Vai ir jāaptur cilvēku ievietošana aprūpes centros?
Pie mums tas nav iespējams
Jānis Kļaviņš, Valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” Litenes filiāles vadītājs Ja visi tie cilvēki, kuri šobrīd uzturas aprūpes centros, dzīvotu mājās savā ģimenē, tas būtu tikai apsveicami, bet, ja sabiedrība šodien to nevar nodrošināt, lai cilvēks paliktu ģimenē, kur pilntiesīgi augtu, attīstītos un saņemtu aprūpi, tad par ko mēs te runājam vispār. Šis jautājums ir tieši tāds pats, kā ar gadījumu uz Vanšu tilta saistītais. Jautājums ir par to, kas šodien notiek mūsu sabiedrībā, kur ir dažādi maniaki un tamlīdzīgi.
Neņemos apgalvot, ka aprūpes centrs ir pati labākā atrašanās vieta šiem cilvēkiem, bet tajos tomēr cilvēks ir nodrošināts ar visu. Jūs paši zināt arī to, ka šādus cilvēkus, kam vajadzīga īpaša aprūpe, ar atplestām rokām negrib pieņemt arī pašvaldības. Nav tādu, kas šos cilvēkus gribētu izņemt no mūsu filiāles un atgriezt viņus dzīvesvietā. Uzskatu, ka cilvēku ievietošanas aprūpes centros apturēšana vēl ir par agru, jo mūsu sabiedrībai un valsts politikai ir jānobriest tam, lai mūsu klients varētu dzīvot ārpus filiālēm. Domāju, ka to arī nekad neizdosies panākt, jo vienalga būs jādomā par kādas nodaļas izveidi slimnīcā, kur būs jāievieto gulošie un smagi slimie. Protams, var jau pašvaldības izveidot mazus centrus, kā tas ir ārzemēs, bet pie mums tas pašlaik nav iespējams. Ja apturēsim centru darbību, tad mūsu klientu rīcība būs neaprēķināma.
Skrienam laikam pa priekšu
Ieva Bērziņa, Tirzas sociālās un veselības aprūpes nama vadītāja
Viss ir atkarīgs no tā, kāds ir aprūpes centrs, cik pareizi tas ir izveidots, jo, tikai mehāniski kaut ko kaut kur liekot, mēs ne pie kā nenonāksim. Ir jāzina šī centra saturs. Mēs ar ļoti daudz ko skrienam laikam pa priekšu un pēc tam labojam savas kļūdas, kā suns ķeram savu asti. Arī ministri nāk un iet, bet kļūdas paliek. Noliekot šos zināmā mērā “dārzeņus”, kuriem ir smagi garīgās veselības traucējumi, mēs neko nepanāksim, jo var iekustināt cilvēku, kuram smadzenēs ir potences. Iekustināt tādu, kam šo potenču smadzenēs nav, tā vienkārši ir mehāniska darbība.
Te ir jāmet akmens Veselības ministrijas dārziņā, jo mums vēl it ļoti tālu līdz veselīgam dzīvesveidam visa mūža garumā. Esam cilvēkus tik tālu nolaiduši. Mūsu aprūpes centrā iestājas klients, kuram nav pensijas, lai gan tikko ir iestājies pensijas vecums, bet valsts par tāda cilvēka uzturēšanu centrā maksā 300 latus. Mums ir jāatrod īstais diega gals, aiz kura šķetināt šo problēmu. Pie šīs situācijas, kāda šobrīd ir, aprūpes centri ir vienīgā iespēja, jo esam daudz putras savārījuši. Tās pašas pusceļa mājas arī der tikai tam, kam tās der. Mūsu iestādes gadījumā papildus klāt varētu būt uz pusslodzi ergoterapeits, kurš prastu nodarboties ar klientiem, kurš viņus kustinātu, ne tikai sarunātos. Mums trūkst nodarbību tiem klientiem, kuri neko nevar.
Godam pavadītas vecumdienas
Godam pavadītas vecumdienas
Vija Āboliņa, Jaungulbenes pagasta sociālā darba organizatore
Cik cilvēku, tik viedokļu. Es saprotu, ka ir jābūt aprūpes centriem. Šāds pakalpojumu veids noteikti ir jāsaglabā. Lai šodien šos centrus likvidētu, tas būs atkal nākamais grāvis. Uzskatu, ka aprūpes centros nonākušajiem cilvēkiem ir gan šī brīvības sajūta, gan šī mājas sajūta. Būtībā tā jau arī ir viņu māja, jo dažādu apstākļu dēļ viņi tur ir nokļuvuši. Domāju, ka daudziem tās ir pat godam pavadītas vecumdienas. Īpaši tiem cilvēkiem, kuri vieni paši nav spējīgi savu dzīvi kvalitatīvi, radoši un sociāli pavadīt. Ir problēmas arī ģimenēs. Diemžēl šobrīd mums ģimenes institūcija nav tik stabila. Vēl ir ļoti daudz jāstrādā pie tās stabilizēšanas. Tā ir tāda veco tradīciju atkārtota kopšana un pilnveidošana.
Neesmu vienisprātis, ka cilvēki aprūpes centros ir izolēti no apkārtējās pasaules. Īpaši ar garīgiem veselības traucējumiem. Esmu ļoti ilgus gadus strādājusi ar sociālās aprūpes nama klientu grupām, tāpēc varu teikt, ka absolūti tas tā nav. Centros strādā profesionāli speciālisti, kas šos cilvēkus izprot vislabāk un arī pieņem kā līdzvērtīgus. Tāpēc jau mums katrā institūcijā ir savs profesionāls cilvēks.
