MĒS EIROPĀ: Latvijas loma Eiropas konkurētspējas veicināšanas plānā

Ekonomista Mario Dragi ziņojums par Eiropas konkurētspēju izraisa diskusijas

Septembrī bijušais Eiropas Centrālās Bankas prezidents un Itālijas premjerministrs Mario Dragi piedāvāja savu plānu, kā uzlabot Eiropas konkurētspēju, ciešāk sadarbojoties būtiskākajās jomās un veicot apjomīgus ieguldījumus kopīgu mērķu sasniegšanā. Ko šis ziņojums nozīmē Latvijai?

Jāpievērš uzmanība trim būtiskiem jautājumiem

M.Dragi ziņojumu izstrādāja pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas aicinājuma. Viņš deputātiem sacīja, ka Eiropas Savienībai (ES) jāpievērš uzmanība trim būtiskiem jautājumiem: jānovērš inovācijas plaisa salīdzinājumā ar ASV un Ķīnu, jāizstrādā kopīgs plāns dekarbonizācijas mērķu sasaistei ar augstāku konkurētspēju, kā arī jāpalielina Eiropas drošība un jāmazina tās atkarība no ārējiem ekonomiskiem spēkiem. Ziņojumā minēts, ka atbilstošai konkurētspējas programmai būtu nepieciešams ikgadējs finansējums 750-800 miljardi eiro.

“Dragi ziņojumā pamatoti vēlas, lai mēs pievērstos inovācijām un labklājības radīšanai. Mums ir nopietni jāsamazina regulatīvais slogs Eiropas uzņēmumiem. Dragi pamatoti aicina būtiski samazināt mazo un vidējo uzņēmumu pārskatu sniegšanas pienākumus, lai atjaunotu konkurētspēju nozarēs, kurās Eiropa ir īpaši atkarīga no starptautiskās konkurences. Nav pārsteidzoši, ka Dragi atzīst, ka vienotā tirgus sadrumstalotība valstu līmenī ir galvenais šķērslis inovatīvu uzņēmumu izaugsmei. Mums ir jānovērš šie šķēršļi, kas nopietni kavē inovāciju veidotājus un ieguldītājus, jo īpaši tehnoloģiju nozarē. Tikai pilnībā izveidojot vienoto tirgu jomās, kas ir svarīgas inovatīviem uzņēmumiem, ES atradīs savu veidu, kā konkurēt pasaules mērogā,” pauž Eiropas Parlamenta deputāts Andreass Švabs, Eiropas Tautas partijas grupas pārstāvis vienotā tirgus jautājumos.

Nav vienotas ekonomiskās telpas

Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs atzīst, ka Eiropa atpaliek no ASV un Ķīnas tirgus gan ekonomiskajā izaugsmē, gan inovāciju attīstībā, gan virknē citu nozaru.

“Tas lielā mērā ir tāpēc, ka mums nav patiešām vienotas ekonomiskās telpas, bet pasaules līderiem, ASV, ir vienots tirgus, un tā ir laba augsne inovāciju potenciālam. Uz papīra Eiropas vienotais tirgus pastāv, bet realitātē diemžēl vēl ir daudzas barjeras. Tomēr būtiska problēma ir arī Eiropas vājās spējas pārvērst komercializējamos projektos mūsu zinātnes sasniegumus – šajā ziņā amerikāņi un ķīnieši mums iet strauji pa priekšu kaut vai ar to pašu mākslīgo intelektu un videi draudzīgajām tehnoloģijām. Lai gan ES arī tiek ieguldīts inovācijās, tas notiek mazākā mērogā, un Eiropas tehnoloģiskie uzņēmumi veido mazāku daļu no pasaules līderiem salīdzinājumā ar ASV un Ķīnu. Pēdējos gados Eiropa ir sapratusi, ka ir jāveic nopietnāki ieguldījumi, tāpēc šobrīd darbojas programma “Apvārsnis Eiropa”, kas ir visu laiku lielākā zinātnes un inovāciju programma. Tās mērķis ir nodrošināt, ka Eiropā pastāv pasaules līmeņa zinātne un tehnoloģijas, tiek novērsti šķēršļi inovācijai, atvieglota valsts un privātā sektora sadarbība, kā arī rasti risinājumi ievērojamajām grūtībām, ar kādām saskaras sabiedrība,” pauž I.Ijabs.

