Katru gadu 1.martā tiek atzīmēta Vispasaules civilās aizsardzības diena.
Daudziem civilā aizsardzība no padomju laikiem vēl asociējas ar kodolkara draudiem, bumbu patvertnēm un prasmi pareizi uzvilkt gāzmasku. Mūsdienās civilā aizsardzība ir organizatorisku, inženiertehnisku, ekonomisku, finansiālu, sociālu, izglītojošu un zinātnisku pasākumu kopums, kuru īsteno, lai nodrošinātu reaģēšanu katastrofu gadījumos vai pastāvot katastrofas draudiem, kā arī atbalstītu valsts aizsardzības sistēmas vajadzības, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vada, koordinē un kontrolē civilās aizsardzības sistēmas darbību. Civilās aizsardzības sistēmu veido valsts iestādes, pašvaldības, komersanti, kā arī visi darbspējīgie Latvijas iedzīvotāji. Par to, kā darbojas civilās aizsardzības sistēma ikviens var pārliecināties, piemēram plūdu gadījumā, kad stingri ir noteikti un zināmi katras iesaistītās iestādes uzdevumi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests glābj cilvēkus, pašvaldības rūpējas par izglābto un evakuēto cilvēku izmitināšanu, policija nodrošina kārtību un apsargā ēkas utt. Tas viss ir noteikts Valsts civilās aizsardzības plānā, ar kuru ne tikai iespējams, bet būtu pat ļoti vēlams iepazīties ikvienam iedzīvotājam. Ar Valsts civilās aizsardzības plāna redakciju var iepazīties izmantojot šādu hipersaiti: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file2347.doc .
Valstī ir izveidotas 76 pašvaldību civilās aizsardzības komisijas, kurās ir iekļauti daudzu institūciju pārstāvji. Minētās komisijas ir koordinējošas un konsultatīvas institūcijas, kas katastrofas gadījumā var tikt sasauktas, lai koordinētu nepieciešamo resursu piesaisti un iesaistīšanu katastrofas pārvaldīšanai.
Katrā pašvaldībā ir izstrādāts pašvaldības civilās aizsardzības plāns, kurā ir apzināti pašvaldības teritorijā iespējamie apdraudējumi, kā arī preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi un institūcijas kas tos īsteno. Ar pašvaldību civilās aizsardzības plāniem var iepazīties attiecīgajā pašvaldībā.
Starptautiskās civilās aizsardzības organizācijas (SCAO) devītajā sesijā 1990. gadā tika pieņemts lēmums katru gadu 1. martā atzīmēt Vispasaules civilās aizsardzības dienu. Tieši 1972. gada 1. martā SCAO ieguva starptautiskas starpvaldību organizācijas statusu. Organizācija tika dibināta uz asociācijas „Ženēvas zona” (Association des Lieux de Geneve) pamatiem, kuru 1931. gadā Parīzē izveidoja franču medicīniskā dienesta ģenerālis Žoržs Sant-Pols. Vispasaules civilās aizsardzības diena tiek atzīmēta tādēļ, lai pievērstu sabiedrības uzmanību katras valsts atbildīgo dienestu darba nozīmīgumam – cilvēku dzīvību un apkārtējās vides glābšanai.
SCAO ir praktiski vienīgā organizācija, kura ir specializējusies tieši uz civilās aizsardzības (CA) jautājumu aktualizēšanu starptautiskā līmenī. Organizācijas mērķis ir stiprināt starptautisko sadarbību CA jautājumos un CA pilnveidi, kā arī izstrādāt vispāratzītu CA konceptu un veicināt preventīvos pasākumus, lai dabas un tehnogēno katastrofu sekas nebūtu tik postošas.
Katru gadu Vispasaules CA diena tiek atzīmēta ar savu devīzi. 2007. gada devīze – „CA un darba drošība”, 2008. gadā – „CA un pirmās palīdzības sniegšana”, 2009.gadā – „CA un iedzīvotāju apziņošana ārkārtas gadījumos”. Šā gada devīze skan – „CA un katastrofu medicīna” ar šīs dienas palīdzību sakot paldies visam medicīniskajam personālam, kas glābj dzīvības un sargā to populāciju veselību, kuras ir apdraud dažādas katastrofas – gan dabas, gan cilvēku pašu izraisītas.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests šajā dienā sveic kolēģus – Neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķus, ar kuriem kopā strādājam gan dzēšot ugunsgrēkus, gan veicot glābšanas darbus!
