Pirms aptuveni desmit gadiem Latvijā aizsākās lielais «logu bums», kad tirgus bija piesātināts ar individuālā darba veicējiem un firmām, kas piedāvāja «labus un lētus logus», «logus par zemākajām cenām», «ātru logu nomaiņu» un tamlīdzīgi. Nupat sācies otrais vilnis, kad tolaik pieļautās kļūdas jālabo un iedzīvotāji atkal meklē iespējas tikt pie jauniem, kvalitatīviem logiem.
Kā no plašā piedāvājuma pareizi izvēlēties jaunus logus un ko ņemt vērā, tos ekspluatējot, stāsta uzņēmuma «Labo logu aģentūra» vadītājs Mārtiņš Mālnieks (M.M.), firmas «Montāžnieks D» filiāles vadītājs Jānis Vaselis (J.V.) un Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības katedras docents būveksperts Juris Biršs (J.B.).
– Par ko vērts padomāt, pirms izvēlēties logu ražotāju?
M.M.: – Izvēloties logu piegādātāju, noteikti vajadzētu izskatīt atsauksmes par firmu. Mazajā Latvijā «īlenu maisā nenoslēpsi» un sliktu darbu darītājiem slava parasti iet pa priekšu. Jāuzmanās būtu no firmām, kuras tirgū parādījušās pavisam nesen. Jāizvērtē arī cenas. Ja kāda firma piedāvā logus ievērojami lētāk nekā citas, noteikti vajadzētu padomāt, uz kā rēķina tas veidojas. Būtiski, lai loga metāla armējums būtu vismaz 1,5 milimetrus biezs, vislabāk slēgts. Šis aspekts būtiski ietekmē loga ekspluatāciju, jo, neizmantojot tehnoloģiski paredzētos materiālus, konstrukcijas mēdz deformēties un loga vērtne vairs cieši nepieguļ rāmim, telpā ieplūst aukstums, skaņa un mitrums. Svarīgi, lai meistari, kuri iebūvē logus, ir apmācīti Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijā, saņēmuši sertifikātus, kas ir kvalitatīvi un tehnoloģiski pareizi paveikta darba papildu garants.
J.V.: – Ir daudz pārpircēju, kas logus ieved no Polijas, un bieži vien tie nav pat sertificēti. Nopietnas firmas šādi nerīkojas.
– Vai klients pats var noņemt loga mērus, un kā pareizi tas jādara?
M.M.: Ja cilvēks ir darbojies logu jomā, to var izdarīt paša spēkiem. Tomēr es ieteiktu to uzticēt speciālistiem, jo ir daudz nianšu, kas jāņem vērā, sākot ar loga iespējamo konfigurāciju un beidzot ar iebūves īpatnībām. Nopietnas kompānijas logus nomēra bez maksas.
– Kādēļ logs raso un pelē?
J.B.: – Logs svīst, jo telpas gaisā esošais ūdens tvaiks kondensējas uz vēsākas virsmas (šajā gadījumā – loga rūts). Telpā rūts noraso, ūdens lāses notek līdz pat palodzei un tur uzkrājas, tas rada virkni neērtību, lieku mitrumu, pelējumu, neveselīgu telpas gaisu, slimas būves sindromu.
J.V.: – Pirmkārt, ir telpas, kurās, jau ieejot, jūtams mitrums, piemēram, vannas istaba, virtuve. Jauni logi to nenovērsīs. Otrkārt, logiem tiek izvēlētas lielas palodzes, līdz ar to siltais gaiss, kas plūst no radiatoriem, netiek klāt rūtij un logs raso. Mitrumu izgaro arī uz palodzēm novietotās puķes, tvaiki no ēst gatavošanas procesa, kā arī neadekvāta un nevienmērīga kurināšana. Piemēram, privātmājās krāsnī malku iemet no rīta, pa dienu telpa atdziest, bet vakarā to atkal uzsilda – tātad temperatūra ir nevienmērīga, un tas arī dod rasas punktus. Citreiz temperatūru telpā vajag palielināt tikai par pāris grādiem, lai rasas punktiņi uz rūts izzūd. Nereti klienti aiz radiatoriem nolīmē foliju, lai tie nesilda mūri, bet telpas iekšpusi.
J.V.: – Pelējuma cēloņi ir nepietiekama gaisa apmaiņa vai tās neesamība vispār, biezs ēkas apšuvums, pārāk blīvi logi, ja nav nekādu vēdināšanas sistēmu.
– Kāda atšķirība starp plastmasas un koka pakešlogiem?
M.M.: – Moderno koka vai plastmasas pakešlogu uzbūve atšķiras tikai ar profila materiālu, funkcionāli šie logi ir gandrīz vienādi. Plastmasas logu siltumtehniskās īpašības ir nedaudz labākas. Ja logi izgatavoti tehnoloģiski pareizi, tiem nebūtu jālaiž telpā gaiss ne koka, ne plastmasas izpildījumā. Tas ir stereotips, ka koka logi «elpo». Senāk bija tikai koka logi, un šķita, ka no tiem plūst vēsums. Tur gaisa apmaiņa notika, jo starp veco logu rāmjiem, vērtnēm un mūri bija daudz spraugu, kas arī kalpoja par gaisa ieplūdes avotu. Iebūvējot modernos logus, noteikti būtu jāpajautā par iespējamajiem ventilācijas risinājumiem, jo, ja pašiem būs slinkums vismaz reizi dienā izvēdināt telpas, tad gaisa apmaiņa būs ierobežota. Mūsdienās pieejamas dažādas logos iebūvējamas ventilācijas sistēmas, kas var pilnībā nodrošināt gaisa apmaiņu mājoklī.
