“Re:Baltica”: Izdevēja uz parāda. Kas ir “Neatkarīgās” īpašniece Anastasija Udalova?

«Dzelzs plaukstiņa zīda cimdiņā,» tā par Anastasiju Udalovu (35) teikts kādā komplimentārā publikācijā. Viņas vārds parasti izskan saistībā ar kosmētikas zīmolu “Dzintars”, bet uzņēmēja cenšas veidot arī mediju tīklu. Tikai — par kādu naudu un kādam nolūkam?

Anastasijas Udalovas viedokļa šajā rakstā nebūs. Vairākkārt sazinājāmies, piedāvājām dažādas iespējas, bet viņa nepiekrita.

Nav tā, ka Udalova vispār nerunā ar medijiem. Kad viņa to dara, intervijās parasti nav konfrontējošu jautājumu. Draudzīgā atmosfērā viņa stāsta par savu darba ētiku, hobijiem, sportošanu, mīļākajiem rakstniekiem un vai plāno kļūt par mammu. 

“Re:Baltica” interesē kas cits – kādiem nolūkiem Udalova būvē mediju tīklu un kāpēc viņas vārds uzpeld sarunās ar politiķiem?

Praktikante no Rēzeknes

Rēzeknes uzņēmēja ģimenē dzimusī meitene pēc skolas sāka studēt jurisprudenci Rīgā un, neprasot atalgojumu, vairākus gadus piestrādāja advokātu Saulveža Vārpiņa un Andreja Elksniņa birojā. Vārpiņš atceras, ka Udalovas nonākšana birojā bijusi saistīta ar biroja partneri , tagadējo Daugavpils mēru. “Kā toreiz formēja dokumentus, es neatceros,” saka Vārpiņš. “Tikpat labi varbūt formēja arī Andrejs”. 

Pēc kāda laika Udalova un Elksniņš saderinājās.

No viena pie otra

2012. – 2013. gadā Udalova nepilnu pusgadu strādāja arī par toreizējā Rīgas mēra Nila Ušakova (“Saskaņa”) palīdzi. Viņas tēvs “Saskaņai” un apvienībai “Saskaņas centrs” bija ziedojis gandrīz 12 000 eiro un viņa pati vēlāk gandrīz 5000. Taču Ušakovs “Re:Baltica” noliedz, ka tam būtu bijusi saistība ar “centīgās darbinieces” pieņemšanu darbā.

Bijušie Rīgas domes darbinieki atceras, ka Udalovu atveda Ušakova toreizējā preses sekretāre Anna Kononova. Abas arī sēdējušas vienā kabinetā. Kononova “Re:Baltica” sakās neatceramies tik senus notikumus.

Valsts darbs = labums ģimenei

Līdztekus darbam pie Ušakova Udalova sāka strādāt valsts uzņēmumā “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU). Oficiāli darbinieku sarakstos viņa parādās 2013.gada otrajā pusē kā “komercdarbības konsultante”. Jau pēc trim mēnešiem 24 gadus vecā sieviete kļūst par iepirkumu un atsavināšanas daļas vadītāju un sāk vadīt iepirkumu komisijas. Vēl pēc divarpus gadiem Udalova uzvarēja konkursā uz valdes locekles amatu.

Uzņēmumu tobrīd vadīja Vladimirs Kononovs, jau pieminētās Annas Kononovas tēva brālis. Viņš apstiprina, ka pazinis Udalovas ģimeni, jo “Rēzekne — maza pilsēta”. Taču noliedz, ka iemesls Udalovas pieņemšanai darbā bijušas viņas attiecības ar Kononova dēlu. Viņš “Re:Baltica” iesaka “parakt dziļāk, tikai ne manā pusē.” Uz jautājumu, vai runa ir par Satiksmes ministriju, atbild apstiprinoši.

Toreizējais ministrs Uldis Augulis (ZZS) “Re:Baltica” atbildēja, ka “ministrs nevienu neceļ valdē”. Viņa padomnieks Artis Stucka klāsta, ka vajadzēja valdes līmenī centralizēt LAU iepirkumus un tāpēc nolemts izveidot valdes locekļa amatu. “Par [Udalovas] profesionālajām un prāta spējam vispār nekādi jautājumi neradās,” viņš teica.

