Tas taču tikai “saltiņš”, kas gan slikts var notikt, ja to izmetīšu sadzīves atkritumos? Vienkāršā atbilde – nepareiza šādu atkritumu izmešana var radīt gan vides piesārņojuma, gan ugunsgrēka risku. Mazliet garāka atbilde slēpjas šo, it kā mazo, priekšmetu sastāvā – tajos ir akumulators, parasti litija baterijas, e-šķidrums, kas visbiežāk satur nikotīnu, propilēnglikolu, augu glicerīnu un dažādas garšas piedevas,
turklāt e-cigaretēs ir metāla un plastmasas detaļas. Tas kopā veido bīstamos atkritumus, kurus nedrīkst izmest parastajā “miskastē”.

Tāpat varētu teikt, ka “tās taču tikai tabletes”, bet, ja šādi domā ne tikai viens, desmit vai pat simts cilvēku, bet krietni vairāk un turklāt jau ilgstoši, tad medikamenti, kas nonāk kanalizācijā un tālāk citos ūdeņos, sāk apdraudēt dzīvnieku sugu pastāvēšanu.

Savukārt tas, kas ilgtermiņā nodara kaitējumu videi, agrāk vai vēlāk nodarīs kaitējumu arī cilvēkam. Risinājums šim var būt gluži vienkāršs – izmest katru atkritumu veidu pareizi.

Praktisks likums – ko drīkst izmest nešķirotajos sadzīves atkritumos

Der atcerēties vienkāršu praktisku likumu: nešķirotajos atkritumos jānonāk tikai tam, ko nevar pārstrādāt. Piemēram, slapji virtuves papīra dvieļi, netīrs papīrs vai plastmasa, kas nav pārstrādājama, mājdzīvnieku pakaiši, nolietoti tekstila izstrādājumi, dažādi higiēnas produkti, tajā skaitā bērnu autiņbiksītes un tamlīdzīgi, var tikt izmesti nešķirotajos atkritumos.

To, ko var pārstrādāt, piemēram, plastmasas un metāla iepakojumu, PET pudeles, papīru, stiklu vai bioloģiski noārdāmos atkritumus, tekstilu būtu jāizmet atbilstošajos konteineros pie mājas vai publiskajos šķirošanas punktos.

Savukārt, ja priekšmets ir izgatavots no bīstamām ķimikālijām vai šķidrumiem, no baterijām, elektronikas, attiecīgi to var pieslēgt pie elektrības vai tajā ir mikročips vai mikroshēma, vai tie ir medikamenti, – tos nedrīkst izmest nešķirotajos atkritumos, tie ir jānodod speciālos punktos.

Turklāt visas elektropreces, elektrotehnika, akumulatori un baterijas Eiropas Savienībā tiek īpaši marķētas ar pārsvītrota atkritumu konteinera apzīmējumu. Šis marķējums norāda, ka attiecīgo preci nedrīkst likt kopējā sadzīves atkritumu konteinerā.

Kas var notikt, ja bīstamos atkritumus izmetam nepareizi?

Bīstamos atkritumus, piemēram, vecas baterijas, elektroniku vai nederīgus medikamentus, nedrīkst izmest nešķirotajos atkritumos vairāku iemeslu dēļ. Šo atkritumu sastāvā bieži ir bīstamas ķīmiskas vielas, piemēram, smagie metāli (t. sk. svins, kadmijs), dzīvībai un videi kaitīgas ķimikālijas un farmaceitiskās aktīvās vielas. Ja šie atkritumi nonāk sadzīves atkritumos, tie var radīt vairākus nopietnus draudus videi un secīgi ilgtermiņā – arī cilvēku veselībai.

Pirmkārt, vides piesārņojums. Akumulatoros esošās ķīmiskās vielas vai medikamentu aktīvās vielas var noplūst gruntī un piesārņot ūdeni. Šo piesārņojumu var uzņemt dzīvnieki vai cilvēki, piemēram, caur dzeramo ūdeni vai pārtiku, kas izaudzēta piesārņotā vidē.

Runājot par medikamentiem, Rīgas notekūdeņos bieži tiek atrastas vielas, piemēram, paracetamols, ibuprofēns un antibiotikas, kas var radīt ilgtermiņa piesārņojumu. Antibiotikas var veicināt baktēriju rezistences attīstību, kas ir būtiska problēma gan cilvēku veselībai, gan videi.