Viņš uzsver, ka Latvijai īpaši svarīga ir pasaulē strādājošo latviešu zinātnieku piesaiste darbam un projektiem Latvijā, kā arī ES atbalsts tādiem virzieniem kā kvantu tehnoloģijas, fotonika, biotehnoloģijas un biomedicīna, vēža uzveikšana un latviešu valoda digitālajā vidē.

“Mēs varam uzlabot savu un Eiropas konkurētspēju arī attīstot digitālo pakalpojumus un infrastruktūras, jo turpmākajos gados svarīgs uzdevums būs arī ES digitālā tirgus stiprināšana, novēršot šķēršļus savstarpējo datu apmaiņai un izmantošanai zinātnē, veselībā, izglītībā un citās jomās,” uzsver I.Ijabs.

Eiropa šobrīd ir pārbirokratizēta

I.Ijabs norāda, ka viena no problēmām ir finansējuma pieejamības trūkums, taču problēmas vienotā-
kai pieejai dažādos jautājumos saistās arī ar birokrātiju.

“Eiropa šobrīd ir pārbirokratizēta, un nereti projekta realizācijā neproporcionāli daudz resursu ir jāpatērē dažādu dokumentu sakārtošanai un atskaišu rakstīšanai. To visu zinot, cilvēki, kuri, iespējams, ļoti labprāt piedalītos Eiropas projektos, izvēlas citus investīciju avotus. Es esmu runājis ar Latvijas uzņēmējiem, kuri saka, ka viņiem no citiem avotiem ir daudz brīvāk pieejams riska kapitāls,” atzīst I.Ijabs.

Uz problēmām M.Dragi vēstījumā norāda arī Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle, kurš uzsver, ka Eiropas kopēju mērķu sasniegšanā nevajadzētu ciest mazajām ES dalībvalstīm.

“Man negribētos, lai mūs atstāj tādā kā perifērijā. Tā, piemēram, Eiropas zaļā kursa piecgades plānā mums iet salīdzinoši labi, arī programmā “Apvārsnis Eiropa” mums iet labi, daudzi mūsu zinātnieki sadarbojas ar citu ES valstu zinātniekiem. Ir gan bažas, ja ieguldījumu laikā radušies rezultāti tiek novirzīti uz Rietumeiropu. Tas pats par sevi nav slikti, bet mums pašiem jārūpējas arī par savām interesēm. Mums Latvijā vajadzētu atbalstīt mazos un vidējos uzņēmējus, kuri strādā ar jaunajām tehnoloģijām. Ir jābūt vienkāršotākām prasībām, lai visi Eiropas jaunuzņēmumi tiktu pie starta kapitāla. Latvijas jaunuzņēmumiem ir grūtāk tikt pie šī starta kapitāla, salīdzinot ar rietumeiropiešiem,” uzsver R.Zīle.

Viņaprāt, Latvijai nevis tikai jāsniedz kas ES, bet Eiropai būtu jābūt svarīgi arī tam, kas ir svarīgi Latvijai.

Pierobežu nevar atstāt bezspēcīgu

M.Dragi ziņojumā uzsvērts arī drošības jautājums un nepieciešamība stiprināt ES kopumā, lai “X stundas” gadījumā ES spētu aizsargāt sevi un ikvienu ES valsti atsevišķi. R.Zīle uzsver, ka tieši drošības jautājums ES ir jāizskata Latvijas kontekstā, jo ar Latviju sākas Eiropa un Latvijas pierobežu nevar atstāt bezspēcīgu.

“Tas, kas ir labi Latvijai, tam ir jābūt labi arī Eiropai. Nevar būt tā, ka Latvijai tikai jāpūlas Eiropas labā. Tas ir sinerģisks process, un mums ir jāskatās, lai šeit nav tikai inovāciju iespējas, bet arī ienākumu iespējas cilvēkiem, citādāk mēs atpaliksim vēl vairāk,” saka R. Zīle, uzsverot, ka novārdzināta pierobeža nav visas Eiropas drošības garants un nevajadzētu būt tā, ka drošības jautājumi tiek risināti ES bagātākajās valstīs, nevis tur, kur agresora valsts ir vistuvāk.

