Aktīva diskusija par diennakts aptiekas nepieciešamību risinājās trešdien tautsaimniecības komitejas sēdē. Deputāti, vietējo aptieku vadītāji, kā arī SIA “Balvu un Gulbenes apvienības” pārstāvji apmēram stundu diskutēja par šo jautājumu.
Tā ir drošība iedzīvotājiem
Iesnieguma iesniedzēji, kuri rosina, lai pilsētā būtu diennakts aptieka, ir SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”.
Slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis informēja deputātus, ka apvienība lūdz domei pieņemt lēmumu, lai novadā iedzīvotājiem būtu pieejama diennakts aptieka. M.Zeitmanis skaidro, ka, gadu strādājot Gulbenē, ir nonākuši pie secinājuma, ka šāda diennakts aptieka ir nepieciešama, jo, piemēram, traumpunkts Gulbenē un arī Balvos strādā 24 stundu režīmā. M.Zeitmanis stāsta, ka pašlaik pacientiem, kam tiek sniegta palīdzība un kuri var doties mājās, nav iespējas nakts stundās iegādāties medikamentus vai kādas medicīniskas preces.
“Aptiekas, tāpat kā traumpunkta, pieejamība 24 stundas diennaktī, pirmkārt, ir drošība iedzīvotājiem, slimnīcai veicinot un garantējot veselības aprūpi novadā,” norāda M.Zeitmanis.
Pirmā roka – vietējiem aptiekāriem
M.Zeitmanis skaidro, ka slimnīca pati atvērt aptieku nevar, jo pirms apmēram pieciem sešiem gadiem Veselības ministrija esot pieņēmusi likumu, kas iesaldē šo tirgu. “Atbilstoši likumam bez speciālas procedūras aptieku atvērt nevar,” uzsver M.Zeitmanis. Piemēram, ir jāaptaujā iedzīvotāji. Apvienības pārstāve Marika Jermaševiča norāda, ka tika aptaujāti 253 slimnīcas un poliklīnikas apmeklētāji, no kuriem 75 procenti atbildējuši, ka Gulbenes novadā esot nepieciešama diennakts aptieka. Arī novada mājas lapā tika veikta aptauja, kurā apstiprinošu atbildi deva nedaudz vairāk nekā puse respondentu. Vairākums aptaujāto gribētu diennakts aptieku pilsētas centrā. No 185 respondentiem 41 persona atbalsta, ka diennakts aptiekai būtu jāatrodas slimnīcas teritorijā.
M.Zeitmanis skaidro, ka viss ir pašvaldības rokās. Ja pašvaldība uzskata ka šis pakalpojums iedzīvotājiem pilsētā ir nepieciešams, tad pašvaldībai šāds lēmums ir jāpieņem.
Viņš uzsver, ja pašvaldība šādu lēmumu pieņem, tad normālā situācijā vispirms būtu jāpiedāvā šis tirgus tiem, kas jau ir dalībnieki, proti, vietējām aptiekām. “Komersantiem ir pirmā roka atvērt diennakts aptieku, un kāda jau esošā aptieka var kļūt par diennakts aptieku. Ja viņi nevēlas, tad slimnīca ir tiesīga atvērt aptieku, kura strādās visu diennakti,” saka M.Zeitmanis
Viņš “Dzirkstelei” saka, ka ar šo lēmumu netiks apdraudēta līdzšinējo aptieku darbība, jo atbilstoši likumam tieši esošajām, vietējām aptiekām pieder tiesības uzsākt diennakts aptiekas darbību.
Diennakts aptieka ir nerentabla
Pavisam citādās domās par diennakts aptieku ir vietējo aptieku vadītāji. Pirms kāda laika “Lejas aptieka” strādāja visu diennakti.