Laiks, kad Udalova ieņēma vadošus amatus LAU, viņas ģimenei bija ienesīgs. 

Udalovas ģimenei piederošais uzņēmums “ASKO AS” tika pie vairāk nekā pusmiljonu vērtiem līgumiem. Lielāko (gandrīz 374 000 eiro vērtībā) LAU ar šo firmu noslēdza īsi pēc tam, kad Udalova kļuva par iepirkumu daļas vadītāju (viņa pati neesot strādājusi šo iepirkumu komisijās, apgalvo LAU). Ieskatoties “ASKO AS” finanšu rādītājos, kļūst skaidrs, ka līgums firmai bija būtisks – bet ne izšķirošs. Par šo epizodi Kononovs atbild: “gribētu pastāstīt”, bet šobrīd vēl to nevarot darīt.

Autoceļu uzturēšanas uzņēmumu Udalova pameta dienu pirms viņas darbavietā ienāca KNAB operatīvie darbinieki un sāka kratīšanu. Iemesls nebija Udalovas radinieka bizness, bet iepirkums par materiālu iegādi, kur bija izvēlēts lētākais piedāvājums no firmas “Vlakon”, taču vēlāk līgumā cena bija būtiski pieaugusi. Aprēķinātie zaudējumi valstij — gandrīz 227 tūkstoši eiro. Līgumu parakstīja Kononovs, taču Udalova bija valdes locekle un iepirkumu daļas vadītāja. KNAB izmeklētāji uzskatīja, ka jāapsūdz arī viņa, taču prokuratūra noziegumu viņas darbībās nesaskatīja.

Kononovu par šo lietu joprojām tiesā. Pirmā instance viņu attaisnoja, bet otrā šoruden atzina par vainīgu valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanā un piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu, trīs gadu liegumu strādāt valsts darbu un zaudējumu piedziņu. Kononovs plāno iesniegt kasācijas sūdzību.

Likuma pants par “pienākumu nepildīšanu” pēc būtības nozīmē, ka Kononovu notiesāja par to, ka viņš “nepamanīja” izmaiņas līgumā. Bet kurš un kā šo “pazušanu” organizēja? Prokurors  Ēriks Bogdanovs saka, ka šo noskaidrot neizdevās, jo notikušais konstatēts ilgu laiku pēc notikuma.

Osinovska ēra

Pēc LAU Kononovs devās strādāt uz “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu” (DLRR). Viņš liek saprast, ka tikt pie šī darba viņam palīdzēja Udalova. Arī viņa, pametusi valsts darbu, pēc diviem mēnešiem sāka strādāt DLRR padomē. Sāka arī darboties ar nekustamā īpašuma projektu Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi, vēlāk nokļuva Igaunijas “Skinest” grupas uzņēmumu vadībā.

Jau pāris gadu Udalovas dzīvē bija sācies jauns posms – viņā bija iemīlējies igauņu miljonārs un kukuļošanā apsūdzētais Oļegs Osinovskis. Udalova pameta Elksniņu un kļuva par Osinovska līgavu. Igauņu miljonāru viņa publiski sauc par “paraugvīrieti”. Visi uzskaitītie projekti ir pilnībā vai daļēji viņa.

Oficiālais Udalovas un Osinovska iepazīšanas stāsts ir romantisks. 

Žurnālā “Santa” viņš stāsta, ka Udalova esot atbraukusi līdzi Vārpiņam uz Tallinu pie Osinovska. Tikko bija sākusies Osinovska un Uģa Magoņa kukuļošanas lieta (abi šobrīd pirmajā instancē attaisnoti, lietu skata nākamajā). “Ar advokātu saruna īsti nevedās, jo visa mana uzmanība bija pievērsta palīdzei (..) Nu vot, vsjo. Iemīlējos kā puika,” paudis Osinovskis. “Oļegs bija jautājis par mani, taču Saulvedis teica – pat neceri”, papildina Udalova.

