Mārtiņš Didrihsons-Linards: “Sabiedriskā kārtība novadā ir uzlabojusies!”
Pirms desmit gadiem efektīvākai sabiedriskās kārtības nodrošināšanai Gulbenes novada dome nolēma izveidot pašvaldības policiju. Gulbenes novada pašvaldības policija jau no pašiem pirmsākumiem atrodas Gulbenē, Rīgas ielā 65.
Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks jau ilgstoši ir Mārtiņš Didrihsons-Linards, kurš pirms pašvaldības policijas izveides pildīja sabiedriskā kārtības sarga funkcijas.
Šobrīd pašvaldības policija ir desmit cilvēku sastāvā. Tā strādā katru dienu. No pirmdienas līdz ceturtdienai tās darba laiks ir no pulksten 8.00 līdz 22.00, savukārt piektdien, sestdien, svētdien – no pulksten 8.00 līdz 5.00.
Dzēra gandrīz uz katra soliņa
M.Didrihsons-Linards par šiem gadiem, kopš novadā darbojas pašvaldības policija, rezumē – sabiedriskā kārtība ir uzlabojusies. Viņš atminas, ka sākotnēji alkoholu lietoja uz katra soliņa pilsētā, neviens nebaidījās no policijas, bet tagad tā vairs neatļaujas.
“Jau pašā sākumā, kad sāka darboties pašvaldības policija, aktīvi viņus ķerstījām. Mums bija savas vietas, lai varētu nofotografēt viņus, un tad jau gājām klāt un rakstījām protokolus. Tagad reti kad atļaujas tik atklāti lietot alkoholu. Situācija ir uzlabojusies, jo mēs strādājam roku rokā ar Valsts policiju. Sadarbība ir laba. Rācijā dzirdam kopējo frekvenci. Mēs dzirdam Valsts policiju, un Valsts policija dzird mūs.
Nepieciešamības gadījumā pa viņi mūs sauc palīgā. Ja cilvēks zvana uz 110 vai uz 112, tad informācija tiek nodota tam, kas ir tuvāk notikuma vietai. Ja, piemēram, Valsts policija ir Rankā, notikums ir Litenē, bet mēs esam Gulbenē, tad mēs arī braucam. Protams, ir gadījumi, kas ir tikai Valsts policijas kompetencē, bet tūlītējai draudu novēršanai arī mēs varam doties uz šo izsaukumu, kamēr ierodas Valsts policija. Viens otram palīdzam. Kopā arī sanākam un plānojam darbus,” stāsta M.Didrihsons-Linards.
Emocionāli vissmagākie izsaukumi
Pašvaldības policija saņem dažāda rakstura izsaukumus. Emocionāli vissmagākie izsaukumi ir tie, kas saistās ar ģimenes skandāliem, kur iesaistīti arī nepilngadīgie.
“Nezinu, kāpēc, bet tieši pēdējā laikā bieži ir izsaukumi, kur ir emocionāla un fiziska vardarbība pret bērniem. Sadarbojamies ar bāriņtiesu un sociālo dienestu. Ir gadījumi, kad bērni tiek nogādāti krīzes centrā. Ir kontingents, kas ir lieli alkohola lietotāji, ja viņiem piedzimst bērns, tad braucam apsekot, zinot, kādi ir apstākļi. Protams, bāriņtiesa izņem šos bērnus no ģimenēm un nogādā pie audžuvecākiem,” stāsta pašvaldības policijas priekšnieks.
Savukārt alkohola lietotāji, kas nevar paši pārvietoties vai ir kaut kur aizmiguši, tā jau ir pašvaldības policijas ikdienas rutīna.
“Vedam mājās vai uz atskurbtuvi Balvos. Iesaistot sociālo dienestu, mēģinām likt cilvēku uz pareizā ceļa, bet tajā pašā laikā redzam, ka nekas nepalīdz, un tā ir cīņa ar vējdzirnavām,” stāsta M.Didrihsons-Linards.
Ir bijuši gadījumi, kad stipri iereibušas personas arī ir draudējušas pašvaldības policijas darbiniekiem.
“Viņi nav stabili uz kājām, un nekas bīstams nav. Un bieži vien par šādiem izgājieniem saņem arī lielus sodus. Pēc tam zvana un atvainojas. Ir bijis gadījums, kad persona reibumā ar dakšām skrēja virsū ātrās palīdzības mašīnai. Braucām mēs, un bija jāpielieto speclīdzekļi. Bet šādi gadījumi notiek reti,” saka M.Didrihsons-Linards.
Pašvaldības policijas darbiniekiem tāpat kā Valsts policijas darbiniekiem pie formas ir piestiprinātas videokameras. Tas palīdz gan likumpārkāpumu fiksēšanā, gan konfliktsituāciju risināšanā.
