Cik daudz laika mēs veltām saviem bērniem, par to mums visiem dažreiz vajadzētu aizdomāties. Vai ikvienā ģimenē pirms iešanas gulēt mazajam tiek izlasīta kāda grāmatiņa?
Manā bērnībā bija televīzijas raidījums “Miedziņš nāk”, ko es vienmēr atcerēšos ar mīļumu. Arī mana mammīte man mazai daudz lasīja priekšā grāmatiņas, stāstus un pasakas. Mamma zināja daudz dziesmu, liekas, ka simtiem. Mēs bieži kopā dziedājām, arī mūziku es iemīlēju, pateicoties viņai. Arī es mīlu dziedāt kopā ar savu meitu. Dziedāt var līdzi, klausoties radio. Arī “Dziedošo ģimeņu” šovi ir skaisti un skanīgi. Labi, ka vairāk ir tādu dziedošu un radošu cilvēku, nekā tādu, kas dzīves jēgu rod alkoholā un cigarešu dūmu dvingā.
Mūsu bērni bieži vien skatās vardarbīgas filmas, arī šausmenēs ir daudz negatīvā. Agrāk bija skaistas un mīļas multfilmiņas, sevišķi jau mūsu pašu Latvijas animācijas flimiņas. Piemēram, “Zaķīšu pirtiņa”, “Astoņi kustoņi”, “Ezītis miglā”. Šajās filmiņās ir tik daudz sirsnības un mīļuma! Tagad bieži vien ārzemju multenēs ir atriebības un iznīcināšanas alku pilni varoņi. Tāpēc jau nav brīnums, ka bērnos dažreiz ir tik daudz negatīvisma izpausmju attieksmē pret citiem vienaudžiem. Protams, multfilma “Šreks” ir ļoti pozitīva, kur labais vienmēr uzvar ļauno. Mūsu latviešu bērnu filmas “Sprīdītis”, “Emīla nedarbi”, “Ūdens bumba resnajam runcim” ir ļoti mīļas mūsu ģimenei. Šīs filmas mēs varam skatīties bieži. Bērniem tās ir filmas, kas rosina pozitīvu domāšanu, atšķirt ļauno no labā.
Datorspēles bieži vien bērniem neko labu nedod un nedos. Bērni slikti lasa, nelasa grāmatas. Grāmatas ir jālasa, jo bērns no izlasīta daudz ko iemācās. Arī es bērnībā daudz darbojos gan ar plastilīnu, gan zīmēju, gan lasīju, gāju arī mūzikas skolā, apmeklēju zīmēšana studiju. Mammīte mani vadāja uz muzejiem, uz dažādām gleznu izstādēm. Agrāk piedalījos arī dažādos pārgājienos.
Mīlēsim savus bērnus tādus, kādi viņi ir, un centīsimies viņus vienmēr uzklausīt un atbalstīt. Runāsim ar saviem bērniem daudz, jo tas nekad nebūs par sliktu.
