Lija Kalniņa no Gulbenes un Renāte Kalniņa no Tirzas pagasta ir radinieces. Abas vieno ne tikai radniecība, bet arī kūku cepšanas prieks, kas vainagojas ar lielisku rezultātu – garšīgu lauku torti no brīvi augušu vistu olām, lauku krējuma un sviesta. Prasmīgās cepējas otro gadu piedalījās arī konkursā “Latvijas lauku torte 2012””. Renāte 19 kūku cepēju konkurencē iekļuva fināla astoņniekā un cīnījās par pirmajām vietām.
“Konkursa žūrijai bija ļoti liels pārsteigums par Renāti, jo viņai ir tikai 14 gadu. Visi domāja, ka esam mamma un meita, jo pagājušajā gadā abām iedeva pat vienu Pateicības rakstu. Šogad gan katrai bija savs,” smejas Lija. Viņa tāpat kā Renāte ir apņēmības pilna arī nākamgad piedalīties kūku cepēju konkursā.
Renāte savai tortei bija devusi nosaukumu “Lauku brīnums”, bet Lija “Vasaras pieskāriens”. “Šādu nosaukumu izraudzījos tāpēc, ka visi gaidām vasaru, kas it kā ir, tomēr vēl ne tik silta, kā mēs vēlētos. Siltās dienas ir tikai tāds vasaras pieskāriens. Arī vēji pūš no visām četrām pusēm, tāpēc uz tortes veidoju četrus ielokus, it kā no katra vēja pa pieskārienam,” stāsta Lija. Renāte atklāj, ka šogad centusies torti veidot mazliet citādāku, nekā pērn. “Pagājušajā gadā nevienas tortes rotājumam nebija izmantots citrons vai apelsīns, tāpēc es šoreiz torti atsvaidzināju ar apelsīna šķēlītēm. Tortei devu nosaukumu “Lauku brīnums “ tāpēc, ka tā varbūt nav īpaši grezna. Tāda, kādu to cep laukos. Diemžēl pirmajā labāko trijniekā neiekļuvu, jo žūrija norādīja, ka cepumā vajagot vēl vairāk ielikt savu raksturu. Jau šobrīd sāku domāt par to, kādu torti cepšu nākamā gada konkursam,” stāsta Renāte. Meitene neslēpj, ka tortes garnēšanā savu roku mazliet pielikusi arī vecākā māsa Krista. Renāte piebilst, ka esot izcepusi aptuveni vismaz 50 lauku tortes dažādiem gadījumiem. Starp tām – arī sarežģīto, bet ļoti garšīgo torti “Cielaviņa”. Pēc Tirzas pamatskolas 9.klases beigšanas Renāte dosies apgūt konditores profesiju.
Uzticas cepējas gaumei
“Man ļoti patīk tortes dekorēšanai izmantot no plaucētās mīklas gatavotus rotājumus, kas līdzinās mazām lapiņām un lociņiem. Tos izcepu un, dekorējot tortes virspusi, tie piešķir tādu kā rozīnīti. Tas prasa pacietību, bet man tas ļoti patīk. To pašu var izveidot arī no šokolādes. Šokolādi izkausē, izveido lapiņas, tad liek ledusskapī, lai sasalst. Karstā vasarā gan šokolādi neiesaku izmantot, jo tā izkusīs,” stāsta Lija. Viņai ir būtiski, lai torte patiešām izdotos ne tikai garšīga, bet arī vizuāli skaista. “Visiem patīk manas ceptās tortes. Varbūt tāpēc cilvēki arī paļaujas uz manu gaumi, lai gan mēdzu pajautāt, kā dekorēt torti, kāda forma tai jāpiešķir. Cilvēki konkursā teica, ka mana un Renātes ceptā torte vislabāk atbildusi apzīmējumam lauku torte,” saka Lija.
Aizgūst no vecākiem un vecvecākiem
Tortes cepšana, kas ir viņas vaļasprieks jau ļoti sen, apgūta jau bērnībā no vecmammas un mammas. “Kad viņas cepa tortes, vienmēr darbojos līdzi. Atceros, ka vidusskolas gados cepu dažādu formu tortes, piemēram, uz kāzām torti kā laimes pakavu. Ir bijušas tortes, kas līdzinās grāmatai un tamlīdzīgi. Tā kā esmu ļoti aizņemts cilvēks, tad pēdējā laikā cepu tikai tradicionāli apaļās tortes,” stāsta Lija. Viņa bilst, ka saldumi garšojuši jau bērnībā un arī šodien viņa no tiem neatsakoties. “Man ļoti patika našķēties ar olu dzeltenumu, kas sakults ar cukuru. Mamma vienmēr rājās, sakot, ka torte būs plāna,” viņa smejas. Arī Renāte allaž bijusi klāt, kad tortes cepusi viņas vecmāmiņa un arī mamma. Cepējas stāsta, ka ir vajadzīgas vismaz piecas sešas stundas, sākot ar pirmo pārsisto olu tortes pirmajai kārtai, līdz brīdim, kad torte ir ne tikai nogarnēta, bet arī veikta tās maliņu apdare.
Kā jāgaršo īstai lauku tortei?
“Uzskatu, ka lauku torte ir vienkārša, bez liekām cakām. Arī tās garnējumu ir vienkāršs ar kādu krēma rozi. Es vēl neprotu pagatavot īstu sviesta rozi, tāpēc pa ziemu būs jāpatrenējas,” smejas Lija. Tortēm malas parasti tiek apdarinātas ar saberztiem cepumiem vai grauzdētām auzu pārslām, bet Lija atceras, ka viņas mamma atgriezumus, kas palikuši pāri, aplīdzinot biskvītu malas, sagriezusi mazos kubiciņos un tos izmantojusi tortes sānmalu rotājumam. “Tortes vizuālajam izskatam ir ļoti liela nozīme. Ja cilvēkam torte patīk ārēji, tad tas mudina domāt, ka arī pašai tortei jābūt garšīgai. Katram cilvēkam garšas izjūta ir individuāla un subjektīva. Katram ir savs viedoklis, kā jāgaršo lauku tortei. Ja man torte garšo, tad garšo. Ja būs izmantots ļoti skābs ievārījumus, būs garša, kas man vispār nepatīk, tad ēdīšu mazāk. Man šķiet, ka negaršīgu torti neesmu ēdusi vispār,” saka Lija. Viņa pati gatavo arī ievārījumus, starp kuriem iecienītākie ir brūkleņu un ābolu un dzērveņu un ābolu. Šogad reizē ar konkursa tortes cepšanu viņa mēģinājusi vārīt zemeņu un rabarberu ievārījumu. Tas bijis ļoti garšīgs, tikai pašķidrs, tāpēc tortei to neizmantojusi.
Paretam Lija cep arī medus kūku, jo otrs viņas vaļasprieks ir biškopība. Veikalā tortes viņa pērk ļoti reti. Lija nenoliedz, ka ir bijis arī tā, ka torte neizdodas, ka jāskrien uz veikalu vēl pēc desmit olām, lai izceptu lieku biskvīta kārtu. Smagākā torte, ko Lija cepusi, svērusi 3,4 līdz 4 kilogramus. Tortes viņa cep elektriskajā cepeškrāsnī, jo tur vieglāk noregulēt vajadzīgo temperatūru.