Saruna notika, kad Udalova jau vairākus gadus strādāja LAU. Kāpēc lai valsts uzņēmuma amatpersona pēkšņi kļūtu par advokāta palīdzi un dotos satikt aizdomās turamo kukuļošanas kriminālprocesā?

Vārpiņš tagad “Re:Baltica” saka, ka tolaik Udalova jau sen nestrādāja viņa birojā un uz Tallinu viņi nedevās kā komanda. Lidojumu esot organizējusi “trešā persona”, kas pie Osinovska aizvedusi gan viņu, gan Udalovu. Tās vārdu viņš nenosauc. “Viņa risināja pavisam citus jautājumus. Viņai bija, kā lai saka, specifiskas zināšanas, kas ir saistītas ar medijiem, un viņai bija interese uzzināt vairāk par situāciju, kas bija ap šo lietu,” stāsta Vārpiņš.

“Varu tikai piebilst, ka Nastja man ir ļoti daudz palīdzējusi arī profesionālajā jomā, šķetinot visu šo jezgu,” “Santas” intervijā saka Osinovskis. “Es teikšu, ka mērķis jau arī nebija ietekmēšana, bet vairāk komunikācijas vadīšana (..) Pēc gada šī lieta cilvēkus jau mazāk interesēja, pēc trim gadiem partneri, kuri negribēja sadarboties, mainīja domas.”

Udalovai tolaik tiešām bija saistība ar medijiem. Viņas māte Uzņēmumu reģistra dokumentos figurēja kā Daugavpilī ietekmīgā laikraksta “Naš Gorod” un tā portāla “gorod.lv” īpašniece. Udalovas toreizējais līgavainis Elksniņš gatavojās pašvaldību vēlēšanām, un šie mediji rāvās, nodrošinot viņam pozitīvu tēlu.

Vai tas nozīmē, ka Udalova sākotnēji Osinovskim piedāvāja ko līdzīgu – “informatīvo atbalstu” krimināllietas laikā? 

Osinovskis no atbildes par pirmās tikšanās iemeslu atsakās. “Ja jūs būtu dzeltens žurnāls, mēs par to parunātu, bet jūs taču esat nopietns medijs,” viņš teica “Re:Baltica”, kas Osinovski nesen sastapa tiesā. 

Nākamais medijs, par kuru Udalovai bija interese, bija vairs neiznākošais žurnāls “Forbes Latvija”. Pret 30 000 eiro ieguldījumu viņa 2021.gadā nonāca tā padomē, bet tas nebija uz ilgu, “De facto” stāstījusi izdevēja Katrīna Iļjinska, kas tagad dod padomus ekonomikas ministram Viktoram Valainim (ZZS).

Kas maksā par ballīti?

Udalovu presē dēvē par ambiciozu uzņēmēju un investori. 2020. gadā Osinovska uzņēmums izsolē iegādājās bankrotējušā kosmētikas zīmola “Dzintars” fabriku. Ražošanu tur atsāka cita Osinovska firma“H.A. Brieger”, kur par trešdaļas īpašnieci norādīta Udalova.

2022. gadā Udalova pameta amatus Osinovska Gruzijas biznesā un uzsāka vēl divus apjomīgus projektus – ieguva tiesības izmantot Jelgavas lidlauka zemi saules paneļu parka būvniecībai un nopirka izdevniecību “Mediju nams”.

Nevienu no šiem projektiem par veiksmīgu nosaukt nevar. 

Jelgavas lidlauks tā arī palika tukšs. Pērn novembrī, kad ZZS vadītā pašvaldība lauza līgumu ar Udalovas firmu, jau gadu bija jānotiek būvdarbiem un ieguldītiem bija jābūt 55 miljoniem eiro. 