M.Dragi ziņojumā uzsvēra, ka ES būtu jākļūst pašpietiekamai arī militāro preču ražošanā un, lai arī ir militāras iekārtas (piemēram, reaktīvie iznīcinātāji “Eurofighter Typhoon” un “Dassault Rafale”) netiek ražotas ES, tām var rast ekvivalentus vai arī nākotnē var veicināt šādu ekvivalentu ražošanu ES, lai tie nebūtu jāiegādājas no ASV. M.Dragi uzsvēra arī nepieciešamību mazināt ES sadrumstalotību militāro preču ražošanā.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete pēc M.Dragi ziņojuma publiski pauda, ka viņa ziņojums ir laba ziņa Ukrainai. “Pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma sagatavotajā pētījumā ir uzsvērta akūta vajadzība pēc militārās industrijas piekļuves tiešai ES kredīlīnijai, lai paātrinātu jaunas investīcijas nozarē un paaugstinātu tās ražošanas jaudu. Situācijā, kad Krievija ir pilnībā pārkārtojusi savu ekonomiku karam, Eiropai ir būtiski jāstiprina savas aizsardzības spējas un industriālā bāze. Citādi Krievijas apdraudējums nav novēršams,” norāda S.Kalniete.

No ieguldījumiem betonā uz ieguldījumiem cilvēkkapitālā

I.Ijabs, apspriežot jautājumu par eiroskeptiķu ietekmi uz kopīga attīstības plāna varbūtēju bremzēšanu, uzsver, ka kopš pievienošanās ES 2004.gadā Latvija ir saņēmusi ievērojamu finansiālo atbalstu no ES fondiem.

“Ar katru eiro, ko Latvija iemaksā ES budžetā, atpakaļ saņemam vidēji četrus eiro. Tajā pašā laikā daļu no pārmetumiem Eiropai būtu jāņem vērā – piemēram, iepriekš minēto pārbirokratizāciju, kas palēnina procesu virzību un ļoti nogurdina iesaistītos. Cilvēki nereti kļūst skeptiski par Eiropu un noliedzoši tāpēc, ka viņiem ikdienā ir jāņemas ar dažādām atskaitēm un bieži vien nejēdzīgu nosacījumu izpildēm. Tuvākajos gados šīs lietas būs jāpārskata. Jebkuram publiskas naudas izmantojumam jābūt caurspīdīgam, bet ir jādomā arī par to, kādu papildu slogu mēs radām cilvēkiem. Tāpat arī būtu nepieciešams straujāk virzīties no ieguldījumiem betonā uz ieguldījumiem cilvēkkapitālā, mūsu pašu smadzenēs, lai cilvēki varētu strādāt un attīstīties tepat Latvijā,” uzsver I.Ijabs.

Jādomā par pāreju uz atjaunojamu enerģiju

Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere norāda uz kādu citu būtisku problēmu – Eiropas ekonomikas problēmu pamatā ir enerģijas izmaksas rūpniecībai.

“ES šobrīd par elektroenerģiju un dabasgāzi maksā ievērojami vairāk nekā ASV. Jau iepriekš esmu regulāri uzsvērusi, ka arī mums Latvijā ir jādomā par straujāku pāreju uz lētāku un atjaunojamu enerģiju, tajā skaitā – saules enerģiju, iespējams – arī modulāro atomreaktoru. Lētāka enerģija ir viens no priekšnoteikumiem, lai Latvija būtu konkurētspējīga ražošanas attīstībā. Tieši tāpat ar mākslīgā intelekta pielietojumu – tas ir jāintegrē esošajās nozarēs, lai varam saglabāt līderpozīcijas. Šobrīd ASV ļoti aizsteidzas priekšā šajā jomā,” pauž I.Vaidere.

Viņa norāda, ka drīz sāksies darbs pie nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta. “Tajā par prioritāti uzskatu kohēzijas un lauksaimniecības finansējumu Latvijai un pie tā arī strādāšu. Tieši kohēzijas līdzekļi ir tie, kas uzskatāmi parāda – Latvija no ES budžeta saņem vairāk, nekā tajā iemaksā. Šo līdzekļu izlietojumu labi redzam ikdienā – gan infrastruktūras objektos, gan skolu un universitāšu, slimnīcu aprīkojumos, gan dažādās apmācības programmās un daudzos citos projektos. Jāuzsver arī tas, ka mazo valstu, bet jo īpaši mūsu – Baltijas valstu – ietekme Eiropā tikai pieaug, jo Valdim Dombrovskim piedāvāts ekonomikas un attīstības komisāra postenis, igauniete Kaja Kallasa turpmāk pārstāvēs Eiropu ārlietās, lietuvietis Andrjus Kubiļus saņems iespaidīgo jaunveidoto portfeli aizsardzības jomā. Tas ir svarīgi, jo īpaši šajā – kritiskajā momentā, kad netālu no mūsu robežām noris karadarbība,” atzīst I.Vaidere.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā