Profesors filozofs Rihards Kūlis dārzā veido vidi, lai tajā justos labi, un cenšas producēt dzīvesprieku, jo uzskata, ka nevar nemitīgi gausties, ka citur pasaulē viss ir labāk. Tieši tāpēc Lejasciemā profesora dārzā vietu radušas peonijas, rozes un citi augi. R.Kūlim dārzā patīk eksperimentēt.
Kopā ar saimnieku dodamies aplūkot peonijas. Daudzos dārzos tās jau gandrīz noziedējušas, bet profesora dārzā tās vēl plaucē ziedus. Raugos, kā viņš saudzīgi paceļ augšup smago ziedu aptuveni 70 gadus vecam peoniju krūmam, kas savulaik radis vietu netālu no profesora dzīvesbiedres Maijas Kūles vecāku mājas namdurvīm. “To ir stādījusi Maijas vecmāmiņa. Peonijas jeb tautā sauktās pujenes vienā vietā var aug vairākus desmitus gadu,” viņš stāsta.
Veido kolekciju
Vēlme pievērsties peoniju audzēšanai Rihardam radusies, redzot, cik šīs puķes joprojām krāšņi zied viņa tēva mājās Cēsīs. Viņš devies uz tirgu, kur iegādājies vienu baltu un vienu sarkanu peoniju stādu. Pēc kāda laika Rihards sapratis, ka vēlas audzēt peonijas, tāpēc pēc tām raudzījis Salaspils Botāniskajā dārzā. Uz Lejasciemu peoniju stādi atceļojuši pat no Holandes. Profesors pārliecinājies, ka mūsu apstākļos vienlīdz labi iesakņojas gan Latvijā pirkto, gan no ārzemēm atvesto peoniju stādi. “Atšķirība ir tikai tā, vai tas ir veikalā pirkts mazs gums vai kārtīgs stāds. Ja tas ir tikai gums, tad jāņem vērā, ka peonija uzziedēs tikai aptuveni pēc pieciem gadiem. Salaspils Botāniskajā dārzā var iegādāties stādus, kas uzzied jau otrajā gadā,” stāsta profesors. Šogad viņš savu peoniju kolekciju papildinājis ar vairākām jaunām peoniju šķirnēm, piemēram, ar Lietuvā selekcionēto šķirni ‘Profesors Gribauskas’. Šīs peonijas zieda koši sarkanās ziedlapas ieskauj sudrabota maliņa. Lejasciemā mājvietu radušas arī divas jaunas Japānā selekcionētās peoniju šķirnes ‘Neons’ un ‘Uga’ . Ziedēšanas laiku gaida peonija, kas uzziedēs ar dzelteniem ziediem. “Esmu iecerējis pamazām izveidot prāvu peoniju kolekciju. Katrā ziņā meklēšu tādas šķirnes, kuras ļoti vēlos, lai ziedētu manā dārzā. Šim mērķim izmantoju katalogus, meklēju internetā, sadarbojos ar selekcionāriem. Šobrīd vislielākie peoniju audzētāji ir amerikāņi. Viņiem ir visvairāk šķirņu. Jāpiebilst, ka pasaulē ir vismaz pāris tūkstoši peoniju šķirņu. Esmu izpētījis, ka pirms vairākiem gadsimtiem peonijas visvairāk audzējuši ķīnieši, tās uzskatīdami par savu karalisko puķi. Arī Latvijā peonijas kļūst arvien populārākas,” stāsta Rihards. Saimnieks stāsta, ka japāņi labprāt audzējot tā sauktās plāno ziedu peonijas. Lai dārzā radītu Japānai raksturīgu stūri, profesors iestādījis priedi, kam pats apņēmies piešķirt interesantu formu. Lielu uzmanību profesors pievērš peoniju ziedu formai un krāsu toņiem, kas dažām šķirnēm ir tik ārkārtīgi niansēti, ka, lai pamanītu, kā baltais tonis pāriet viegli rozā, pēc tam dzeltenā tonī, ir jāskatās ļoti vērīgi.
