Kādu vakaru, ejot uz veikalu, piedzīvoju nepatīkamu pārsteigumu. Kad gāju iekšā veikalā, pēkšņi aiz muguras kāda apmēram 35 gadus veca sieviete skaļi teica: “Resnā govs!” Kopā ar viņu bija aptuveni 80 gadus veca kundze, kurai viņa teica: “Es tev vēl par viņu kaut ko pastāstīšu.”
Man kļuva neomulīgi ap sirdi, jo sirmā kundze arī ļoti ļauni uz mani sāka skatīties. Abas bija atbraukušas ar melnu džipu. Galvenais, ka es šīs abas sievietes redzēju pirmo reizi dzīvē. Man uz pārtikas nodaļu nebija jāiet, tāpēc mūsu ceļi šķīrās. Es arī nemaz negribēju klausīties šo sieviešu ļaunajās klačās. Mani tas neinteresēja, jo pēc dabas esmu mierīgs cilvēks un ar svešiem cilvēkiem, sevišķi jau tādiem, kuri meklē kašķi, nesarunājos.
Es neesmu un nevaru būt nekāda topmodele, jo man ir mugurkaula deformācijas un slima sirds. Arī mana mammīte, māksliniece, un vecmāmiņa bija apaļīgas sievietes. Man māte un vecāmāte mācīja pieklājības likumus. Es nekad nevienu neaprunāju, nepazemoju un nenicinu. Tāpat nešķiroju cilvēkus tievajos un resnajos.
Mātes dienā es biju laimīga! Man ir divas meitas – viena pelna naudu studijām Nīderlandē, otra ir 14 gadus veca skolniece. Vecākā meita zvanīja no Nīderlandes un apsveica mani Mātes dienā. Tajā dienā pēc šī incidenta pie veikala jaunākā meita man teica: “Neskumsti, mammīt! Tu esi mums pati labākā pasaulē!”
Man kļuva gaiši ap sirdi, un es aizmirsu šo sievieti un viņas ļaunos vārdus. Pasaulē taču daudz vairāk ir labu cilvēku! Teiksim viens otram tos labākos vārdus!