Realitātē bija neskarts zemesgabals un sakrājušies parādi, jo dažus mēnešus Udalovas uzņēmums nemaksāja ne maksu par apbūves tiesībām, ne nekustamā īpašuma nodokli. Solījumu atdot vairāk nekā 23 tūkstošus eiro pašvaldība saņēma tikai pēc vēršanās tiesā. Naudu šim projektam viņai galvenokārt skaitīja Osinovska uzņēmumi (elektrības ražošana ir viena no igauņu miljonāra darbības jomām). Interesanta detaļa – starp projekta investoriem ir arī kāda firma no Čehijas. Tās netiešais īpašnieks ir Vojtehs Kačena, kurš šobrīd apsūdzēts par mēģinājumu izkrāpt “Olainfarm” akcijas. Citi nesen uzsāktie Udalovas projekti turpina strādāt, bet par veiksmīgiem tos nosaukt grūti. Gada pārskati liecina, ka “Mediju nams” 2022. gadā cieta gandrīz pusmiljonu lielus zaudējumus, bet pērn vēl lielākus – gandrīz 700 000. “H.A.Brieger”, kopš atsāka tirgot “Dzintara” kosmētiku – vidēji vairāk nekā miljonu gadā.

Kas šos zaudējumus sedz? 

Citas Udalovai piederošas firmas nestrādā ar tik lielu peļņu. Mātes Svetlanas Udalovas uzņēmums ir ieķīlāts jau divreiz. Maz ticams, ka ar šādiem finanšu radītājiem var saņemt arī aizdevumu bankā, lai segtu zaudējumus.

Osinovskis “Re:Baltica” apgalvo, ka “Dzintarā” turpinās investēt. Lielie zaudējumi viņu neuztraucot. “Tas nav svarīgi! Mēs uzskatām, ka tas ir dižens zīmols, mēs gribam to atdzīvināt. Gribam to izdarīt Latvijas tautas dēļ! Anastasija ir milzīgs malacis!,” viņš saka. “Tas būs jaunais “L’Oréal”, un Anastasija saņems Triju Zvaigžņu ordeni!”

Udalova apgalvo, ko šo gadu kosmētikas ražotājs, visticamāk, noslēgs ar peļņu.

“Mediju namu” gan Osinovskis nefinansējot: “Par šo vispār neko nezinu. Tikai, ka viņa ir īpašniece.”

Publiskajos datos redzams, ka izdevniecība pērn aizņēmās gandrīz pusmiljonu eiro. No kā? Tas nav zināms.

Infogramma

Misija – pārņemt medijus?    

Analizējot dažādu avotu sniegtās ziņas, var secināt, ka pēc “Mediju nama” (zināmakais zīmols – portāls “nra.lv” un laikraksts “Neatkarīgā”) Udalovas plānos ir arī citas oligarhu savulaik kontrolētās izdevniecības “Dienas mediji” (zināmākais zīmols – laikraksts “Diena”) pārņemšana. 

Iespējams, ka šobrīd notiek tā pēdējais posms. 

Šī diezgan sarežģītā stāsta centrā ir uzņēmums “Ostas parks”, kuru publiski saista ar oligarhiem Andri Šķēli, Aināru Šleseru un Aivaru Lembergu. 

No tā gadiem finansēja abas zaudējumus nesošās izdevniecības. “Re:Baltica” rīcībā nonācis līguma projekts par “Mediju nama” iegādi, kas rāda, ka no 2015. līdz 2022.gadam “Ostas parks” aizdevis “Mediju namam” gandrīz 5 miljonus. Vienlaikus tas pats uzņēmums bija aizdevis naudu arī “Dienas medijiem” – gandrīz pusotru miljonu. “Dienas mediju” īpašnieks Edgars Kots pērn tiesā liecināja, ka aizdevums bijis tikai piesegs un patiesībā nauda bija pārskaitīta “Dienas” finansēšanai Šlesera, Lemberga un Šķēles interesēs.

Kad Udalova bija nopirkusi “Mediju namu”, viņa tikās arī ar Kotu. “Dienas” galvenais redaktors Gatis Madžiņš atceras, ka sarunā likusi noprast – viņa esot nopirkusi “Dienas mediju” parādu “Ostas parkam”. 

Udalova pati to ir noliegusi, sakot, ka ar varu mīļš nekļūsi. Taču šobrīd divās tiesvedībās notiek cīņa par to, vai nauda jāatdod. “Ostas parku” pārstāv Kristīne Kravcova, kura kopš septembra ir “Mediju nama” valdes priekšsēdētāja. Viņa pārstāvēja Udalovu arī strīdā ar Jelgavas pašvaldību par parādu piedziņu neuzbūvētā saules paneļu parka dēļ. “Re:Baltica” vaicāja Kravcovai, vai viņas klātesamība nozīmē, ka “Ostas parka” un “Mediju nama” intereses ir saistītas. “Tas ir jūsu secinājums,” viņa teica, bet neatsaucās aicinājumam to noliegt.

