Ir cilvēki, kuri uzskata, ka rīkot dzīres mēra laikā esot aplami. Ka tā esot tikai lieka līdzekļu izšķērdēšana, organizējot krīzes laikā dažādus festivālus, svētkus un tamlīdzīgi. Vairāk esot jādomā un jāgatavojas kārtējai gaidāmajai inflācijai. Šādi domājošajiem negribu piekrist, jo, rīkojam svētkus vai arī no tiem atsakāmies, inflāciju, ja tāda arī būs, tas neaizkavēs. Noliedzot svētkus, cilvēkiem tiks noliegta iespēja kaut uz dienu vai dažām stundām ļauties priekam un domu vieglumam. Pagājušajās brīvdienās, būdama Rīgā, izbaudīju Miera ielas svētkus. Ielūkojoties cilvēku sejās, tās nepārprotami liecināja, ka ir atliktas malā rūpes un bažas par ikdienas problēmām. Ielas malās laukā no telpām bija iznākuši mākslinieku veikaliņi un darbnīcas, iekšpagalmos savu preci piedāvāja ekoloģiskās produkcijas ražotāji, uz lielās skatuves tieši tobrīd uzstājās mūsējie – Vītolu ģimene no Druvienas. Laikazoba sagrauztas ēkas mūra siena bija pārtapusi unikālā izstāžu stendā. Pat daudzus savā bardzībā biedējošie Ceļu satiksmes drošības direkcijas ļaudis drosmīgākajiem ļāva izbaudīt dažādas ekstrēmas situācijas. Interesanti bija visiem. Tobrīd iedomājos, ka arī mēs Gulbenē varētu sarīkot svētkus kādai ielai. Piemēram, kāpēc, lai tā nebūtu Rīgas iela, uz kuras atrodas gan dažādas iestādes, gan veikali un darbnīcas. Ir tikai jāvēlas darīt un noticēt, ka tas izdosies. Tieši tāpēc priecājos, ka jau rīt pa mūsu Gulbenes ielām aizvīsies krāšņs gājiens, kurā būs 4000 dalībnieku. Iziesim visi ielās, lai sveiktu mazos dejotājus!
