Vasara vezumā ved zaļošanas, ziedēšanas un mīlestības trakumu. Un visam pa vidu – bišu zumēšanu. Bites strādā. Liekas, Latvijai to nevar atņemt neviens un nekad. Diemžēl tas ir mānīgi. Izrādās, ka medus vācējas gan mūsu valstī, gan citviet pasaulē ir masveidā apdraudētas.
Mēs, cilvēki, cenšamies dabu pārveidot un pielāgot savām vajadzībām tik strauji, ka mazie kukainīši šīm pārmaiņām netiek līdzi. Bites streso! Cilvēkam stress ir daudzu slimību ierosinātājs, bet bitēm – nāves cēlonis. Mainās klimatiskie apstākļi, sarūk dabisko pļavu platības, kultivēto augu tīrumi tiek apstrādāti ar indīgām ķimikālijām, elektromagnētiskie viļņi traucē atrast ceļu uz stropiem utt. Iet bojā simtiem bišu saimju! Smieklīgas šķiet atrunas: piedodiet, es kļūdījos! Vai vēl ļaunāk – dzīvot pēc principa “ne mana cūka, ne mana druva”.
Nav jau runa tikai par medu un citiem bišu produktiem. Ja nebūs šo kukaiņu, kas apputeksnēs augus? Pierādīts, ka bites apkalpo trīs ceturtdaļas visu augu sugu pasaulē. Ja pazudīs bites, tauriņi un citi kukaiņi, no mūsu ēdienkartes var izzust daudzi dārzeņi, augļi un graudaugi. Arī gaļa un piens vairs nebūs tik vērtīgi. Ja jau mēs gatavi maksāt četrus miljonus latu tikai par dalību “World Expo 2015” Milānā, kur Latvijas ekspozīcija būšot veltīta medus un biškopības tēmai, tad varbūt zinātnieki to varētu izmantot lietderīgāk, glābjot bites no masveida izmiršanas. Un tad mums visiem nevajadzēs saspringt, dzirdot ticējumu: ja izmirst bites, arī cilvēkiem vairs nav atlicis ilgi dzīvot…
