Uzskatu, ka deputātu skaita samazināšana ir vajadzīga ne tikai mazajos, bet arī pārējos novados, jo pretējā gadījumā grozījumi nesasniegs savu sākotnējo mērķi – veicināt efektīvāku darbu pašvaldībās. Šo izmaiņu nolūks ir padarīt novadu domes rīcībspējīgākas un likt deputātiem strādāt visa novada, ne tikai kāda atsevišķa pagasta labā.
Šī pēcreformas pašvaldību domju sasaukuma četros gados esam pietiekami dzirdējuši par aizkulišu cīņām starp bijušo pagastu teritorijas pārstāvošajiem deputātiem jaunā novada ietvaros. Nevajadzīgi uzpūsts deputātu skaits pašvaldībā rada teritoriālas iedzīvotāju pārstāvniecības ilūziju, bet patiesībā tā tiek diskriminēta daļa iedzīvotāju, kuriem nav “sava” deputāta. Domāju, ka vairums piekritīs – šādas izmaiņas, kas veicinās pašvaldību saliedētību un deputātu atbildību par visa novada izaugsmi, ir nepieciešamas ne tikai tajos novados, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5000. Arī lielākās pašvaldībās taču ir vajadzīga dome, kas spēj pieņemt lēmumus, domājot par novada attīstību kopumā.
Turklāt, ja deputātu skaits tiktu mazināts tikai mazajos novados, tad var izveidoties situācija, kad, piemēram, Dundagas novadā ar nepilniem 4700 iedzīvotājiem ir 9 deputāti, bet Jēkabpils novadā, kur ir 5500 iedzīvotāju, būs jau 15 deputāti. Līdz ar to starp šiem novadiem izveidosies neproporcionāla deputātu skaita starpība.