Pat nezinu, kā lai šo sleju uzraksta pēc iespējas saudzīgāk, un diezin vai tā arī būtu jāraksta, jo tas, ko uzzināju no ogotājiem, mani tā pārsteidza, ka uz mirkli “paliku pat uz pauzes”, vienīgais, kas tajā brīdī iešāvās galvā, bija doma – nu kur tādi cilvēki rodas??? Kāpēc notiek tādas cūcības un bezkaunība? Vai tiešām sirdsapziņas nav nemaz? Svētdien, kad ārā termometra stabiņš krietni vien pārsniedza plus 30 grādu atzīmi, bija pamatīga svelme, mežā cepināja kā uz pannas, bija ogotāji, kuri tomēr devās uz mežu, lai lasītu mellenes. Vienam melleņu lasītājam spainis bija gandrīz jau pilns ar ogām. Viņš to nolika celiņa malā un ar kombainu rokās devās mežā, lai turpinātu lasīt. Tālākie notikumi risinājās zibenīgi. Meža celiņā parādījās vieglā automašīna. Nu kāds tur var būt arī brīnums? Nekāds. Maz kas tur var braukt, varbūt citi ogotāji. Bet tad… no mašīnas žigli izlēca kāds cilvēks, savāca pilno spaini ar ogām, ātri to izbēra savos traukos, kas bija mašīnā, un žigli aizbrauca prom. Kad ogotājs pieskrēja pie sava melleņu spaiņa, tas – bija tukšs!
Nevienas ogas… Šie notikumi svētdien risinājās Sitas pusē. Aprunājoties ar ogu lasītājiem, izrādās, šis nav vienīgais šāds gadījums, arī citiem tā ir bijis. Man vienkārši trūkst vārdu, kā lai nosauc šādus cilvēkus! Tie, kas dzīvo un uzdzīvojas uz citu rēķina, ir vienkārši parazīti, un arī tas vēl ir par maigu teikts! Tiem, kas uz citu rēķina šādi “nopelna” naudu, der atcerēties, ka tā laimi nenes…