Līdz nesenam laikam “Ostas parku” šajā strīdā pārstāvēja arī advokāts Mārtiņš Kvēps (vēl šogad ar Udalovu strādāja Osinovskism piederošā DLLR padomē). Kvēps Udalovas iesaisti noliedz. “Tā nu gav nav taisnība,” Kvēps teica. Taču no viņa atbildes var izdarīt pieņēmumu, ka tiesājas “Ostas parks”, bet varētu pastāvēt noruna, ka uzvaras gadījumā “Dienu” iegūst Udalova. “Varu, roku uz sirds liekot, teikt, ka īstais prasītājs ir “Ostas parks”. Ja “Ostas parkam” ir kaut kādas tālākas vienošanās par to, kas būs nākotnē, tas uz mani neattiecas.”    

Haoss un PR

Udalovas cilvēki pie “Mediju nama” pirkšanas sāka strādāt jau 2022.gada pavasarī. To “Re:Baltica” apstiprināja juriste Daina Ločmele, kas tovasar izdevniecībā ienāca kā potenciālo investoru pārstāve. Aiz viņas stāvēja Udalova, bet to tobrīd neviens oficiāli negribēja teikt. Uzņēmumu reģistrā kā oficiālā īpašniece Udalova parādījās 2023. gada sākumā . 

Kas redakcijā notika pēc pārdošanas, noskaidrot nav viegli. Iespējams, arī tāpēc, ka daļai “atslēgas” cilvēku Ločmele prasīja parakstīt vienošanos par informācijas neizpaušanu (arī tādiem, kas darbu pameta). 

Līdz ar Udalovas komandas ienākšanu “nra.lv” pazuda Ventspils bijušajam mēram veltītā rubrika “Lemberga lietas aizkulises” un regulārās publikācijas par ekspolitiķa korupcijas prāvā notiekošo. 

Taču vietā nāca citi materiāli, piemēram, par Osinovskim piederošo Daugavpils rūpnīcu. Aprakstīts amatpersonu gandarījums par DLRR būvētajiem Daugavpils tramvajiem. Veidota reportāža no ražošanas ceha – un jau nākamajā dienā plaša intervija ar komercdirektoru. Rakstā par vilcienu iepirkumiem minēts, ka DLRR varētu ražot Latvijai nepieciešamos bateriju vilcienus, bet iepirkumā uzņēmums tiekot “izolēts”. Kad sākās klapatas ar jaunajiem “Škodas” vilcieniem, “nra.lv” tapa publikācija ar virsrakstu: “Daugavpilī ražotie tramvaji ripo dziedādami, ārzemēs ražotie vilcieni lūst kā traki – kur noslēpums?”. 

“Mediju nama” galvenais redaktors Ritums Rozenbergs sarunā ar “Re:Baltica” noliedz, ka būtu saņēmis norādes no izdevniecības īpašnieces: “Es no īpašniekiem zināju, kā viņi [DLLR] strādā, kā risina problēmas. Man šķita iedvesmojošs piemērs visai mūsu tautai”.

Uz īsu brīdi komandā parādījās arī polittehnologs Jurģis Liepnieks un “Mediju nama” saimei pievienojās “puaro.lv”. Pastāstīt, kāpēc “Mediju nama” valdes priekšsēdētāja amatā nostrādāja vien trīs mēnešus, Liepnieks atteicās. 

Vismaz sākumā galvenajā produktā – portālā “nra.lv” – naudu ieguldīja. Internetā sāka pārraidīt diskusijas “NRA.lv/TV”. Sākumā tās notika konferenču centrā “ATTA”, bet tad “Dzintars” telpās uzcēla nelielu studiju.

Atvēra dzīvesstila sadaļu, kur par redaktori piesaistīja Udalovas draudzeni režisori un aktrisi Kristīni Krūzi-Hermani.