“Bija gadījums, kad mūsu darbinieku apmeloja par vardarbību, un šajos videoierakstos var redzēt, kas noticis,” norāda pašvaldības policijas priekšnieks.
Vajadzība – vēl viens operatīvais transportlīdzeklis
Gulbenes novada pašvaldības policijā strādā desmit darbinieki: priekšnieks; divi vecākie inspektori, kuri nodarbojas ar iesniegumu izskatīšanu sarežģītās lietās; seši inspektori, kas patrulē, un vēl viens inspektors, kas tautā saukts par zivju inspektoru. M.Didrihsons-Linards uzsver, ka šis inspektors specializējas uz zvejniecības kontroli un kuģošanas līdzekļu pārbaudi.
Pašvaldības policijas tehniskais aprīkojums – divi operatīvie transportlīdzekļi. Viens no tiem iegādāts pavisam nesen – pagājušā gada nogalē, kā arī netrafarētā vieglā automašīna, ar kuru vajadzības gadījumos brauc arī uz izsaukumiem, ir arī gumijas laiva ar motoru, motorlaiva, kvadricikls un drons.
“Abi operatīvie transportlīdzekļi tiek izmantoti intensīvi. Ja būtu vēl viens šāds operatīvais transportlīdzeklis, tad būtu labi. Drīz mašīnā mums būs arī radars. Ir bijušas problēmas ar ātruma pārsniedzējiem, piemēram, Viestura, Tilta ielā un citur pilsētā. Regulāri braucam gar skolām un uzmanām kārtību. Šobrīd ļoti liela uzmanība tiek pievērsta velosipēdistiem un tam, kā viņi lieto ķiveres. Jābūt arī velosipēda vadīšanas apliecībai. Pagaidām vēl brīdinām, bet, ja situācija neuzlabosies, uzsāksim procesus. Bet patīkamais – bērni, mūs redzot, sveicina gan Tirzā, gan tā bija arī Gulbītī, pilsētā. Mēs viņiem skolās stāstām, ka no mums nav jābaidās, jo policija ir, lai palīdzētu. Kaut gan pēc dažu bērnu acīm redzam, ka viņi no mums baidās, iespējams, šie bērni ir no ģimenēm, kur ir viesojusies policija, tāpēc ir rūgta pieredze,” saka M.Didrihsons-Linards.
Savukārt laivas pašvaldības policija izmanto, lai meklētu nelegālos tīklus, pārbaudītu, vai makšķerniekiem ir makšķerēšanas kartes, uzvilktas vestes, vai lomi pareizi un vai vispār ir tiesības braukt, piemēram, ar motorlaivu.
“Kopumā situācija ir uzlabojusies, bet pārkāpumi jau tāpat ir visos ezeros. Ik palaikam tiek izņemti arī nelegālie tīkli. Pie rokas ir grūti kādu noķert. Kas attiecas uz makšķerēšanas kartēm, tad tās ir, bet, ja nav, tad ir tāda “opcija”, ka tās var uzreiz arī nopirkt,” stāsta M.Didrihsons-Linards.
Viņš arī atzīst, ka būtu labi, ja pilsētā būtu plašāka videonovērošana, bet tad tam nepieciešama attiecīga infrastruktūra, kas ir ilgs un dārgs process.
“Tikko gan vecās videokameras tika nomainītas ar jaunajām. Tās ir labākas, ir plašāks leņķis. Ir arī pārvietojamās kameras. Tās liekam pie atkritumiem vai mežos, kur izmet atkritumus, vai vietās, kur nepilngadīgie smēķē. Savukārt svētkos tur, kur ir uzstādītas dekorācijas,” stāsta pašvaldības policijas priekšnieks.
Nepieciešamība – diennakts režīmā visu laiku
Darbalauks pašvaldības policijai ir ļoti plašs: veikt preventīvus pasākumus likumpārkāpumu novēršanai; reģistrēt iesniegumus un informāciju, kas saistīta ar iespējamiem likumpārkāpumiem; reaģēt uz sniegto informāciju, kā arī nodot saņemto informāciju kompetentām amatpersonām un institūcijām; kontrolēt, kā tiek ievēroti likumi un noteikumi; sniegt palīdzību iestādēm, privātpersonām; atbalstīt Valsts policiju un Valsts drošības dienestu; piedalīties civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā, glābšanas darbos; sniegt atbildes uz fizisko un juridisko personu pieprasījumiem vai jautājumiem par pašvaldības policijas kompetencē risināmiem jautājumiem un darbībām un citi.
Lai arī sabiedriskā kārtība kopumā ir uzlabojusies, tomēr M.Didrihsons-Linards atzīst, ka būtu nepieciešams strādāt arī darbdienu naktīs, lai iespējami efektīvāk nodrošinātu nepārtrauktu drošību pilsētā un novadā.