“Lejas aptiekas” vadītāja Vita Krūmiņa “Dzirkstelei” saka, ka cilvēki nākuši maz un iegādājušies, piemēram, zobu pastu, bērnam pārtiku, pamperus, saites. Bija gadījumi, kad palīdzību meklēja arī kautiņos cietušie, kuriem bija jāsniedz pirmā palīdzība. “Ja cilvēkam ir tik ārkārtēja situācija, ka viņam kaut kas ļoti sāp vai ir trauma, aptieka nav tā iestāde, kas viņam var palīdzēt. Viņam ir jāmeklē palīdzība slimnīcā, traumu punktā vai jāsauc “ātrie”. Bez receptēm nopietnus medikamentus mēs arī nevaram izsniegt. Naktīs dežurēt ir nerentabli, jo izdevumi trīskāršojas, bet ieņēmumi samazinās. Mēs uzskatām, ka farmaceitiskā aprūpe Gulbenē ir ļoti labi nodrošināta, jo aptiekas darbdienās strādā līdz pulksten 22.00, sestdienās – līdz pulksten 20.00, svētdienās – līdz pulksten 19.00. Arī sestdienās un svētdienās apmeklētāju ir ļoti maz,” saka V.Krūmiņa.
Tam piekrīt arī “Gulbju aptiekas” vadītāja Benita Miķelsone. Viņa uzskata, ka šis jautājums nav nemaz tik viennozīmīgs. “Te jautājums nav tikai par farmaceitiskās aprūpes pieejamību, bet gan par konkrētas jaunas aptiekas ienākšanu Gulbenē. Domāju, ka viena firma grib atvērt jaunu aptieku. Mūsu aptieka padomju gados arī bija “dzežurnaja”, un varam viennozīmīgi pateikt, ka ekonomiskā pamatojuma tur nav. Ja kādai mūsu aptiekai ir jākļūst par diennakts aptieku, tad tā aptieka daļēji uzņemas lēnu nāvi. Farmaceitiem jāmaksā par nakts stundām, ir izdevumi par elektrību. Tas neatmaksājas,” savas bažas pauž B.Miķelsone.
Viņa piebilst, ja runa ir par farmaceitiskās aprūpes pieejamību, tad varbūt var runāt par to, ka aptieka būtu jāatver, piemēram, Stāmerienā, kur tās jau neesot labu laiku, vai Beļavā. “Ja aptieka tiks atvērta slimnīcas teritorijā, tad vietējie uzņēmēji cietīs. Nevajag pašvaldībai lobēt vēl kādas jaunas aptiekas ienākšanu,” uzsver “Gulbju aptiekas” vadītāja.
Liek aizdomāties par citu risinājumu
Tādas pašas bažas pauž arī Lizuma aptiekas vadītāja Laima Klimona “Jūsu (slimnīcas – red.) vēlme ir atvērt Gulbenē jaunu aptieku,” komitejas sēdē teica L.Klimona.
Viņa rosina jautājumu par farmaceitisko aprūpi risināt, ieviešot diennakts tālruni, pa kuru iedzīvotājiem zvanot jebkurā diennakts stundā tiktu sniegta konsultācija, kā tas ir līdzīgi ar konsultatīvo ģimenes ārsta telefonu. “Dažkārt jau ir tā, ka cilvēkam mājās ir vesels arsenāls zāļu. Viņš tikai nezina, ko lietot. Telefoniski būtu iespējams palīdzēt un dot padomu. Ja jau mūs mazajā Latvijā tik ļoti interesē pacientu aprūpe, tad šādā veidā cilvēku labā būtu tiešs kontakts ar farmaceitu un konsultatīva saruna, un var būt, ka tā zobu sāpe nemaz tik neciešama līdz rītam nav,” rosina padomāt L.Klimona.
Dome neredz nekā slikta
Novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa saprot, ka vietējo aptieku vadītāju satraukums ir par to, ja neviena aptieka neuzņemsies šo funkciju, tad var ienākt jauna aptieka. Bet kā slimnīcu apvienības kapitāldaļu turētāja viņa uzsver, ka pēc reorganizācijas uzņēmums būs stabilizējies un kā jebkuram uzņēmumam tam ir doma par iespējamu peļņu. “Un, ja šī peļņa ir uz kāda papildu pakalpojuma nodrošināšanas, un paredzu, ka nāks vēl citi papildu pakalpojumi, tad vai tas ir slikti? Vai tas būs rentabli, tad tas ir jārēķina,” norādīja S.Daudziņa.
Tautsaimniecības komitejas sēdē par ierosinājumu izveidot diennakts aptieku nobalsoja trīs un atturējās arī trīs deputāti, tāpēc lēmums netika pieņemts. Abi varianti tiek virzīti uz novada domes sēdi, kura ir ieplānota 26.jūlijā, galīgai izlemšanai