Otrkārt, var būt toksiskas sekas dzīvniekiem. Pētījumi rāda, ka notekūdeņos nonākušās zāles var ietekmēt dzīvnieku uzvedību un veselību. Piemēram, zinātniskajos pētījumos ir apstiprināts, ka atsevišķu antidepresantu esamība ūdeņos var ietekmēt zivju uzvedību plēsoņu klātbūtnē – zivju reakcija uz draudiem kļūst lēnāka, un līdz ar to tās kļūst par upuriem. Tāpat pētījumos konstatēts, ka sintētiskie hormoni konkrētai zivju sugai pakāpeniski samazina reprodukciju.

Tiesa, nesenākie dati rāda, ka izpratne par pareizu medikamentu utilizāciju pieaug, piemēram, 2023. gadā iedzīvotāji Latvijā “Apotheka” aptiekās nodeva vairāk nekā piecas tonnas nederīgo medikamentu. Tomēr joprojām liela daļa cilvēku tos izmet nepareizi, tādējādi radot risku videi.

Kur likt nestrādājošo vai varbūt vienkārši nevajadzīgo elektrotehniku?

Ja gadījumā elektrotehnika joprojām darbojas, taču nav vairs vajadzīga, tad to noteikti var pārdot vai atdot dažādās tiešsaistes grupās sociālajos tīklos, vai arī nogādāt “CleanR” un “CleanR Verso” lietoto preču apmaiņas punktā “Nomalēs”, Brīvnieku ielā 11, Stopiņu novadā.

Arī tīmekļa vietnē “www.lietovelreiz.lv” var atrast vietas, kurās gan tirgo, gan mainās ar lietotām, taču vēl darba kārtībā esošām lietām, arī elektrotehniku.

Tipiskākie elektrotehnikas piemēri, kuri jānodod speciālos punktos: sadzīves tehnika: tosteri, blenderi, gludekļi, kafijas aparāti, mikroviļņu krāsnis, ledusskapji, veļas mašīnas u.c. elektronika: televizori, datoru monitori, printeri, skeneri, pārnēsājamie datori, tastatūras, kopētāji, tālruņi un mobilie tālruņi u.tml.
Nolietoto un pašiem vairs nevajadzīgo elektrotehniku var nodot kādā no 69 atkritumu šķirošanas laukumiem visā Latvijā. Sev tuvāko laukumu var atrast interneta vietnē “www.atkritumi.lv” vai “www.skiroviegli.lv”. Nododot elektrotehniku, jāņem vērā, lai tā nebūtu izjaukta.

No elektrotehnikas ērti un bez maksas var atbrīvoties, nododot arī kādā no speciālajām nestandarta atkritumu savākšanas akcijām. Piemēram, ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums “Zaļā josta” sadarbībā ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu “BAO” regulāri organizē elektrotehnikas nodošanas akciju “Elektrosestdiena” Latvijas reģionos, sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotāju “CleanR” – “Tīrmājas akciju”, aicinot iedzīvotājus bez maksas atbrīvoties no nokalpojušās un nevajadzīgās elektrotehnikas. Šajās akcijās 2023. gadā tika savāktas 173 tonnas elektrotehnikas, kas tika atbilstoši utilizētas.

Ko darīt ar nevajadzīgajiem vai nederīgajiem medikamentiem?

Pareiza medikamentu utilizācija paredz vairākus soļus. Pirmkārt, medikamenti nav jāizņem no to oriģinālajiem iepakojumiem (blisteriem, pudelītēm vai ampulām) – tos var nodot tieši tādus, kādi tie ir. Otrkārt, atcerieties, ka pareizi jāutilizē ne tikai tabletes, bet arī ziedes, ampulas, pilieni un šķidrumi, jo tie var saturēt toksiskas vielas. Treškārt, minētos medikamentus var nodot aptiekās – tajās ir zāļu nodošanas punkti, kur iedzīvotāji bez maksas var atdot medikamentus, kurus vairs nelietos.
Ko darīt ar dažādām sadzīves ķimikālijām?
Latvijā lielākajās pilsētās ir pieejami bīstamo atkritumu savākšanas punkti, kuros bez maksas var nodot minētos produktus un ne tikai. Pareiza sadzīves ķimikāliju utilizācija ir svarīga, lai pasargātu vidi un veselību no kaitīgām sekām.

