Ziema ir krietni ieilgusi, gan mežus, gan laukus klāj bieza sniega sega, uzsalstot veidojas arī sērsna un meža dzīvniekiem ir ļoti grūti atrast barību. Tieši tādēļ viņi vairāk uzturas barošanās vietu tuvumā vai arī dodas tuvāk cilvēku mitekļiem, kur nereti kļūst par upuriem suņiem, kas klaiņo vai uzturas brīvā vaļā.
Stirnas ir ļoti novārgušas
Klaiņojoši suņi ir problēma, ar kuru saskaramies palaikam, taču, kā atzīst Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš, pašlaik šī problēma ir kļuvusi ļoti aktuāla. Daudzi meža dzīvnieki šobrīd ir ļoti novārguši, un suņi to izmanto. L.Kļaviņš stāsta, ka pēdējo dienu laikā viņš saņem ļoti daudz sūdzību no dažādām novada vietām par klaiņojošiem suņiem, kas dzenā un plosa stirnas. “Šogad kā ne vienu gadu dzīvniekiem ir ļoti smagi, un vismaz vēl pusmēnesi situācija neuzlabosies. Stirnas šobrīd ir pavisam vārgas. Viņas iet tuvāk mājām meklēt barību. Ja mežā vēl pagrozās kāds vilks vai lūsis, viņas noteikti dosies tuvāk mājām. Jau tā stirnu pie mums ir ļoti maz. Ja pēc pagājušā gada vēl cerējām, ka tās atkopsies, šī ziema atkal dara savu. Ir vietas, kur stirnas vispār vairs nemaz neredz,” saka speciālists. “Pēdējās dienās esmu saņēmis sūdzības par šādiem gadījumiem, kad suņi plosa stirnas, no Daukstu pagasta Stariem, tur šādas suņu darbības tiek novērotas jau veselu nedēļu. Ir arī informācija par šādiem gadījumiem Lejasciema pagastā, esmu saņēmis arī fotogrāfijas.” L.Kļaviņš atklāj, ka šogad ir reģistrēti jau vismaz seši šādi gadījumi – tie ir tie, kad cilvēki oficiāli paziņojuši par šādiem gadījumiem, taču bieži neviens par redzēto nemaz nepaziņo.
Cilvēkiem ir pienākums pieskatīt mājdzīvniekus
“Šī problēma ir aktuāla katru gadu, mēs varam par to runāt, cik daudz gribam, tik un tā nekas nemainās. Atliek tikai atkal un atkal apelēt pie saimnieku sirdsapziņas, aicinot viņus šajā laikā nelaist savus suņus skriet brīvā vaļā, bet turēt piesietus. Protams, ir gadījumi, kad suņi noraujas no ķēdes un aizskrien, taču vairumā gadījumu tomēr saimnieki vienkārši palaiž savus suņus un pēc tam vēl apgalvo, ka viņu suns nu gan tā nekad nedarīs,” saka virsmežniecības speciālists. Viņš uzskata, ka cilvēkiem ir pienākums pieskatīt un rūpēties par saviem mājdzīvniekiem likumā noteiktajā kārtībā un, pārkāpjot dzīvnieku turēšanas nosacījumus, saimnieki būtu jāsoda, taču tā ir policijas kompetence. “Uzskatu, ka arī pagastu pārvaldēm būtu aktīvāk jāpievērš uzmanība šādiem gadījumiem. Ja citādāk šo problēmu nevar atrisināt, jāsauc policija un jāsoda īpašnieki,” saka L.Kļaviņš.
“Dzirkstele” sazinājās ar Daukstu pagasta pārvaldes vadītāju Uldi Doņuku. Viņš bilda, ka pagastā neviens iedzīvotājs ar šādām sūdzībām nav vērsies. “Lūgšu iecirkņa inspektoram apsekot apkārtni, un arī aicināsim saimniekus parūpēties par saviem suņiem.”
