Gulbenē, Lazdu ielā 4, saimnieko Diāna Zālīte. Viņas dārzā nav tādas vietas, kur nebūtu izveidota kāda puķu dobe vai iestādīta kāda interesanta puķe. Pat gar ielas malu aiz dzīvžoga Diāna ir sastādījusi puķes, lai tās priecē ikvienu garāmgājēju.
“Es esmu cilvēks, kurš nevar nostāvēt mierā, man vienmēr vajag kaut ko darboties. Kamēr rokas un kājas klausa, tikmēr arī darbošos. Pēc tam skatīšos, kā jaunā paaudze darbosies,” saka Diāna. “Pie mājas un dārza darba ir vienmēr daudz, un man liekas, ka tie nekad nav padarāmi. Protams, vienkāršāk būtu, ja visur vienkārši būtu zālājs, bet man gribas, lai ir skaisti, lai visur aug puķes.”
Diānas dārzā aug ļoti dažādas puķes. “Es uzskatu, ka katrai puķītei ir savs skaistums. Lai arī varbūt kādas puķes nav sevišķi izskatīgas, tās ar kaut ko ir interesantas un kopējā ainavā lieliski iederas. Un man gribas arvien jaunas un jaunas puķes. Nereti kaut ko jaunu aizlienēju no paziņām vai arī nopērku. Es bieži vien labāk nopirkšu kādu puķi nekā, piemēram, desu. Mājinieki jau man reizēm smejas, vai es varēšu pārtikt no puķēm, bet to tiešām varu – es dodos dārzā, sāku darboties un aizmirstu par visu uz pasaules, un dārzs man sniedz baudu, ieejot tajā aizmirstas visas bēdas un nedienas.”
Viss ir vienkārši
Diāna uzsver, ka viņas dārzā nav nekā grandioza, viss ir vienkārši, taču pašas domāts, pašas lolots un veidots. “Man patīk koks, māls, stikls, rokdarbi, dzelzs, pinumi. To visu var izmantot, arī iekārtojot dārzu. Apmeklēju katrreiz arī Zaļo tirdziņu, tur baudu atmosfēru un arī iedvesmojos. Protams, idejas tiek aizgūtas arī citviet, braucu un priecājos par citu cilvēku dārziem. Un man tiešām ir prieks, ka arī Gulbenē ir ļoti daudz skaistu dārzu un katram tas ir citādāks. Es uzskatu, ka katrā latvietī iekšā sēž mākslinieks. Vajag tikai vēlēties, un katrs var kaut ko skaistu izveidot.” Diāna piebilst, ka, cīnoties ar mitrumu, kurš mūsu pilsētas zemajās vietās nav sveša parādība, krietni ir jāpiedomā, kas ziedēs, kas neziedēs, kurš stādiņš pacietīs mitrumu un kuram tas nepatiks. Tādēļ viņa nereti puķes pārstāda no vienas vietas uz citu, palaikam maina arī puķu dobju izkārtojumu.
Diānas pirmā pašas veidotā puķu dobe ir akmeņdārzs, kas tapis pirms daudziem gadiem. Toreiz pamatskolā vēl gājusi viņas meita, gulbeniešiem labi zināmā leļļu meistare Evita Zālīte. “Vispirms savācu visus akmeņus, kas bija atrodami mūsu pašu īpašumā, bet, protams, to nepietika. Tajā laikā es strādāju ārpus pilsētas un uz darbu devos ar velosipēdu, bet, braucot mājup, katrreiz pārvedu kādu akmeni. Tie ir savākti no malu malām,” stāsta Diāna. Jāpiebilst, ka tagad viņa ir iecerējusi iebraucamo ceļu izveidot kā bruģi – no akmeņiem. Diāna uzsver, ka viņa vienmēr cenšas iztikt ar tiem līdzekļiem, kas ir, un izdomāt ko skaistu un interesantu.
Savs sapņu tiltiņš
Diānas dārzu šķērso grāvis, kam pāri ir uzbūvēts tiltiņš. “Tas ir mans sapņu tiltiņš. Te es nāku pasēdēt un pasapņot, ko jaunu varu izveidot vai arī pārveidot savā dārzā, un pēc tam cenšos šīs domas pārvērst realitātē. Esmu iecerējusi šeit izveidot arī nelielu strūklaku, ceru, ka man izdosies realizēt šo ideju,” saka Diāna.
Lai dārzs būtu vēl jaukāks un interesantāks, saimniece savā dārzā ir atvēlējusi vietu arī dažādiem iemītniekiem. “Tie ir manis izdomāti un izgatavoti dažādi dārza dzīvnieciņi, kuri labi sadzīvo arī ar dzīvo radību,” stāsta Diāna. Aizgūstot idejas no meitas Evitas, viņa no dažādiem materiāliem ir izgatavojusi skudras, tārpiņus, zirnekļus, ežus, bizmārītes, zaķus un vēl daudzus citus iemītniekus.
Pavisam nesen līdzās mājai ir tapusi vēl kāda interesanta vieta – Tējas namiņš, kuru Diāna vēl turpina iekārtot. Tā būs vieta, kur gan ar tuviniekiem, gan viesiem varēs iemalkot tēju un priecāties par dārzu. Tas esot bijis viņas sens sapnis, kas beidzot ir piepildījies.
Diāna atklāj, ka viņa pēc horoskopa ir Auns – ir pilna enerģijas un vienmēr paveic to, ko ir izdomājusi vai iecerējusi. “Esmu arī pūce, man vairāk patīk darboties pēcpusdienā un es varu darboties līdz pat vēlai vakara stundai. Tad mani pat reizēm suns Lācis biksta ar degunu un sauc mājās, nesaprotot, kur saimniece tik ilgi var darboties savā dārzā.” Lai arī pārsvarā dārzā darbojas Diāna pati, viņa saka paldies arī meitai un dzīvesbiedram Ivaram par palīdzību dažādos darbos.