“Bet tam nav tādu resursu. Būtu nepieciešami vēl darbinieki. Notikumi visu laiku ir dažādi, un tā ļoti mierīgi nav nekad. Zinu, ka arī sabiedrība ir izteikusi tādu vēlmi, ka būtu labi, ja pašvaldības policija strādātu arī darbdienu naktīs. Un ir, kas joprojām nesaprot, kāds mums īsti ir darba laiks,” saka M.Didrihsons-Linards.
Pieredzes apmaiņas vizītes
Pašvaldības policijas priekšnieks par vērtīgām atzīst pieredzes apmaiņas vizītes pie kolēģiem citās pašvaldībās.
“Sākās viss mazā lokā – Balvi, Alūksne un Gulbene. Tad nāca klāt Smiltene, Valmiera, Valka. Mācāmies viens no otra, piemēram, kā pieķert pārkāpējus. Balvi aizguva no mums ideju par pārnēsājamām videokamerām,” stāsta M.Didrihsons-Linards.
Pieredzes braucienos tiek pārrunāta darba ikdiena, pieejamie resursi, izaicinājumi, ar ko jāsaskaras, strādājot pašvaldības policijā. Kolēģi uzzina par paveikto, plānoto un aktualitātēm citos novados.
Gulbenes novada pašvaldības policija tiek finansēta un tās materiāltehniskā apgāde tiek veikta no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
APTAUJA
- Pašvaldības policistus savā pilsētā/novadā redzējis esmu, bet nav bijusi ar viņiem nekāda darīšana. 55%, 90 balsis90 balsis 55%
- Jā, esmu ziņojis par situācijām* 17%, 28 balsis28 balsis 17%
- Pilnīgi bezjēdzīga iestāde. Uz iedzīvotāju sūdzībām tikai atrunājas, bet neko nedara.* 17%, 28 balsis28 balsis 17%
- Vispār neesmu redzējis pašvaldības policistus savā pilsētā/novadā. 7%, 11 balsis11 balsis 7%
- Jā, saņēmu aizrādījumu par kādu pārkāpumu, bet tikām galā ar pārrunām bez soda. 4%, 6 balsis6 balsis 4%
- Jā, saņēmu sodu par pārkāpumu. 1%, 2 balsis2 balsis 1%
#SIF_MAF2024 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, “Ziemeļlatvija” un “Dzirkstele”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele”.
Tukša pašslavēšana!
par katru gadu cetri stabi
Es dzīvoju ceļa malā un uz manu nostūri diezgan bieži redzu ka brauc pašvaldības policīja.Tā jau nav ka neko nedara.
Uzskatu ka divus veidojumus, nodokļu maksātājiem ir par dārgu uzturēt.Vai nu pašvaldību, vai nu valsts. Šādu valsts nevajadzīgo represīvo veidojumu, kuri čakarē un nejēdzīgi soda tos, kuri viņus baro ir par daudz.
Izglītības un intelekta līmenis zems, jo šajā struktūrā normāls cilvēks neies.
bet ir brā;lis
Wow kādi svētki!
Un tagad skaidrojums parastajam panorāmas vērotājam.
Pirms desmit gadiem pašvaldības sàka “pontototies” un katrs mazais baroniņš sagribēja sev veidot miniarmiju.
Pieņemu, ka Gulbene ir super izņēmums, jo nelikumīgā veidojuma priekšnieku kūrē viņa māsa.
Tauta domājiet ko ar jums dara!
Nu, nu….. Rīgas paškām jau 34 gadi.
Ko viņi dara ,braukā ar mašīnām savās darīšānās
Tikai tad kad valsts policijā maiņā ir pāris mazās meitenes un pie katra idiota kas piedzēries sauc pašvaldības policiju lai savalda vai arī kad piedzērušies tipiņi uzmācas cilvēkiem tad gan visi zin kā 0azvanīt pašvaldības policijai un raudāt brauc aizstāvi… Bet kad jāsēž pie datora mājas tad gan uzskata ka tāda nav vajadzīga un neko nedara
Ļoti objektīvi.par mazajām meitenēm valsts policijā.
Lūk pie kādas krīzes valstī ir novedis nepārdomāts lēmums ņemt policijā, pažarniekos, robežsargos, cietumsargos, arī armijā neatbilstošos amatos sievietes.Daba ir visu salikusi pa plauktiem, kam jādzemdē, kam jākaro spēka strutūrās(ar atsevišķiem izņēmumiem), rezultātā ne īsti bērniem māte, ne īsti policiste u.t.t.
Bez apvainošanās, bet nu PP jau tur arī dažs labs, kurš lielajiem puikām aiz muguras slēpjas. 😀