Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs ir papildinājis krājumu ar Marijas (sauktas arī par Marisu) von Volfas (dzimušas Etingenas, 1857-1883) krūšutēlu, kas darināts Romā 1881.gadā.
“Krūšutēla autors ir tolaik (1873-1890) Romā strādājošais igauņu tēlnieks Augusts Veicenbergs (1837-1921), kas iegājis vēsturē kā igauņu nacionālās tēlniecības skolas pamatlicējs un daudzu alegorisku un uz folkloras motīviem balstītu skulptūru autors. 1875.gada 30.septembrī, tikko sasniegusi 18 gadu vecumu, Marisa apprecējās ar Vecgulbenes muižas īpašnieku Johanu Gotlību Heinrihu fon Volfu (1843–1897), kurš iegājis vēsturē kā tā sauktās Sarkanās pils cēlājs, Baltās pils pārbūvētājs, saimnieciskā kompleksa paplašinātājs un muižas parku labiekārtotājs. Abu kopdzīve ilga tikai septiņus ar pusi gadus, jo Marisa sasirga ar tolaik neārstējamu slimību un 1883.gada 20.martā Romā nomira,” stāsta Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja projektu vadītāja Ilze Vanaga.
Krūšutēls tiks iekļauts Vecgulbenes muižai veltītā ekspozīcijā pēc muzeja Oranžērijas renovācijas.
Jā, jā. Vēl kādu altvācu muižnieka mūmiju ar visu sarkofāgu vajadzētu iegādāt. Kāds dikti cenšas rehabilitēt šos vācietēnus, kas ar krievu cara atvēli drāza latviešus pēc pilna repertuāra gadsimtiem.
Pirms jūsmojiet par šiem augstdzimušajiem Vidzemes muižniekiem, izlasiet, lūdzu, no vāka līdz vākam G.Merķeļa darbu “Latvieši”. Sapratīsiet, kāpēc kopš 1919. no viņiem te nav ne smakas, jo gan viņi, gan mūsu vecvectēvi zināja ko suns ir ēdis.