Zemūdens izpētē atklāj Baltijas jūrai neraksturīgu dzīļu struktūru

Dabas aizsardzības pārvaldes vadītais projekts LIFE REEF veic zinātniskās izpētes darbus Baltijas jūras Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Apsekojot Alku sēkli, pētnieki secinājuši, ka šajā vietā jūras dzīles krasi atšķiras no citām vietām Baltijas jūrā, jo ierastās akmeņainās gultnes vietā saskatāmas pilsētvides infrastruktūrai līdzīgas pazīmes.

“Alku sēkļa zemūdens struktūra līdzinās mazpilsētai. Proti, ledāja atstātie, vairākus metrus augstie morēnas māla atsegumi un starp tiem izveidojušās ielejas atgādina pilsētas kvartālus un ielas. Tāpat novērojamas arī atsevišķas augstceltnes un plaši, ar bruģi klāti laukumi, kuri apauguši ar bagātīgām gliemeņu audzēm. Gliemeņu audzes un mazākos morēnas veidojumus kā uzturēšanās un barošanās vietas iecienījuši pilsētas iemītnieki – plekstes, mencas, taukzivis un citi dzīvie organismi. Baltijas jūrā šādu zemūdens ainavu un apjomus nekur citur līdzšinējos pētījumos neesmu pieredzējusi,” atklāj Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Andersone, kas zemūdens infrastruktūru skatījusi savām acīm.

Alku sēklis atrodas Pāvilostas tuvumā un ir LIFE REEF pilotteritorija, kurā tiek pētīts Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamais biotops Akmeņu sēkļi jūrā. Šogad Alku sēklī vairākkārt veikti video novērojumi un niršanas darbi, lai ievāktu dzīvo organismu paraugus. Darbus veica projekta partneris un zemūdens biotopu novērtētājs Latvijas Hidroekoloģijas institūts.

Zemūdens video skatāms šeit

Lauku darbi sēkļa teritorijā ir noslēgušies, tiem sekos ievākto dzīvo organismu paraugu apstrāde un biotopa kvalitātes un ilgtspējas izvērtējums. Savukārt iegūtais zemūdens video materiāls un tajā redzamā informācija tiks izmantota zinātnisko pamatojumu sagatavošanai aizsargājamo jūras teritoriju robežu noteikšanai un dabas aizsardzības plāna izstrādei, lai pamatotu apsaimniekošanas darbu nepieciešamību dabas vērtību saglabāšanai.

Biotops Akmeņu sēkļi jūrā  (ar kodu 1170) ir viens no ievērojamākajiem un ekoloģiski nozīmīgākajiem biotopu veidiem Baltijas jūras austrumu daļā, kas ir cieta substrāta teritorijas (akmeņi, laukakmeņi, oļi) ar smilšu apbērumiem. Šajā biotopā veidojas nozīmīgas zivju nārsta, mazuļu attīstības un zivju barošanās vietas. Tāpat vietās, kur zem ūdens sastopams šis biotops, novērojami apjomīgi ūdensputnu barošanās un koncentrēšanās rajoni.