Līgoja viņa kopā ar draugiem Gulbenē. Meitene saka, ka šī pilsēta un Latvija viņai vienmēr nozīmēs māju, ģimenes un piederības sajūtu. Taču gulbeniete Līga Petrovska, kurai vēl ir tikai 22 gadi, nesteidzas noenkuroties, nevēlas sevi saistīt ar laulības saitēm un pienākumiem, viņa alkst iepazīt pasauli. “Es priecāšos par savu draugu bērniem. Pati šai atbildībai vēl nejūtos gatava,” skaidro Līga. Šobrīd viņai liekas, ka ceļojot varētu pavadīt visu mūžu. Uz to mudina viņas Strēlnieces horoskopa būtība. Lai dotos pasaulē, Līgai nav vajadzīgs liels kapitāls. Pietiek ar labo gribu, galvu uz pleciem un čaklumu, svešvalodu zināšanām, vēlmi gūt draugus svešās zemēs, cienīt un iepazīt citu tautu kultūru, valodas.
It kā uz pāris nedēļām, taču patiesībā uz diviem gadiem Līga aizbrauca līdzi uz Taizemes Karalisti savam turienes draugam Ponam, ar kuru iepazinās, kad viņš Rīgā strādāja Austrumu virtuves restorānā. Divi gadi bija pietiekami ilgs laiks, lai ilgas pēc Eiropas ņemtu virsroku. Nelīdzēja pat tas, ka Bangkokā viņa iepazinās ar diviem latviešiem, kuri tur dzīvo un strādā. Līga tālajā Austrumu valstī paspēja pastrādāt viesnīcā banketu apkalpošanā, bērnudārzā, kur mācīja bērniem angļu valodu, un vēl viņa piedalījās dažādu kinofilmu masu skatos. Meitenes pieredze ir tāda, ka vienmēr ārzemēs var atrast draugus un samērā viegli var atrast arī darbu.
Uzticas cilvēkiem un nepieviļas
Tagad Līga atvelk elpu pa ceļam no Bangkogas uz Berlīni, kurā viņa vēl nav bijusi, bet noteikti cer būt. “Tā ir multikulturālas sabiedrības pilsēta ar savu raksturīgo kultūru. Ļoti vēlos to iepazīt, gribu arī uzlabot savas vācu valodas zināšanas, lai es varētu teikt, ka pilnībā pārvaldu četras valodas – latviešu, krievu, angļu un vācu,” saka Līga. Viņa saprot un mazliet runā arī citās valodās, piemēram, taju (kurā runā lielākā daļa Taizemes iedzīvotāju), japāņu valodā. “Japāņu valoda, salīdzinot ar taju valodu, ir pat viegla,” saka Līga, stāstot, ka Taizemē valoda ir muzikāla, tai ir vairāki toņi. Vienu un to pašu vārdu, dažādi izrunājot, tiek iegūta atšķirīga nozīme.
Taizeme meitenei iekritusi sirdī kā saulaina zeme, kur iedzīvotāji daudz smaida, kur ir lieliska virtuve (viņai pietrūkst jasmīnu rīsu, brīnišķīgā karija, čili un sulīgo augļu), kur ir krāšņa daba. Līga redzēja pretstatus Taizemē, kur cilvēki dzīvo gan lepnās augstceltnēs, gan būdiņās, kas saslietas pie kanāla. “Kas zina, varbūt vēl atgriezīšos Taizemē. Man to gribētos,” saka Līga. Draugs Pons viņu Taizemē arvien brīdinājis, lai uzmanās no ļauniem cilvēkiem, taču Līga tikai smaidīja, viņai tādi ceļā nekad negadījās. Pati pieļauj, ka intuitīvi jūt cilvēkus un komunikācijai izvēlas tādus, kas nekad nepievils. “Laikam vecmamma un brālis mani sargā, pieminēdami savās lūgšanās,” saka Līga.
