Visi vienmēr kritizē dažādus pasākumus, bet šoreiz tas nav arī mans mērķis. Pirms došanās atvaļinājumā atļāvos pasapņot un piedāvāju savu skatījumu par Pilsētas svētkiem.
Iztēlojos, ka tie neaprobežojas tikai ar tradicionālo jaundzimušo godināšanas pasākumu Jaunatnes parkā un spēkavīriem stadionā, ar koncertu un tautas balli vakarā, bet pieskandina katru centrālo ielu un skvēru, ka cilvēks, kurš pirmo reizi ir iebraucis Gulbenē, pamana, ka pilsēta svin. Katrs uzņēmums vai birojs ir iznācis ielās ar kaut ko savu, oriģinālu un interesantu. Piemēram, pasta darbinieki mudina uzrakstīt vēstuli savai pilsētai, aptiekāri piedāvā izmērīt asinsspiedienu, noteikt holesterīna līmeni asinīs vai nosvērties, no telpām ir iznākušas grāmatnīcas un citi tirdzniecības uzņēmumi.
Nav vajadzīga īpaša vieta. Viss notiek pašu durvju priekšā. Iztēlē skatu izstādes gar ielas malām, uz ēku sienām, nevis telpās. Darbojas fotosaloni, dažādās vietās muzicē gan kolektīvi, gan pilsētas iedzīvotāji, kuriem vienkārši to patīk darīt. Rosās pašmāju ražotāji, amatnieki un teātra spēlētāji. Iedomājos, cik jauki būtu, ja svētku laikā visa pilsētas centrālā Rīgas iela piederētu gājējiem, kuri varētu izbaudīt tās abās pusēs valdošās aktivitātes.
Ja vēl iestādes un uzņēmumi sacenstos izdomā par interesantāko sevis piedāvājumu un noformējumu, pārsteigumu netrūktu. Apzinos, ka svētku rīkošana jebkurā gadījumā ir darbietilpīgs process, tāpēc visu cieņu tiem, kas šos svētkus rīko, bet pasapņot taču nevienam nav aizliegts.