Ārkārtīgi izturīgas
R.Kūlis bilst, kad dārzā peoniju bijis mazāk, nekādas problēmas neradījusi vietas izvēle jaunam krūmam, bet šobrīd vietas izvēle kārtējai jaunajai viešņai vairs neesot tik vienkārša. Kolekcionārs iesaka peonijas nestādīt pārāk dziļi, jo tad tās ilgi neziedēs. Protams, rūpīgi esot jāsagatavo augsne stādīšanas vietā. Citu ar peonijām saistītu noslēpumu un audzēšanas noteikumu neesot, jo puķe esot ārkārtīgi izturīga. Vienīgi ļoti karstā un sausā laikā peonijas tiekot laistītas. “Lejasciemā ir tā īpatnība, ka pēc desmit centimetru augsnes kārtas sākas dzeltenā smilts, tāpēc izroku aptuveni 50 centimetrus dziļu bedri. Peoniju audzētāji iesaka bedrē iekaisīt arī nedaudz mālu. Protams, tajā ir vieta arī satrūdējušiem kūtsmēsliem,” stāsta saimnieks. Ziedus, kas zaudējuši savu krāšņumu, Rihards uztic nogriezt dzīvesbiedrei Maijai. Rudenī pēc noziedēšanas tāpat kā pavasarī pirms ziedēšanas peonijas saņem kārtējo mēslojuma devu. Pirmajā gadā jaunās peonijas pa ziemu tiekot viegli piesegtas ar egļu zariem.
Patīk rožu laukumi
Ja peoniju ziedēšanas laiks tuvojas izskaņai, tad dārzā arvien krāšņāk sāk ziedēt vairāk nekā 40 rozes. Saimniekam ļoti patīk lieli rožu laukumi, kur rozes ir stādītas kompakti, nevis atsevišķi pa vienai, jo tas ziedēšanas laikā radot vislielāko efektu. “Desmit, divdesmit rozes kopā – tas ir neaprakstāms skaistums! Rožu laukumus nolūkoju, pirmo reizi būdams Vīnē, kur ir milzīgs rožu dārzs. Man ļoti patīk angļu rozes, kas aug tikai krūmā. To man ir vairāk nekā 20 krūmi. Kad tās visas zied, tad veido fantastisku krāsu masu. Angļu rozēm ir specifiska ziedu forma, kas līdzinās peoniju ziediem. Piesaista pildītie rožu ziedi, kas atgādina šķīvi,” salīdzina profesors.
Ar rožu mēslošanu viņš pārāk neaizraujas, jo galvenais ir labi sagatavot vietu, kur roze tiks stādīta. “Šobrīd galvenais bauslis, lai, stādot rozi, tās potcelms atrastos piecus līdz septiņus centimetrus zem zemes. Agrāk tam vajadzēja atrasties līdz ar zemi vai virs tās. Ja potcelms atrodas zem zemes, tad ziemā rozes neizsalst. Rudenī angļu rozes nedaudz apgriežu – aptuveni 5 līdz 10 centimetrus, lai gan slavenais rožu audzētājs Uzulnieks man ieteica pamatīgi rozes apgriezt. Ja kāts ir nobriedis, tad rudenī to var mēģināt arī pieliekt. Arī lapas rudenī nost nelasu. Būtībā tādas vienas receptes, kā ieziemot rozes, nemaz nav. Pa ziemu piesedzu tās ar skujām,” stāsta Rihards. Par vienu no Latvijā dižciltīgākajām rožu šķirnēm viņš uzskata šķirni ‘Gloria Dey’ jeb ‘Dieva slava’.
Uzturoties Lejasciemā, profesors katru rītu dodas apgaitā pa dārzu. To, kas ir roze, kāpēc cilvēki to sauc par puķu karalieni, saimnieks tā īsti sapratis, būdams Portugālē. “Portugālieši ir īsteni puķu mīļotāji un ārkārtīgi kārtīgi ļaudis. Tur pie katras mājas sētai pāri gāžas stīgojošu rožu lavīnas. Mēs kaut ko tādu nevaram dabūt gatavu, jo tur ir cits klimats, lai gan ļoti gribētos sekot portugāliešu piemēram,” piebilst savas vides veidotājs.
