Ja sēņošanas cienītāji līdz šim lielākoties no meža mājās atgriezās ar gaileņu pilniem groziem, tad tagad ir sācies beku laiks. Arvien biežāk izdodas sūnās ieraudzīt apšu beku sarkanbrūno cepuri vai sēņu karalieni baraviku. Sēņot uz tuvējo mežu labprāt dodas arī Lilita Vorza no Beļavas pagasta Ozolkalna.
“Ja agrāk pārsvarā bija gailenes, sviesta bekas un bērzlapes, tad šī ir pirmā reize, kad salasīju tik daudz beku. Ja mežā parādās sarkanās mušmires, tas nozīmē, ka būs arī bekas. Tur, kur aug mušmires, ir jābūt arī baravikām. Šogad ieraudzīt mušmiri ir liels retums. Jāteic, ka sēnes šogad ir ārkārtīgi tārpainas, daudzviet arī jau pāraugušas. Mežā arī sēņotāju ir pa pilnam, bet tas nekas, jo katram ogotājam ir sava oga, bet sēņotājam – sava sēne,” saka L.Vorza
