa, gāju pārbaudīt, vai mājās kaut kur nedeg. Visas elektroierīces no kontaktiem bija atvienotas. Bet elektrības korķi bija izsisti,” atceras Velta.
Pārbiedētā sieva vēl joprojām pārdzīvo tārīta notikumus. “Esmu šokā! Drausmīgs notikums. Labi, ka nesprāga. Vēlreiz to pārdzīvot es nevēlos,” saka Velta. Viņas kaimiņam Jānim Fridriksonam pēc šī negaisa pagalam ir radio un dekoders.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere norāda, ka negaisa laikā īpaši lauku mājās bieži vien tiek sabojāta elektrotehnika. Nepietiekot ar to, ka televizors negaisa laikā ir izslēgts, tas tomēr ir jāatvieno no elektriskā tīkla. Maldīgs esot priekšstats, ka zemākas ēkas ir mazāk apdraudētas – ar savu spēcīgo elektromagnētisko lauku tās zibeni pievelk vairāk nekā augstceltnes.
Lodveida zibens ir spīdīgs, lodveida formas veidojums, kas dažu desmitu sekunžu vai dažu minūšu laikā izlādējas.
Lodveida zibens var pēkšņi uzrasties no dažādiem priekšmetiem, piemēram, koka staba. Dzīvojamās ēkās lodveida zibens var iekļūt pa logu, elektriskajiem un telefona vadiem, kā arī caur dūmvadiem. Tas var nonākt telpās, kur logi un durvis ir aizvērti, izlīst, piemēram, no elektrības kontaktu rozetes, telefona vai pat atslēgas cauruma.
Lodveida zibens dzīvo no 10 sekundēm līdz pat dažām stundām, pēc tam tas iztvaiko. Tā izmērs var būt no dažiem centimetriem līdz metram. Zibens krāsa var būt no baltas, dzeltenas vai sarkanīgas līdz pat zaļai krāsai. Varbūtība vienam cilvēkam kaut reizi mūžā ieraudzīt lodveida zibeni ir 0,01 procents.
Statistika liecina, ka, sākot no 2009.gada, kopumā Latvijā vairāk nekā 100 ugunsgrēku izcelšanās iespējamais iemesls ir zibens lādiņš. Gulbenes novadā šajā laika posmā ir bijuši pieci ugunsgrēki, kuri izcelšanās iespējamais iemesls ir zibens lādiņš. 2009.gada maijā dega jumta konstrukcija saimniecības ēkai, 2010.gada maijā bija divi ugunsgrēki – dega transformatora apakšstacija un elektrības stabs, 2011.gada jūlijā aizdegās siena ruļļi un zaru kaudze.
Savukārt pērnā gada jūlijā Alūksnes novadā no lodveida zibens spēriena nodega māja.
Glābēji negaisa laikā mudina aizvērt logus, durvis un dūmvadu aizvērtņus, lai nebūtu caurvēja un neiekļūtu lodveida zibens. Negaisa laikā nav vēlams kurināt plīti vai krāsni, jo dūmi vada elektrību un pieaug risks, ka ēkā var iespert zibens. Jāturas tālāk no elektroinstalācijām, antenām, logiem, durvīm un ēkas ārējās sienas, ja laukā pie tās aug koks. Ja zibens trāpīs kokā, daļa no lādiņa var tikt novadīta uz ēku. Negaisa laikā nav ieteicams izmantot sadzīves elektrotehniku un tālruni.
