Latvijā nokritis Krievijas drons – “naidīgu mērķu” tam neesot bijis

Sestdien Latvijā no Baltkrievijas ielidojis un pēcāk Rēzeknes novadā nokritis Krievijas militārās nozīmes bezpilota lidaparāts, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā (AM).

Saskaņā ar ministrijā pausto, sestdien Rēzeknes novadā ir nokritis krievu bezpilota lidaparāts. Pašlaik atbildīgie dienesti, tajā skaitā Valsts policija, turpina veikt izmeklēšanu par notikušā incidenta apstākļiem. Taču AM norāda, ka jau pēc pirmatnējiem datiem tas ir militārās nozīmes Krievijas bezpilota lidaparāts un, saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pieejamo informāciju, tas ielidojis Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas.

NBS rīkojas saskaņā ar noteiktajām procedūrām, tajā skaitā ir informēta NATO komandvadība. Par incidentu informētas atbildīgās valsts amatpersonas, tiesībsargājošās iestādes un reģiona NATO valstis.

NBS konstatēja bezpilota lidaparāta nonākšanu Latvijas teritorijā, kā arī monitorēja tā kustību un konstatēja nokrišanas vietu, uzsver ministrijā. Situācijas izmeklēšana turpinās.

NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš aģentūrai LETA atklāja, ka bezpilota lidaparāts Latvijas gaisa telpā ielidojis sestdien un tika uzreiz pamanīts.

“Mēs izvērtējām un monitorējām situāciju, cik bīstama tā ir, un vai varētu tikt apdraudēti objekti un civiliedzīvotāji,” stāstīja Kalniņš, piebilstot, ka lēmums pieņemts atbilstoši NBS un arī NATO dalībvalstij pieņemtajai procedūrai.

Sākotnēja informācija liecinot, ka objektam Latvijā nav bijis “naidīgu mērķu”. Izmeklēšana vēl tiks veikta, taču speciālistiem pieejamā sākotnējā informācija ir, ka dronam “nav bijis specifisks mērķis ielidot Latvijā”.

“Šī situācija ir kā apliecinājums, ka mums jāturpina uzsāktie darbi Latvijas austrumu robežas stiprināšanā, tostarp pretgaisa aizsardzības spēju un elektroniskās karadarbības spēju attīstībā, kas ļauj ierobežot dažāda pielietojuma bezpilota lidaparātu darbību,” norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Bet ārlietu ministre Baiba Braže (JV) norāda, ka pirmdien uz Ārlietu ministriju izsaukts Krievijas vēstniecības pārstāvis.

“Krievijas karš Ukrainā liek nezaudēt modrību. Šodien arī Rumānijā līdzīgs incidents. Esam modri, izlēmīgi, vēsu prātu izsveram tālākos soļus, iesaistot sabiedrotos,” apgalvo amatpersona.

Baltkrievijas aktīvistu monitoringa organizācija “Belaruski Hajun” neizslēdz, ka Latvijas austrumos pie Rēzeknes nogāzies “Shahed” tipa drons, kas sestdienas rītā lidojis pāri Baltkrievijas teritorijai.

Kā aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Aizsardzības ministrijā, ņemot vērā, ka šobrīd notiek izmeklēšana par situāciju, ministrija nevar apstiprināt šādu sasaisti. “Atbildīgie dienesti veic padziļinātu apstākļu analīzi, kur informācija ir klasificēta. Līdz ko būs veikta analīze, Aizsardzības ministrija informēs sabiedrību par secinājumiem,” uzsver ministrijā.

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņojumā uzsvēris, ka šādu incidentu skaits NATO austrumu flangā turpina pieaugt, un tie ir jārisina kolektīvi. Viņš arī piebilst, ka pēc sestdienas incidenta Latvijā, tā ir ciešā saziņā ar saviem sabiedrotajiem.

Savukārt Lietuvas prezidents Gitans Nausēda tviterī raksta, ka incidents Latvijā norāda uz nepieciešamību stiprināt Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzību. Viņš nosoda notikušo un uzsver, ka ir jāievieš pretgaisa aizsardzības rotācijas modelis, par ko tika panākta vienošanās NATO Viļņas samitā.

Savukārt Rīgā bāzētā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts uzsvēris, ka Krievijas bezpilota lidaparāta ielidošana Latvijas gaisa telpā nav liels pārsteigums. Viņš skaidro, ka Krievija pēdējos mēnešos ir palielinājusi savas hibrīdoperācijas Rietumos, organizējot sabotāžas, ietekmes operācijas, iejaukšanās vēlēšanās.

Vienlaikus viņš uzteic NBS, kas spēj kontrolēt mūsu gaisa telpu, zināja par šo dronu un tā lidojumu, un tagad šis bezpilota lidaparāts ir Latvijas rīcībā. “Kā jau esmu teicis, šis gads mums paies Krievijas hibrīdoperāciju zīmē. Jābūt tam gataviem un jāparāda savs spēks,” aicina Sārts.

Ņemot vērā Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Latvija pastiprināti veic savu sauszemes robežu, gaisa telpas un teritoriālo ūdeņu aizsardzību, tāpat NBS pastiprina pretgaisa aizsardzības spējas uz austrumu robežas. Savukārt NATO sabiedrotie rotācijas kārtībā nodrošina gaisa telpas patrulēšanas misiju virs Baltijas valstīm.

Latvijas gaisa telpa ir daļa no NATO gaisa telpas. Dalībvalstis NATO samitā Vašingtonā vienojās par nodomu stiprināt pretgaisa aizsardzību NATO austrumu flangā, ieviešot aktīvāku pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli.