Gulbenes novada pašvaldības policijas darbinieks Dāvis Žuks, kura pienākumos ir arī novada ūdenstilpju uzraudzība, “Dzirkstelei” skaidroja, ka kopš iepriekšējās zivju resursu papildināšanas, kas notika 2021.gada septembrī, bija pēdējais laiks šo procedūru atkārtot.
“Pirms kāda laika Zivju fonds par sevi mums atgādināja un mudināja mūs rakstīt kādu projektu. Pateicoties projektu vadītājai Ingai Lapsei, kura uzņēmās to rakstīt, mēs arī nolēmām to realizēt. Šoreiz bija strikti noteikumi un priekšroka tika dota ne publiskajiem ezeriem, tāpēc arī izvēle bija par šiem četriem. Tie ir vieglāk kontrolējami, maluzvejniecības “spiediena” gandrīz nav, un labvēlīga iznākuma gadījumā ieguvēji būs tieši makšķernieki. Ne mazāk svarīgi bija arī izlemt, kuri ezeri būtu šai sugai piemērotāki, un izvēle šoreiz bija neliela. Zivju fonda uzstādījums bija izvēlēties starp līdaku un zandartu mazuļiem, un šoreiz uzvarēja zandarti,” skaidro D.Žuks.
Viņš piebilst, ka projekts arī noteica, ka visos ezeros ielaiž vienu sugu, nevis vienā ezerā vienu, bet otrā otru sugu.
“Zivju fonds sponsorē 90 % no kopējām izmaksām, mūsu pašvaldības līdzfinansējums ir tikai 10 %. Sākumā projekts tapa par 10 000 eiro kopējo summu, taču vēlāk izrādījās, ka šiem ezeriem ir arī ielaižamo zivju limits, cik katrā drīkst ielaist. Līdz ar to ielaisto zivju skaits samazinājās un finansiāli pilnu apjomu mēs neieguvām, jo pievienot klāt vēl kādu ezeru bija par vēlu. Kā piegādātājus šoreiz izvēlējāmies igauņu zivju audzētājus, jo par viņu produkciju un tās kvalitāti bija ļoti labas atsauksmes. Tas bija arī tuvāk, un zivis nāk no vietas, kur laika apstākļi ir tādi paši, kā pie mums,” uzsver D.Žuks.
Zivju mazuļu ielaišanai ļoti svarīgas ir ūdens temperatūru starpības, tāpēc pirms vešanas igauņiem tika paziņotas ūdens temperatūras potenciālajos ezeros. Arī pārbrauciena laikā tiek uzturēta nepieciešamā temperatūra, līdz ar to zivīm ir lielāka iespēja izdzīvot pēc ielaišanas ezerā. “Dzirkstele” novēroja, ka starpība starp ezera ūdeni un ūdeni, kurā tika atvesti zandartu mazuļi, bija tikai viens grāds. Zivju mazuļi bija ļoti dzīvīgi, un atbiruma gandrīz nebija.
“Igauņi šajā ziņā ir ļoti pedanti un dara visu, lai mazuļi izdzīvotu. Viņi pat bija atveduši nedaudz vairāk, ja gadījumā pa ceļam kāda zivs aiziet bojā. Cerams, ka viss šoreiz izdosies. Protams, simtprocentīgi to nevar pateikt, bet iepriekšējais laidums laikam nav bijis īpaši sekmīgs. Ezeros, kur tie tika ielaisti, tie makšķernieku un zvejnieku lomos vismaz pagaidām neparādās,” piebilst D.Žuks.
Savukārt Gulbenes novada pašvaldības projekta vadītāja Inga Lapse saka: “Tika dots uzdevums uzrakstīt un iesniegt Zivju fondā šādu projektu, tas arī tika veiksmīgi izdarīts. Visi jau saprot, ka zivju resursus ik pa brīdim vajag atjaunot, tāpēc arī startējām šajā projektā, un guvām atbalstu. Mums gan neizdevās iegūt pilnus iespējamos 10 000, bet šajos četros ezeros mēs ielaidām maksimālo daudzumu zivju. Novada domē projekta līdzfinansējums tika atbalstīts, un tagad atliek gaidīt rezultātus,” teica I.Lapse.
#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
Reklāma