J.V.: – Vienlīdz labi ir abu veidu logi. Koka ir dārgāki, jo ražošanas izmaksas ir stipri augstākas. Un tie ir jākopj – vismaz reizi gadā rāmji jāvasko, lai ir skaisti un ilgi kalpo.
– Kāpēc logiem jāizmanto ventilācijas sistēma, vai dzīvoklī nebūs auksts?
J.B.: – Ventilācija ir ēkā ierīkota autonoma gaisa pieplūdes un nosūces sistēma, kas nodrošina cilvēkam iespēju normāli elpot un justies komfortabli. Ierīkojot šādu ventilēšanas sistēmu pašā loga konstrukcijā, izveidojam nedaudz atšķirīgu sistēmu, ko sauc par pašvēdināšanu vai mikrovēdināšanu. Tā ir ierobežota gaisa apmaiņas sistēma, kas tiek realizēta caur speciālām logu blokos iebūvētām klimatiskajām kamerām. Tādas var uzmontēt jau gatavām logu konstrukcijām. Piemēram, ir mazgabarīta iekārta, ko viegli uzmontēt jebkurai logu konstrukcijai. Tā darbojas ar mitruma sensoru palīdzību, kas automātiski veic mitruma slēdža funkciju bez cilvēka iejaukšanās. Gaisa apmaiņa iekārtai ir minimāla, bet tā darbojas ļoti efektīvi un logu svīšanas problēmu atrisina pāris dienu laikā. Ja telpā caur iekārtu ieplūst svaigs gaiss un izplūst mitrais, tad, samazinoties gaisa mitrumam, sensors samazina svaigā gaisa ieplūšanas ātrumu (gaisa apmaiņa ir minimāla) un telpā saglabājas temperatūras režīms, bet ļoti zemās temperatūrās iekārtu vienkārši mehāniski izslēdz, tāpēc dzīvoklī nekad nav iespējams pārlieks aukstums.
– Kāpēc ziemā plastikāta logi parasti neaizsalst?
M.M.: – Jaunie logi neaizsalst, jo to stiklojums veidots tā, lai loga iekšējā virsma būtu maksimāli silta, starp stikliem tiek iepildīta inerta gāze.
– Ja virs radiatora ir liela palodze, kas nosedz radiatoru, vai palodzē jāiestrādā ventilācijas reste, lai siltais gaiss nonāk uz stikla un logs svīstu mazāk?
J.B.: – Teorijas ir pretrunīgas, un katrai būs savi aizstāvji. Es piederu pie tiem, kas saka – platas palodzes ir optimālākas un vienmēr novadīs silto gaisu vairāk uz telpas pusi, tas savukārt ekonomēs siltumu, samazinās siltā gaisa plūsmu, kas tiks novadīta uz loga rūtīm, lai to kondensētu. Tāpēc rekomendēju neveidot palodzē ventilācijas restes. Logu rāmī noteikti iesaku iemontēt mazgabarīta mikrovēdināšanas iekārtu. Tiklīdz viss būs saskaņā ar rekomendācijām, logi nesvīdīs.
– Vai iedzīvotāji mācās no kļūdām, kad izvēlējušies lētus un šaubīgu firmu plastikāta logus?
M.M.: – Iedzīvotāji tik daudz uzmanības nepievērš cenai, cik kvalitātei, piedāvātajām tehnoloģijām un uzņēmuma reputācijai. Samazināsies tiešie izdevumi par apkuri, labi logi palielina mājokļa tirgus vērtību.
– Logu dizaina mode mainās?
M.M.: – Īpaši nē, mainās to tehnoloģiskais izpildījums. Pirms desmit gadiem logu nozarē tikai sāka ienākt selektīvais (zemas emisijas, siltumu taupošais) logu stikls, inertās gāzes (parasti argona) pildījums, pieckameru logu profili, bet tagad tas jau ir logu standarts un pats vienkāršākais izpildījums. Ir radītas jaunas logu profilu sistēmas, kurās metāla armējums aizstāts ar speciālu kompozītmateriālu, ļaujot veramo daļu izgatavot arvien lielāku un novēršot teorētiski iespējamo metāla armējuma korodēšanas iespēju. Aizvien biežāk tiek izmantotas trīs stiklu paketes, kombinētas ar selektīvajiem stikliem un argona vai kriptona gāzes pildījumu, tādējādi siltuma un skaņas izolāciju. Japānas zinātnieki ir izstrādājuši inovatīvu stiklojuma sistēmu, kurai praktiski nav siltuma zudumu, un visa logu nozare ar nepacietību gaida, kad šī inovācija tiks ieviesta ražošanā.
