Viņdien aizklunkurēju uz kapiņiem sakopt piederīgo atdusas vietas un biju šokā. Kapsētas akas stacionārajam (piesietajam) spainim caurumi pazuduši! Kā tad tā?! Sāku izpēti, domādams, ka vecais smeļamais nomainīts pret jaunu. Ne vella! Atpazinu leģendāro spaini pēc tam uzmālētā melnā krusta (aizsardzībai pret zagļiem). Areče! Apčamdīju malas un sapratu, kur pazuduši caurumi! Tiem priekšā aizskrūvētas resnas skrūves. Tāpēc arī spainis vairs netek!
Satriekts par tādu novatorismu, sāku šaudīt acis, uz visām pusēm meklēdams vēl citas inovācijas. Necik ilgi nebija jāgaida. Divi agrāk neredzēti vīra gabali man uzdevās par palīgiem ar vārdiem: “Cienījamo pensionār! Jūs esat gana strādājis. Atpūtieties! Ļaujiet pastrādāt jūsu vietā!”
Pirmajā mirklī zaudēju valodu. Atcerējos nesen te avīzē lasīto par to, ka viena mana novadniece rosinājusi modernizēt kapsētu. Viņasprāt, novada domē strādājot gana daudz inženieru, kuriem esot iespēja izcelties. Izdevies! Nudien! I spainis salabots, i “simtlatnieki” norīkoti palīgos vecajiem cilvēkiem kapiņus sakopt. Kamēr tā prātoju, viens no izpalīgiem man izrāva no rokām spaini un piedāvājās aiznest tik daudz ūdens, cik man vajag un kur vien man vajag. Bet otrs pieteicās ar tačku atstumt man tik daudz kapu smilts, cik es prasīšot. Es piekrītoši pamāju ar galvu, un puiši sāka rosīties kā čaklās darba skudras. Tikai kājas viņiem bija tādas ļodzīgas… “Tas nekas,” es nodomāju, klusībā labos puišus slavēdams. Atsēdos uz soliņa līdzās savas vecmāmiņas atdusas vietai, lai vērotu palīgu darba dunu un izkomandētu, kur puķes aplejamas, kur smilts berama un ar grābekli apkasāma. Kad viss bija galā, gribēju pateicībā puišiem paspiest roku, bet šie nīgri iebilda, ka ar to esot par maz. “Vecais, tu taču pensiju saņem, tātad esi maksātspējīgs, dod mums katram pa latam vai diviem! Pa labam dod!” viens no palīgiem man teica un piestūma mani tuvāk tikko apkoptajai kapu kopiņai. “Puiši, jūs ko? Man tik daudz nemaz nav…” centos iebilst, bet tad sapratu – šitie nav nekādi “simtlatnieki”, bet gan pilsoniskās iniciatīvas aktīvistu grupa. Samaksāju prasīto taksi un gāju uz laikraksta redakciju, lai sabiedrībai darītu zināmu savu cilvēcisko “paldies”.
