Dzirkstele.lv
Latvijā šogad februārī 8 % iedzīvotāju bija ieguvuši vai iegādājušies kriptovalūtas īpašumā, kamēr pusgadu iepriekš šādu iedzīvotāju īpatsvars veidoja 4%, teikts jaunākajā 2022.gada pavasara Latvijas Bankas “Maksājumu radarā”.
Pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri ir dzirdējuši par kriptovalūtām. 2022.gada februārī par kriptovalūtām bija dzirdējuši 89 % iedzīvotāju, bet 2021.gada augustā – 77 %.
Tas liecina, ka aug riski, kas saistīti ar kriptovalūtu lietošanu, uzsver Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Emīls Dārziņš.
Viņš atzīmē, ka informētība nebūt nenozīmē pratību – atklāts ir jautājums, cik no tiem, kuri sākuši vai plāno sākt darboties ar kriptovalūtām, saprot, ka pēc būtības tā nav nauda, bet aktīvs – svārstīgs un riskants.
“Maksājumu radarā” teikts, ka kriptovalūtas arvien vairāk izmanto kā ieguldījumu, ne norēķinu veidu. 2022.gada februārī tikai 12 % no aptaujātajiem, kuri darbojas ar kriptovalūtām, tās izmantoja maksājumiem, bet 80 % – nav izmantojuši. Vēl pirms gada kriptovalūtas maksājumiem izmantoja 19 % lietotāju, bet 2020.gadā – 24 %.
Dārziņš skaidro, ka vispirms būtu jāizprot kriptovalūtu būtība un to iegādes principi, saprotot, ka tās nevar iegādāties vienkārši ar telefonzvana palīdzību. Apgūstot vienkāršus pamatprincipus, pazeminās risks tikt apkrāptiem.
Kriptovalūtas mēdz būt dažādas, un to ieguves principi var krasi atšķirties. Tāpēc, izvēloties investēt kādā no kriptoaktīviem, Dārziņš iesaka izpētīt to kārtīgi. Vēsturiski ir bijuši gadījumi, kad par kriptoaktīviem dēvētas piramīdu vai “Ponci” shēmas un to veidotāji pazuduši ar ieguldītāju līdzekļiem.
Dārziņš skaidro, ka kriptovalūtu cenu var ietekmēt ļoti daudz un dažādi faktori, tāpēc to vērtības ir ļoti svārstīgas. Kriptovalūtu vērtību var būtiski un strauji ietekmēt valstu politiski lēmumi, lielu uzņēmumu un sabiedrībā zināmu personību paziņojumi, piemēram, Īlons Masks 2021.gadā nāca klajā ar vairākiem pretrunīgiem paziņojumiem par kriptovalūtu pieņemšanu norēķinos par “Tesla” elektroauto, un katru reizi tas radīja nozīmīgas tirgus svārstības.
Tāpat Dārziņš vērš uzmanību, ka liela daļa kriptovalūtu darījumu blokķēdē ir viegli izsekojami, un jebkurš no malas, zinot maciņa adresi, var pārbaudīt tā saturu un redzēt veiktās transakcijas.
Dārziņš arī atgādina, ka, izmantojot kriptoaktīvus kā ieguldījumu instrumentu, jārēķinās ar Valsts ieņēmumu dienesta noteikto pienākumu iemaksāt valsts budžetā iedzīvotāju ienākumu nodokli 20 % apmērā no gūtās peļņas.
LETA
