Jaungulbenē izveidojusies ārkārtas situācija – divas 18 dzīvokļu mājas nākamajā sezonā var palikt bez centrālapkures. Jau maija sākumā Jaungulbenes arodvidusskola, kura līdz šim nodrošināja siltumu abām mājām, iedzīvotāju parāda dēļ (kas sasniedzis 1000 latus) paziņoja, ka vairāk ar centrālapkuri šīs divas dzīvojamās mājas nenodrošinās.
Iedzīvotāju vārdā ar satraukuma pilnu vēstuli pašvaldībā vērsies uzņēmums “Vidzemes būvnieks – serviss” (māju apsaimniekotājfirma), taču novada dome neesot steigusies sniegt atbildi un kaut ko darīt lietas labā. “Arodskola sen jau draudēja, ka vairāk mums apkuri nenodrošinās, taču katrreiz pienāca rudens un kurināja. Tagad pateikts galīgs “nē”,” “Dzirkstelei” satraukumu pauž jaungulbeniete Maija Poriete, kuras dzīvoklis daudzdzīvokļu mājā “Lauksaimniecības skola 20” rudenī var palikt bez apkures.
Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs “Dzirkstelei” atzīst, ka pagastā pašlaik “problēma numur viens” ir, kā ziemā noorganizēt siltuma padevi divām bez centrālapkures paliekošajām mājām – “Lauksaimniecības skola 20” un “Lauksaimniecības skola 20a” -, kurās no 36 dzīvokļiem 13 pieder pašvaldībai, bet pārējie ir privatizēti.
Lūdz palīdzību
“Lūdzu, palīdziet! Iedzīvotāji man burtiski nāk virsū un prasa, bet es nevaru neko atbildēt, jo esmu tikai starpnieks. Jūtos bezspēcīgs. Cik ilgi vēl būs jāgaida no pašvaldības kaut kāda atbilde? Man jau ir doma, ka jāsasauc iedzīvotāju sapulce un jāsaka, ka palīdzība atkrīt. Jādomā, kā katram pašam savā dzīvoklī nodrošināt siltumu. Aukstums vairs nav aiz kalniem!” “Dzirksteli” rosina jaungulbenietis Gintis Krauze, kurš ir mājas vecākais vienā no daudzdzīvokļu namiem.
Gulbenes novada domes deputāts, tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs Guntis Blūms “Dzirkstelei” saka, ka līdz viņam šāds iesniegums par situāciju Jaungulbenē nav vēl nonācis. Viņš apņemas skaidrot situāciju. “Problēmu atrisināsim, tas ir mūsu pienākums,” saka G.Blūms. “Jau agrāk bija jāsāk domāt, ko darīt, jau vasaras sākumā! Ir stipri nokavēts. Problēmu nevar atrisināt uz sitiena. Balles novadā rīkot māk, bet iedzīvotājiem pat laikus nesniedz atbildi uz vēstuli. Es nesaprotu pašvaldības attieksmi!” “Dzirkstelei” saka gulbenietis Inārs Maltaunieks, kurš, būdams lietpratējis tehniskos jautājumos, ir ieteicis abām bez centralizētās siltumapgādes palikušajām daudzdzīvokļu mājām Jaungulbenē ar pašvaldības atbalstu gādāt par savu lokālo apkuri.
Krāsnis mūrēt neļauj
Abu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji interesējušies par iespēju pašiem mūrēt un lietot savos dzīvokļos krāsnis, ja patiešām Jaungulbenes arodskola ziemā apkuri vairs nenodrošinās. SIA “Vidzemes būvnieks – serviss” pārstāve Lolita Strode “Dzirkstelei” saka, ka novada būvvalde un citas kontrolējošās iestādes kategoriski neatļauj pāriet uz krāšņu apkuri. Iemesls ir neatbildība ugunsdrošībai. “Mūsu skursteņi faktiski ir ventilācijas caurules,” saka G.Krauze.
“Mēģinām risināt lokālās apkures izveidošanu, pašlaik tiek aptaujātas firmas, kas varētu sagatavot tāmes viena kopīga apkures katla izveidei abām dzīvojamajām mājām,” informē Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs A.Vasiļjevs.
G.Krauze lēš, ka viņa pārziņā esošajai vienai 18 dzīvokļu mājai apkures katla uzstādīšanai nepieciešami aptuveni 6000 lati. “Tā ir ļoti liela summa priekš mazas mājas, kur lielākā daļa ir pensionāru,” uzskata viņš. G.Krauze atzīst, ka negrib vienu kopēju apkures katlu uz abām divām 18 dzīvokļu mājām. Skaidrojums viņam ir tiešs: “Katrā mājā ir kāds indivīds, kas negrib maksāt. Tad sāksies konflikti konfliktu pēc. Kādam dzīvoklī būs par aukstu, kāds būs tik kubus malkas piegādājis un tāpēc negribēs maksāt par siltumu.” G.Krauze ir reālists un atzīst, ka šodien “cilvēki tādi ir palikuši – citiem skatās uz rokām, bet sevi neredz”.
Arodskolai nav pienākuma
Jaungulbenes arodskolas direktore Valentīna Jermaševiča “Dzirkstelei” skaidro, ka skolai nav pienākuma nodrošināt pagasta dzīvojamās mājas ar centrālapkuri. Vēl jo vairāk tāpēc, ka iedzīvotāji par šo pakalpojumu ir parādā 1000 latus, par kuriem skola būtu varējusi labiekārtot kādu savu mācību kabinetu. V.Jermaševica informē, ka līdz šim iedzīvotājiem dzīvojamās mājās “Lauksaimniecības skola 20” un “Lauksaimniecības skola 20a” apkure maksāja 0,60 latus par vienu kvadrātmetru bez 12 procentu pievienotās vērtības nodokļa. “Raksturīgi, ka pensionāri rēķinus vienmēr cītīgi nomaksāja, kamēr pārējie domāja, maksāt vai ne,” ar rūgtumu viņa saka.
A.Vasiļjevs drīzāk domā, ka arodskolas katlumājas tehniskais stāvoklis ir tāds, kas neļauj iedzīvotājiem vairs sniegt pakalpojumus.
“Es piedāvāju, vai parādnieki var vasarā turpināt norēķināties par jau saņemto siltumu. Man atbildēja, ka diskusija tiek slēgta. Viss,” stāsta G.Krauze, kurš kā daudzdzīvokļu mājas vecākais ir pesimistiski noskaņots. Sak, ja iedzīvotāji nespēja norēķināties ar līdzšinējo siltuma ražotāju, vai spēs ar nākamo? Līdz šim viņam ziemā trīsistabu dzīvokļa apkure mēnesī izmaksāja 33 latus, kas nav nemaz tik dārgi. G.Krauze, būdams vienas 18 dzīvokļu mājas vecākais, nezina apkures parādnieku sarakstu. “Arodskolas administrācija informāciju nevienam neizpauž, jo tas nebūtu korekti. Domāju, ka lielākā daļa nespēj maksāt par apkuri, bet pa vidu noteikti ir arī kāds bezkaunīgais, kas vienkārši nemaksā,” prāto G.Krauze.