Kamēr latviešu sadaļā komentētāja Elita Veidemane spļaudījās par krieviem, tapa portāla krievu versija “rus.nra.lv”. Udalova publiski skaidroja – “Mediju nama” viena no misijām ir integrēt krievvalodīgos Latvijas politiskajā un sociālajā dzīvē”. Darbā pieņēma vairākus žurnālistus. Ar laiku izveidoja atsevišķu portālu “kontekst.lv”.

Sākumā krievu versijas redaktoru meklēja uz Latviju atbēgušo Krievijas žurnālistu vidū. Tajā iesaistījās pati Udalova. Žurnālists Maksims Kuzahmetovs no Sanktpēterburgas “Re:Baltica” stāsta, ka izturējis atlasi, saņēmis piedāvājumu, bet nolēmis atteikties pēc pēdējā darba pārrunu posma, kur ticies ar pašu Udalovu. Kuzahmetovs jau gadiem iestājas par sava dzimtā reģiona Ingrijas neatkarību no Krievijas. Udalova sarunā norādījusi – ja Kuzahmetovs vēlās kļūt par “rus.nra.lv” galveno redaktoru, viņam jāpārtrauc dažādos “YouTube” šovos aktīvi izteikties par šo jautājumu. “Par kaķīšiem un skaistu laiku savā kanālā runāt varu, bet Ingrijas neatkarība – tas jau esot pārāk politiski.”

Ar vienu roku sāka jaunus projektus, bet ar otru slēdza “Mediju namam” daļēji piederošo foto aģentūru “F/64”. Darbinieki, kas ar “Re:Baltica” piekrita runāt tikai anonīmi, brīnījušies, jo aģentūrai esot bijusi svarīga vieta Latvijas foto žurnālistikā.

Finanšu dati rāda – pēdējā gadā pirms pārmaiņām “Mediju namā” “F/64” nopelnīja 25 000 eiro. Ar Udalovas ienākšanu sāka augt nodokļu parādi. Īsi pirms likvidēšanas tie sasniedza 11 000 eiro. Fotogrāfi Romāns Kokšarovs un Kaspars Krafts “Re:Baltica” apliecināja, ka par pēdējiem diviem darba mēnešiem joprojām nav samaksāts.

“Par 2023. gada augustu nesamaksāja un teica, ka samaksās oktobrī – uzreiz par diviem mēnešiem (..) 1.oktobrī es vēl strādāju, bildēju maratonu. Un 2.oktobrī visiem vienkārši kopējā čatā paziņoja, ka šādas firmas vairs neesot. Un viss. Iepriekš, kad tikāmies ar direktori Dainu Ločmeli, viņa mums stāstīja, ka būšot attīstība, slēgsim jaunus līgumus. Tas, ka aģentūrai uz beigām bija nodokļu parāds, mani pārsteidz”, stāsta Kokšarovs.

Viens no krievu redakcijas žurnālistiem pastāstīja, ka sākumā nodarbināti ar visām sociālajām garantijām, bet pērn tas mainījies. Saņēmuši tikai minimālo algu un atlikušo daļu – autoatlīdzībās. Vēlāk sāka maksāt tikai autoratlīdzības un samazināja mēnesī pasūtīto rakstu skaitu.

Šovasar portāla krievu versiju slēdza, atsaucoties uz nespēju piesaistīt reklāmdevējus. Viens no krievu redakcijas darbiniekiem saka: “Man radās iespaids, ka viss notika neprofesionāli. Nebija skaidras vīzijas, kādi ir mūsu mērķi, kādi uzdevumi. Kad būtu jāatpelna investētā nauda”. Cits darbinieks dalās pārdomās: “veidojot šo portālu, neviens neko neteica par reklāmu, par to, kā pelnīs. Ir taču saprotams, ka ja tu veido jaunu mediju, jāsāk ar reklāmas nodaļu. Bet radās iespaids, ka vadību tas neuztrauca”. 

