Veselības ministrija ir izstrādājusi veselības apdrošināšanas koncepciju, kas paredz valstī ieviest veselības nodokli.
To vajadzēja darīt jau agrāk Dace Mūrniece, Tirzas pagasta ģimenes ārste
Sistēma ir jāsakārto un tā kā sistēma dzīvo no nodokļiem, tad risinājums ir jāatrod. Ir diezgan daudz iedzīvotāju, kuri izvairās no ienākumu uzrādīšanas un nodokļu maksāšanas, tāpēc pārējiem, kas maksā, no tā ir jācieš.
Ideja par veselības apdrošināšanu ir laba, bet, zinot mūsu finanšu situāciju, nedomāju, ka tie iedzīvotāji, kuri nemaksā nodokļus, tagad maksās 20 latus mēnesī. Tas būs sarežģīti. Varbūt viņiem nemaz nav naudas. Ir jāsaprot, ka arī ar visu šo obligāto veselības apdrošināšanas koncepciju neatliekamā palīdzība tāpat jau tiks sniegta. Nav tā, ka cilvēks būs lauzis kāju, nebūs apdrošināts un tāpēc palīdzību nesaņemsi. Gan jau, ka saņems.
Skaidri pateikt, kā šī sistēma darbosies un kāds būs iznākums, nevaru, jo koncepcija, manuprāt, īsti skaidri publiski izteikta nav. Uzskatu, ka kārtībai ir jābūt, katram iedzīvotājam valsts budžeta veidošanā ir jāpiedalās un ir jācīnās ar ēnu ekonomiku, bet kā panākt, lai maksātu veselības nodokli, grūti spriest. Jā, tas ir ieviešams, bet nokavēti. To jau vajadzēja darīt agrāk.
Nodokļu maksātāju – maz, pacientu – arvien vairāk
Eva Smirnova, Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienības izpilddirektore
Iepazīstoties ar Veselības ministres koncepciju par veselības nodokli, pirmais jautājums rodas – kas to visu administrēs un cik tas izmaksās jau esošajiem nodokļu maksātājiem? Cilvēkresursi, datorprogrammas un tā tālāk. Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtība jau tā ir bezgala sarežģīta!
Potenciālo šā nodokļa maksātāju, kas ir aktīvajā darba tirgū, Latvijā ir maz. Nav padomāts, kas notiek ar ilgstošiem bezdarbniekiem un citām iedzīvotāju kategorijām, kam nav iespējas maksāt šīs iemaksas (brīvprātīgos 20 latus) regulāri. Bez tam nodokļa summa noteikti nesegs patiesās veselības aprūpes (diagnostikas, ārstēšanas un rehabilitācijas) izmaksas.
Nodokļu maksātāju ar katru gadu kļūst mazāk, bet potenciālo pacientu, kaut vai tikai sabiedrības novecošanās pēc, vairāk. Lietderīgāk būtu bijis runāt par akcīzes nodokļa (alkoholam, tabakai, limonādei un citiem) zināmas daļas novirzīšanu veselības aprūpei.
Līdz galam šī lieta nav saprotama
Mirdza Kušķe, Gulbenes pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja
Saprotu, ka šis nodoklis neskar iedzīvotāju kategorijas, kā, piemēram, pensionāri, bērni, invalīdi. Atliek tie, kas strādā un kau kādu iemeslu dēļ nemaksā nodokļus. Šobrīd taču ir tik daudz cilvēku, kuri iztiek no dažādiem gadījuma darbiem un viņam vienkārši nav no kā maksāt nodokļus. Viņam pietiek naudas, lai paēstu pusdienas un varbūt saņem tikai kādus pāris latus, vai arī gaida ogu sezonu, lai kaut ko nopelnītu. Šiem cilvēkiem būs grūti katru mēnesi atrast 20 latus, jo tā tomēr ir liela nauda.
Kā tas reāli darbosies? Grūti saprast. Cilvēkiem arī ir zudusi uzticība, ka viņa iemaksāta nauda patiešām tiek novirzīta īstajiem mērķiem. Es šoreiz izsakos atturīgi, jo līdz galam šī lieta īsti nav saprotama.
Kopumā, ja runājama par tā saucamo veselības nodokli, tad tādam būtu jābūt. Cilvēkam būtu arī skaidri jāzina, ka, līdzko viņš saņem algu, tā no viņas algas noteikta naudas summa aiziet veselībai un viņš jūtas aizsargāts.
