Kritisko stāvokli izjūt arī Gulbenes novada biškopji

Rolands Krevics: “Vispasaules situācija ar Ķīnas medus viltojumiem ir darījusi savu, un mēs to izjūtam arvien vairāk.”

Biškopība – profesija, kam ir gadsimtiem sena vēsture Latvijā, šodien atrodas kritiskā punktā. Par to informē Latvijas Biškopības biedrība, un to “Dzirkstelei” apliecina arī biedrības Gulbenes nodaļas vadītājs Rolands Krevics.

Biedrība uzsver, ka Eiropas Savienības medus tirgū jau ilgu laiku pastāv vairākas problēmas, kas kropļo Eiropas Savienības medus tirgu un negatīvi ietekmē Latvijas biškopību.

Pirmkārt, falsificēta “medus” tirdzniecība Eiropas Savienībā, jo tirgo arī produktu, kuru ražojusi nevis medus bite, bet gan cilvēka radīta rūpnīca.

Otrkārt, Eiropas Savienība lielā apjomā importē lētu medu no trešajām valstīm. Pagājušajā gadā Eiropas Savienības valstis kopā importēja 163 702 tonnas medus 359,2 miljonu eiro vērtībā. Lielākā daļa tiek ievesta no Ķīnas un Ukrainas. Salīdzinājumam – 2023.gadā visi Latvijas biškopji kopā saražoja 2319 tonnas medus. No Ķīnas un Ukrainas importētā medus daudzums Eiropas Savienībā ir līdzvērtīgs apjomam, ko saražo 46 Latvijas kopā. Apjomīgais imports no Ķīnas un Ukrainas grauj tirgu gan citās Eiropas Savienības valstīs, gan Latvijā. Eiropas Savienības medus fasēšanas uzņēmumi – “biznesmeņi” importē medu no trešajām valstīm lielā apjomā, tajā pašā laikā Eiropas Savienības biškopju noliktavās jau vairākus gadus krājas medus, kuru nav iespējams pārdot.

Ar lielveikalos nopērkamo medu jābūt uzmanīgiem
R.Krevics stāsta, ka jau vairākus gadus tiek runāts par medus tirgu.
“Vairumā pērk par 1,70 eiro kilogramā. Tas ir smieklīgi! Tas nenosedz nekādus izdevumus, līdz ar to vispasaules situācija ar Ķīnas medus viltojumiem ir darījusi savu, un mēs to izjūtam arvien vairāk. Pircējs bieži vien meklē lētāko preci, un, ja to meklē lielveikalā, nevis pie pazīstama biškopja vai tirgū, kur var satikt ražotāju, tad tas nav droši. Ar lielveikalos nopērkamo medu ir jābūt uzmanīgiem. Ir jāpievērš uzmanība marķējumam. Pircējam ir jābūt diezgan izglītotam. Tagad strādājam arī pie tā, lai marķējumā tiktu norādīts, no kurām valstīm medus nāk, lai var saprast, vai ir dažāds medus likts kopā vai arī ir paņemts nedaudz Latvijas medus un lielākā daļa ir Ķīnas medus, tad sajaukts kopā, nomarķēts, tad īsti nav skaidrs, cik daudz Latvijas medus tur ir un vai vispār ir. Bija sarunas arī par to, ka marķējumā jānorāda, cik procentuāli medus no kurām valstīm ir. Ķīnai viltotais medus ir lētāks nekā mums cukurs, tāpēc jau arī var pārdot tik lēti, jo pašizmaksa ir ļoti zema. Viņi pat ir iemācījušies saražot medu, kur bites nemaz nav piedalījušās. Un to var pateikt tikai pēc analīzēm. Viņi ir iemācījušies gatavot medus viltojumu, rezultātā tas ir lēts, un pircēji arī īsti nespēj atšķirt, nezinot nianses. Tas ir jāstāsta un jāskaidro, lai pircēji ir izglītoti. Tā kā mums ir krējuma izstrādājums, tāpat vajadzētu marķēt arī šo, ka tas ir medus izstrādājums,” stāsta R.Krevics.

Ir pārprodukcija
Tāpat kā Latvijas Biškopības biedrība arī viņš aicina iegādāties Latvijas biškopju medu. Pirkt medu pie pazīstamiem biškopjiem vai doties uz tirdziņu, kur var satikt pašu ražotāju, tirgojot savu produkciju ir visdrošāk.

“Biškopjiem Latvijā nav intereses pirkt lēto Ķīnas medu un tirgot to. Viņiem pietiek sava medus. Biteniekiem arī neizdodas iztirgot visu produkciju. Ir pārprodukcija. Medus iekrājas vismaz vienu vai divu gadu garumā, kamēr pamazām tiek iztirgots,” stāsta R.Krevics.

Viņš arī zina teikt, ka Gulbenes novadā ir aptuveni 80 bitenieki. Starp viņiem ir gan tādi, kuriem ir tikai dažas bišu saimes, gan arī tādi, kam bišu saimju apjomi ir krietni vien lielāki. “Palaikam nāk klāt arī kāds jauns bitenieks, bet skaitliski nedaudz,” saka R.Krevics.

Lūdz un aicina
Biedrība lūdz un aicina valsts pārvaldi valstī stingrāk uzraudzīt fasēšanas uzņēmumus, kas importē un fasē medus produkciju no trešajām valstīm. Eiropas Savienības laboratorijas ir izstrādājušas vairākas metodes, kuras izmanto medus falsifikācijas noteikšanā.

Ir jārada iespēja valsts atbildīgajām institūcijām izņemt no tirdzniecības vietām produkciju, kas neatbilst dabīga medus standartam. Valstī ir jāsakārto likumiskā puse. Valsts pārvaldes pārstāvjiem tiekoties ar Eiropas Savienības kolēģiem, jāstrādā pie lēta medus importa aizlieguma Eiropas Savienībā.

Līdz šim Eiropas Savienība nav spējusi risināt medus falsifikācijas problēmu. Latvijas un Eiropas Savienības biškopji cieš gan no medus falsifikācijas, gan lēta medus importa. Biedrība aicina aktivizēt vietējās lauksaimniecības produkcijas atpazīstamību Latvijas tirdzniecības vietās. Valstī pietrūkst reklāmas Latvijas ražotajai lauksaimniecības produkcijai, arī medum. Biedrība arī no savas puses apņemas veikt aktivitātes, lai veicinātu vietējā biškopja ražotā medus atpazīstamību valstī.