Ebreju masu kapu vietā Litenes silā ir izlasāma pretrunīga informācija par gadu, kad notikusi šo mierīgo iedzīvotāju nošaušana. Uz piemiņas akmens rakstīts, ka tas bijis 1941.gadā, savukārt uz planšetes minēts 1942.gads. Kā tad ir bijis patiesībā?
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektore Sarmīte Dundure norāda, ka savulaik šī piemiņas vieta bijusi iekļauta valsts nozīmes aizsargājamo kultūrvēsturisko pieminekļu sarakstā. No tā laika arhīvā ir saglabājusies šā pieminekļa lieta ar vairākiem vēstures avoti, kas liecina par ebreju iznīcināšanas notikumiem Litenē. Tā, piemēram, 1967.gada 18.jūlija “Dzirkstelē” rakstā “Visu neizdzēš laiks” ir rakstīts: Laiks aizgaisinājis ložmetēju nikno reju, taču saglabājis atmiņas un dokumentus, kas apliecina varmācību. To stāsta arī 1941.gada 30.septembrī rakstītie protokoli. Tajos teikts, ka Litenē apcietinājumā bijis apmēram 100 ebreju. Viņus likvidēja. Naudu un vērtslietas atņēma un nodeva Litenes pagasta policijas kārtībniekam Alfrēdam Vīksniņam. Zem protokola Gulbenes policijas iecirkņa kriminālā uzrauga V.Šķendera paraksts. “Izraksts pareizs” – viņš apliecina.”
Sazinoties ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieci zinātniskajā darbā Irīnu Zeibārti, “Dzirkstele” vēlreiz guva apstiprinājumu, ka ebreju masveida nogalināšana Litenē patiešām ir notikusi 1941.gadā. Par piemiņas vietā izvietotās planšetē kļūdaini nosaukto 1942.gadu I.Zeibārte saka: “Ir pārcentušies.”
