“Nu beidzot ir vieta, kur es varu pateikt visu, ko domāju…” Bieži vien tieši šādu motīvu vadīts, portāla lietotājs ļauj vaļu savai daiļrunībai internetā. Brīvības garša, visatļautība, šķietamā Robina Huda misija (kas cits, ja ne…
Paslēpjoties aiz visvarenā NIKA, var visu! Ne velti gan forumā, gan komentāros pie vietējām ziņām, kur izlieta kārtējā žults, nereti kāds “norauj stopkrānu” – “… negatīvais, negatīvais un vēlreiz negatīvais! Cik var?!” Patiešām jābrīnās – cik var? Te pārdevēja nesmaida (antireklāma konkrētam veikalam), te zobārsts ne to zobu izrāvis, te mati ne tā nokrāsoti vai nogriezti, te futbolisti neattaisno uz viņiem liktās cerības (sporta jomā komentētāji īpaši iekarst, līdz pat rupjiem apvainojumiem), te vietējie deputāti tiek locīti visos iespējamos variantos… Un kur vēl virtuālā ķengāšanās un personisko lietu kārtošana – lai citi zina, kāds Viņš vai Viņa “patiesībā” ir! Diemžēl rakstītāji tādējādi atklāj, cik viņi paši ir vāji un kompleksaini.
Citiem vārdiem sakot, rodas sajūta, ka mūsu novada sadzīvē nav nekā laba, jo komentāros sliktais sit augstu vilni. Ja arī parādās kādi labi vārdi, tad tie diemžēl pazūd melnajā negatīvisma mākonī. Retu reizi gadās pa kādam konstruktīvam komentāram, ko izcelt saulītē.
Labi, ja apsmietais, noķengātais vai aprunātais spēj visu neņemt galvā un atsmiet: “Tad jau esmu dzīvs (-a), ja par mani runā…”, bet ja ne? Bieži vien korespondenta uzrunātais cilvēks piekrīt sarunai tikai ar noteikumu, ka rakstu neievietos internetā. To var arī saprast, jo visam ir savas robežas.
Redakcijā itin bieži atskan telefona zvans, kur aizvainotais portāla lietotājs lūdz izdzēst neglītos komentārus vai arī kategoriski pieprasa izdot godu un cieņu aizskarošo komentāru rakstītājus. Tādās reizēs agresīvajiem komentētājiem gribas atgādināt pasaku par kailo karali, kas visu acīs gozējas it kā košā tērpā, nesaprazdams, ka patiesībā ir gluži kails. Katram rakstītājam ir sava adrese gluži kā savs telefona numurs. Atrast virtuālo uzbrucēju ir vienkārši, vien nepieciešams iesniegums policijā. Un viss!
Negribētos ar paceltu pirkstu atgādināt: pirms izgāz internetā savas dusmas un negācijas, pirms parādi, cik aprobežots un neizglītots esi (tad, ja leksikā visbiežāk tiek lietoti lamuvārdi un rupjības), vispirms izlasi noteikumus, kuros aicina nerakstīt komentārus, kas aizskar citu personu godu un cieņu, kas var veicināt vardarbību, rasu naidu vai citas prettiesiskas darbības!
Kaut gan neticas, ka tie, kas sirgst ar agresīvu komentāru rakstīšanas vīrusu, šos noteikumus lasa. Vien atliek cerēt, ka pienāks diena, kad sociālo mediju ekspluatācijā būs tādi likumi, kas ierobežos to portāla lietotāju plosīšanos, kuri nezina, kā sevi citādāk realizēt. Jo diezin vai viņiem pietiks drosmes savas “pērles” bārstīt zem sava vārda un uzvārda. Protams, sliktajam vienaldzīgi garām nav jāiet, tas jāatklāj, lai bez kašķēšanās un apvainojumiem mierīgā ceļā kopīgiem spēkiem to varētu novērst. Bet lietderīgai diskutējot.