Komunikācijā – ar viegluma sajūtu
Līga ir beigusi Gulbenes 2.vidusskolu. Kad palika 18, viņa aizbrauca pie draugiem uz Japānu un pavadīja tur trīs mēnešus. Āķis lūpā bija. Meitene pabijusi arī daudzviet Eiropā – Itālijā, Somijā, Lielbritānijā, Horvātijā, Vācijā. “Lielbritānijā man nepatika, tur ir pārāk drūmi laika apstākļi. Man uzreiz garastāvoklis nokrīt uz nulles,” saka Līga.
Viņa vairs nebaidās ceļot viena pati. Eiropas valstīs Līga orientējas bez grūtībām. Tagad zina teikt, ka Bangkoka, salīdzinot ar Tokiju, ir sarežģītāka pilsēta. Japānā vispār viss esot strukturēts, civilizēts. Taizemē ir daudz kā tāda, kā nav citur, piemēram, taksometra pakalpojumus sniedz motociklu vadītāji. Bangkokā viss esot diezgan haotisks. Tā ir pilsēta ar septiņiem miljoniem iedzīvotāju. Pilsētai nav raksturīgs viens noteikts centrs. Toties uz ielas tirgošanās notiek 24 stundu garumā. “Bangkokā mājās ēst negatavoju. Ja biju izsalkusi, gāju uz ielas. Tā arī varēja lētāk paēst,” saka Līga.
Noteikti kādreiz atkal studēs
Viņa gadu ir studējusi japāņu valodu Latvijas Universitātē. “Nevarētu teikt, ka es valodas dikti mācos, nemanot iemācos,” saka Līga un piebilst, ka ar lielu interesi turpinātu un noteikti arī pabeigtu studijas, taču radušās finansiālas grūtības (bet tas nenozīmē, ka doma par studijām pilnībā atmesta). Tāpēc viņa mazliet pastrādāja restorāna apkalpojošajā personālā Rīgā, taču saprata, ka šis darbs ir pārāk zemu atalgots. Arī tas bija viens no stimuliem doties pasaulē. “Man nav svarīgi apmeklēt slavenus un dārgus tūrisma objektus. Galīgi uz dullo nebraucu. Vajag, lai svešajā zemē būtu jau kaut viens draugs, uz kuru varu paļauties,” stāsta Līga. Daudzus draugus viņa iemantojusi ar interneta palīdzību. Tur arī sarunā savstarpēju ciemošanos. Tas nozīmē, ka arī Līga ir gatava uzņemt ārzemju viesus Latvijā un parādīt viņiem savu dzimteni. Parasti ciemiņi paši izvēlas, ko grib redzēt šajā valstī. Vienmēr visi izvēlas iepazīt Rīgu. Kāds draugs no Japānas sacījis, ka sapņo apmeklēt Līgatnes dabas parku, kas esot iekļauts desmit pasaules tūrisma objektu sarakstā, kas noteikti jāredz.
Mazi eksperimenti ar
skaistumu
Pašlaik Līga kardināli ir mainījusi matu krāsu. Iepriekš viņa bija izteikta blondīne. Tagad atgriezusies pie savas dabiskās matu krāsas. “Kādu laiku vēlos būt tāda,” saka Līga. Viņas aizraušanās ar pīrsingiem ir mazinājusies. Saglabāti vairs tikai “tuneļi” (lieli caurumi) ausu ļipiņās un pīrsings uz mēles. Līga stāsta, ka viņai agrāk bijis pīrsings uz lūpas un locītavā pie īkšķa, taču no tiem laika gaitā nācies atteikties. Āzijas valstīs skaitījies, ka tā izskatīties ir nepiedienīgi. Līga to respektēja, kaut sirdī uzskata, ka pīrsingi – tā ir sava veida estētika. Tāpat kā tetovējumi, kuru pagaidām uz viņas ķermeņa vēl nav, bet kādreiz noteikti būs. Ar to arī viņas plāni eksperimentiem ar sevi beidzas. Līga neaizraujas ar laba garastāvokļa stimulatoriem – tādiem kā nikotīns, alkohols un narkotikas, tomēr ir demokrātiski noskaņota pret tiem, kuriem tas nepieciešams. “Visu var darīt tik ilgi, kamēr tas netraucē citiem,” uzskata Līga.
