Zelēju karoti pilnu ar zemeņu saldējumu un domāju, cik gan
ilgs laiks pagājis kopš pēdējās reizes, kad dalījos par to, cik
labi ir ēst dzīvi ar lielo karoti.
Toreiz no Parīzes gotiskā
skaistuma pāris stundās aizstopējām līdz…
Toreiz no Parīzes gotiskā
skaistuma pāris stundās aizstopējām līdz Vācijas mazpilsētai
Sinzig, kur nedēļas laikā rūpīgi pārpakoju
savu vienīgo īpašumu – mugursomu, un 30. novembrī jau biju vairākus
kilometrus no zemes ceļā uz Taivānu. Taivāna mums kalpoja kā 18
stundu atpūtas vieta starp lidojumiem, pilna hieroglifu, smaidīgu
cilvēku un elpu aizraujošu atšķirību starp nu pat piedzīvoto
Eiropu. Taipeja ir pilna augstceltņu, kas to padara ne tik ļoti
mīlīgu un eksotisku, kā būtu šķitis iepriekš – tikai pāris Āzijai
tipiskas ēkas, pāris tempļi. Absolūti moderna metro sistēma, biroju
ēkas debesīs un mazliet kaitinoša nomāktība modernajā Taivāniešu
dzīvesveidā. Pavisam noteikti Taipeja nebija mana mīļākā vieta šī
ceļojuma ietvaros, taču paši cilvēki, to atvērtība, punktualitāte,
smieklīgā kārtības un taisnīguma mīlestība, lika man aizdomāties
par to, cik mīlama šī valsts būtu, dodoties ārpus lielpilsētas un
nokļūstot daudz autentiskākās vietās. Un tomēr šoreiz sirds dega
par citu valsti un citu galapunktu –
Jaunzēlandi.
Pēc 3 dienu lidostu, lidmašīnu,
bezmiega, China Airlines garšīgo
pusdienu/vakariņu/brokastu baudīšanas es pat īsti vairs neatceros,
kā mēs nokļuvām uz Waiheke salas, šķērsojot
Auckland un pavadot 40 minūtes uz kuģa. Dzīve
šķita tās virsotnē, bez problēmām uz robežas un atslēgām uz jauno
mājvietu.
Pamostoties ar skatu uz okeānu,
šķita, ka esmu iekāpusi pati savos sapņos un kaut kādā dzīves posmā
atsacījusies no realitātes. Absolūtu krāsu buķetē starp sarkanajiem
ziediem un zilzaļo okeānu, mana eksistence uz šīs salas šķita
sirreāla. Palmas, tropiski ziedi un neaprakstāma svaiguma smarža,
mērojot ceļu uz salas pilsētas centru, brienot caur bieziem un
tumšzaļiem koku biezokņiem. Dzīve uz salas ir absolūti ekoloģiska
ar lietus ūdens izmantošanu, bez-apgaismojumu uz ielām un
minimāliem elektrības tēriņiem, kā arī ierobežotu interneta apjomu.
Esot šeit gandrīz jau 2 mēnešus esmu iemācījusies vēl vairāk, ko
nozīmē mīlēt dabu un cik patīkami ir justies tik tuvu tai, no
rītiem aizejot pastaigā gar okeānu, bet vakaros vērojot no Ziemeļu
puslodes tik ļoti atšķirīgās zvaigznes. Lai arī esmu iekārtojusies
vienā no slavenākajiem Jaunzēlandes restorāniem par viesmīli, kas
no manis prasa lielu atbildību un papildus slodzi ikdienā garās
stundās, es nevaru nepieminēt cilvēkus, kas visas šīs
naudas-pelnīšanas-mokas padara gaišākas un prieka pilnas. Cilvēki
uz salas dzīvo draudzībā, daloties ar jaunumiem un smaidiem. Visi
viens otru uztver kā draugu, un dodoties uz vienīgo veikalu uz
salas, nav iespējams nesastapt vismaz 3 draudzīgas un pazīstamas
sejas, ar kurām uz mirkli iepauzēt savu ikdienas skriešanas rutīnu
un aprunāties par dzīvi un plāniem.
Mazliet biežāki jaunumi, kā
vienmēr, lasāmi manā blogā kopā ar pāris vizualizācijām.
Ierobežotā interneta dēļ, neesmu neko sen likusi
google+, bet rītdien, savā ilgi gaidītajā
brīvdienā no darba, apsolos aiziet līdz tuvākajai kafejnīcai,
palutināt sevi ar mango smoothie un izmantot
brīvo internetu. Bildes būs (un ir) aplūkojamas šeit: links.
Šobrīd nauda tiek
cītīgi pelnīta, lai martā varētu doties Jaunzēlandes plašākai
aplūkošanai, bet jau aprīlī doties Meksikas un Centrālamerikas
virzienā. Kājas jau ir iekustinātas ar aizbraukšanas prieku, jo,
protams, ceļošanā vislabākā ir naudas tērēšana, nevis pelnīšana.
Šodien, pamostoties rīta agrumā, šķirstīju mājās atrastās
Jaunzēlandes bilžu grāmatas un bērna priekā atzīmēju vietas, kuras
aplūkojamas. Vien mēnesis atlicis, ko strādāt un tad jau jāgaida
jaunumi par to, kāda dzīve ir brīvā lidojumā. Atkal jau.
Lai Jums silti
ziemas vakari, mums šodien tieši 25 grādi plusā un spoža saule, kas
paspējusi mani notonēt jau maigi rozā tonī pēc rīta sauļošanās
cēliena. Dzīvojot starp pozitīviem cilvēkiem, pastāvīgi jāpiedomā
par mums latviešiem tik ļoti raksturīgo nīkuļošanu un sūdzēšanos,
cik ļoti es novēlu ikvienam atrast savā dzīvē prieku un spēju
pacelties spārnu lidojumā un baudīt savu dzīvi, ēst to ar lielo
karoti un priecāties pat par dzīves sīkumiem. Tam visam nav
vajadzīga ne Jaunzēlande, ne nauda. Pietiek ar ģimeni,
mīļcilvēkiem, harmoniju sirdī un sev mīlamu lietu darīšanu. Viss ir
attieksmē un iedvesmā ko mainīt. Sev par labu.
Lai
izdodas!
Jūsu latviešu Linda no Šķieneriem.