Uz bīstamo atkritumu savākšanas punktiem jānogādā:
■ tīrīšanas līdzekļu pārpalikumi,
■ neizmantoti vai veci krāsu produkti, piemēram, krāsas, lakas, šķīdinātāji u. tml. Tukšas krāsu kārbas, ja tās ir tīras, var nodot metāllūžņos,
■ pesticīdu un ķīmiskā mēslojuma atlikumi. Šos produktus būtiski utilizēt pareizi, lai izvairītos no ķimikāliju noplūdes augsnē un ūdenī,
■ motoreļļu, antifrīzu un citu ķimikāliju, kas tiek izmantotas automašīnās, pārpalikumi.

Valsts vides dienesta dati liecina, ka ik gadu Latvijā tirgū tiek laistas ~21 500 tonnas elektroiekārtu. Savukārt normatīvie akti paredz, ka caur elektrotehnikas ražotāju atbildības sistēmu ir jāatgūst un jāpārstrādā vismaz 65 % no Latvijā realizētā elektrotehnikas apjoma.

“Zaļā josta” ir ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums, kas nodrošina izlietotā iepakojuma, videi kaitīgu preču, elektroiekārtu un tekstilizstrādājumu apsaimniekošanu. Tas sniedz uzņēmumiem simtprocentīgu atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas. Sadarbojoties ar SIA “Zaļā josta”, uzņēmums ne tikai izpildīs likumā noteiktās prasības, bet arī stiprinās videi draudzīga un atbildīga uzņēmuma tēlu, savukārt uzņēmuma grāmatveži atvieglos savu darba dienu un būs informēti par visām aktualitātēm nozarē.

Liela daļa sabiedrības ir apzinīga

Nederīgās zāles ir bīstami atkritumi, kuru neatbilstoša glabāšana un utilizācija var radīt nopietnus draudus cilvēku veselībai un videi, tos nedrīkst mest parastajos atkritumu konteineros. Piemēram, aptiekā “Apotheka” Gulbenē cilvēki apzinīgi nes medikamentus, kuriem beidzies derīguma termiņš. Tam ir aptiekā speciāli novietots konteiners. Ir, kas jautā, kur var atdot, bet konteiners ir aptiekā redzamā vietā un to ienākot var redzēt.

Arī bateriju sastāvā ir daudz bīstamu vielu. Korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Raina Ločmele uzsver, ka rūpes par tīrāku vidi, kā arī sabalansētu resursu izmantošana ir viens no svarīgākajiem “Maxima Latvija” ilgtspējas virzieniem, lai samazinātu ekoloģiskās pēdas nospiedumu gan pašiem kā tirgotājiem, gan arī klientu vidū. Bateriju kastes ir pieejamas visos “Maxima Latvija” veikalos, tajā skaitā arī veikalos Gulbenē. Kastes saturu iztukšo atkritumu apsaimniekotājs, kas arī veic uzskaiti par to, cik daudz bateriju tiek savākts. Tālāko procesu par bateriju šķirošanu un pārstrādi veic atkritumu apsaimniekotājs. Baterijas tiek novirzītas otrreizējā pārstrādē, kur no tām tiek iegūts cinks, mangāns, dzelzs un citas ķīmiskas vielas, ko var atkārtoti izmantot jaunu preču ražošanā. Tādējādi tiek samazināta izsīkstošo pirmreizējo dabas materiālu izmantošana.

Veikalā “RDA” Gulbenē darbinieki novērojuši, ka ir reizes, kad izlietotajām baterijām paredzētā kastīte piepildās aptuveni mēneša laikā. Ir cilvēki, kas nes pa vienai baterijai, bet ir, kas nāk ar prāvu maisiņu izlietotu bateriju un atstāj tās tām paredzētajā kastē.

Veikalu tīkla “top!” valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte stāsta, ka specializētas bateriju savākšanas kastītes sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” Gulbenes pilsētā ir izvietotas gan veikalos “top!” un “Mini top!”, gan arī “Labajā” un “Skapī”.

“Iedzīvotāji kopumā ir atsaucīgi un izmanto iespēju baterijas šķirot atsevišķi no citiem sadzīves atkritumiem. Kad bateriju kastīte veikalā ir pilna, “Latvijas Zaļais punkts” ar partneriem parūpējas par bateriju savākšanu. Pēc sašķirošanas baterijas tiek sūtītas uz pārstrādes punktiem ārpus Latvijas (visbiežāk Poliju), jo Latvijā nav bateriju pārstrādes iespēju. Tur tās tiek novirzītas otrreizējā pārstrādē, kur no tām tiek iegūts cinks, mangāns, dzelzs un citas ķīmiskas vielas, ko var atkārtoti izmantot jaunu preču ražošanā,” stāsta I.Priedīte.