Beigušies arī lielie diskusiju šovi un dzīvesstila raidījums “neMākslīgais intelekts” ar aktrisēm Kristīni Krūzi-Hermani un Dārtu Daneviču. Pirmā “Re:Baltica” zvaniem un īsziņām neatsaucās, bet Daneviča pastāstīja, ka raidījumam tapušas tikai izmēģinājuma epizodes. Vēlāk viņai paziņots, ka projektu neturpinās, jo raidījumiem esot maz skatījumu. Jau vairākus mēnešus nenotiek arī raidījums “Nra.lv sarunas”.

Kas pazudis politikā?

Politiskās ambīcijas Udalovai bijušas vienmēr, saka cilvēki, kuri viņu pazīst jau sen. Politikas kuluāros viņas vārdu saista ar vairākiem politiskajiem spēkiem. Vēsturiski ar “Saskaņu”, vēlāk viņa parādās kā starpniece Nacionālajai apvienībai (NA) savulaik pietuvinātā maksātnespējas administratora Māra Sprūda lietā, bet visvairāk – ZZS.  

Sprūdu 2021.gadā Udalova ir palīdzējusi pestīt no apcietinājuma. Viņa drošības naudai vajadzīgo pusmiljonu Sprūda brālis Kristaps saņēma no viņas, bet avots bija Osinovskis (to “Re:Baltica” apstiprināja pats Sprūds, kas esot viņu uzrunājis). Jautāts, kāpēc uzņēmējs bija tik dāsns, Sprūds atbildēja: “Bez ķīlas viņš neko nedeva!”. Kad “Re:Baltica” precizēja, vai runā ir par raidījuma “De facto” ziņoto, ka par labu Udalovai bija ieķīlāts ar Sprūdu saistīts īpašums Skanstē, viņš atbildēja: “Jūsu secinājumu ķēde ir loģiska”.

Taču visbiežāk Udalovas karjerai veiksmīgos pagriezienos uzpeld ZZS, piemēram, viņai nonākot autoceļu uzturēšanas uzņēmuma valdē vai iegūstot nomas tiesības saules parka būvei Jelgavas pašvaldībā.

Mediji vēstījuši, ka augusta beigās valdības ministri no ZZS, Udalova un Lemberga znots Jānis Austriņš runājuši par gaidāmajām Rīgas domes vēlēšanām. Udalova esot piedāvājusi sarakstā iekļaut arī viņas senu draugu Raimondu Elbakjanu (viņš arī strādājis Osinovska nekustamo īpašumu projektā Tbilisi).

Toreiz Lemberga znots medijiem skaidroja, ka apsprieduši priekšvēlēšanu kampaņu, bet paši ministri un Udalova – ka runājuši par ar “Mediju namu” noslēgtajiem reklāmas līgumiem. Augulis “Re:Baltica” vispār noliedza, ka sarunas būtu bijušas par vēlēšanām – runājuši par uzņēmējdarbību.

“Re:Baltica” ir zināma cita šo notikumu versija. Tikšanās, uz kuru ieradušies Udalova un Austriņš, bijusi iknedēļas sapulce, kurā pirms valdības sēdes pie ekonomikas ministra Viktora Valaiņa sanāk ZZS ministri. Austriņš ar Udalovu atnākuši kopā. “Vēlāk ar izbrīnu uzzināju, ka pilsētā runā – Udalova veidojot ZZS sarakstu Rīgas domes vēlēšanām. Taču šāda veida sarunas nav bijis, nevienu konkrētu cilvēku viņa nav atvedusi vai nosaukusi,” stāsta viens no sarunas dalībniekiem, kas vēlējās būt anonīms.

Savukārt “Mediju nama” galvenais redaktors Rozenbergs stāsta, ka viņam esot interese par bezmaksas TV apraides licenci, kas atbrīvosies pēc “TV24” aiziešanas. Taču ar īpašnieci par to vēl neesot runājis. Pieteikumu iesniegšanas termiņš konkursā ir 31. oktobris.

Autore: Olga Dragiļeva (“Re:Baltica“)

Raksta tapšanā piedalījās Inese Braže (“Re:Baltica”)

Faktu pārbaude: Ronalds Siliņš (“Re:Baltica”)

Ilustrācijas: Miko Rode (“Re:Baltica”)