MĒS EIROPĀ: Veicinās dzimumu līdztiesību darba vidē

Māc bažas par mākslīgu vienlīdzības radīšanu

Līdz 2026.gada jūlijam visiem lielajiem biržā kotētajiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā būs jāveic pasākumi, lai palielinātu sieviešu pārstāvību vadošos amatos. Šāds lēmums tika pieņemts Eiropas Parlamentā (EP) 2022.gada direktīvā “Sievietes valdē”, kuras mērķis ir mazināt dzimumu nevienlīdzību darba vidē, nodrošinot sava veida līdzvērtīgu proporciju starp darbiniekiem – vīriešiem un sievietēm.

Neattieksies uz maziem un vidējiem uzņēmumiem

Eiropas Savienībā (ES) spēkā stāsies jauni tiesību akti, kas paredz, ka lielo, biržā kotēto uzņēmumu valdēs ir jābūt vismaz 40 % sieviešu. Pēc statistikas datiem atbilstošu izglītību ieguvušo sieviešu skaits ES ir ap 60 %, tomēr tendence rāda, ka uzņēmumos sievietes saņem mazāk vadošo pozīciju nekā vīrieši.

Uz biržā kotētajiem uzņēmumiem attiecas dažādi normatīvie akti, kuri paredz to pārredzamību. Jaunās direktīvas ieviešana būs tikai viens no kārtējiem rādītājiem, par kuriem šiem uzņēmumiem būs publiski jāatskaitās.

EP uzsver, ka valdes locekļu atlases procedūras arī turpmāk balstīsies uz kandidātu nopelniem, taču nu arī šīm procedūrām vajadzēs būt pārredzamām. Biržā kotētiem uzņēmumiem reizi gadā būs jāsniedz informācija kompetentajām iestādēm par dzimumu pārstāvību savā valdē. Ja direktīvas mērķi nebūs sasniegti, uzņēmumam būs jānorāda, kā to plānots izdarīt. Šī informācija tiks publicēta arī uzņēmuma tīmekļvietnē viegli piekļūstamā veidā. Direktīva neattieksies uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuros strādā mazāk nekā 250 darbinieki.

Lai arī direktīva pašreiz neattiecas uz mazākiem uzņēmumiem, iesākot tās realizāciju pārredzamos uzņēmumos, būs iespēja nākotnē rast risinājumus arī mazāku uzņēmumu darbībā un attieksmē pret dzimumlīdztiesības jautājumiem, kaut arī tiem nav piemērojama prasība par uzņēmuma darbības caurredzamību.

Būs arī sankcijas

EP informē, ka dalībvalstīm būs jāievieš efektīvi, preventīvi un samērīgi sodi, piemēram, naudas sodi, ko piemēros uzņēmumiem, kuri nenodrošinās atklātu un pārredzamu valdes iecelšanas procedūru norisi. Ja uzņēmums pārkāps direktīvas principus, tiesa varēs uzņēmuma valdi anulēt.

EP deputāte Inese Vaidere atzīst, ka šobrīd situācija ES nebūt nav tik slikta attiecībā uz sieviešu pārstāvniecību vadošos amatos, taču Latvijā situācija varētu būt labāka.

“Jāatzīst, ka jau šobrīd situācija šajā jautājumā nav slikta, un kopumā ES valstīs sievietes ieņem vidēji 35 % no vadošajiem amatiem lielākajos biržas sarakstos esošajos uzņēmumos, un šis skaitlis ir ik gadu stabili pieaudzis. Tomēr valstis ir ļoti atšķirīgas – dažās tie ir jau vairāk nekā 40 %, Latvijā – 23,9 %. Tomēr jāpiebilst, ka te ir runa tikai par tiem lielajiem uzņēmumiem, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū. Prasība neattieksies uz visiem pārējiem uzņēmumiem. Tas, kā tieši Latvijā šo likumu ieviesīs, ir jālemj valdībai, cik zinu – nupat par to ir beigusies sabiedriskā apspriešana. Likuma ieviešanas uzraudzība būs salīdzinoši vienkārša – uzņēmumiem, uz kuriem tas attiecas, reizi gadā būs jāsniedz informācija par dzimumu pārstāvniecību valdēs un pasākumiem, ko tie veic, lai sasniegtu ES noteikto mērķi. Latvija, kā arī citas valstis reizi gadā publicēs to uzņēmumu sarakstu, kuri ir sasnieguši direktīvas mērķus,” stāsta I.Vaidere.

Viņa uzsver, ka politikā būtu ideāli, ja sieviešu un vīriešu proporcija būtu puse uz pusi. “Darbs jāpadara viens, bet abu dzimumu balanss jebkuram lēmumam nāktu tikai par labu – politika būtu dabiskāka, jo visās norisēs sievietei un vīrietim ir sava loma. Tomēr nedomāju, ka šo proporciju vajag stimulēt mākslīgi,” atzīst I.Vaidere.

Attieksme pret sievieti ir kritiskāka

Deputāte uzsver, ka savā politiskajā karjerā nekad nav nodalījusi – sieviete politikā vai vīrietis politikā.

“Arī pirms nu jau vairāk nekā 30 gadiem, kad sāku savu ceļu politikā, tur jau bija daudzas enerģiskas sievietes, un šobrīd viņu ir vēl krietni vairāk. Viss, ko esmu sasniegusi, panākts līdzvērtīgā konkurencē ar vīriešiem. Tajā pašā laikā nevaru noliegt – daudziem joprojām šķiet, ka politika ir vīriešu lauciņš. Ja politikā ienāk vī-
rietis, sabiedrība pieņem, ka viņš zina, ko dara, un tiks galā. Savukārt attieksme pret sievieti ir daudz kritiskāka un personīgāka – kamēr sieviete sevi politikā nav pierādījusi, viņas spējas tiek novērtētas zemāk,” pauž I.Vaidere.

Viņa atzīst, ka diskriminācija dzimumu jautājumos tomēr pastāv, jo īpaši attiecībā uz atbildīgiem amatiem korporatīvajā vidē. “Īpaši to izjūt sievietes ar maziem bērniem, jo tiek uzskatīts, ka viņas nevarēs darbam veltīt tik daudz laika un enerģijas kā vīrietis. Ir pat pētījumi, kas parāda – sievietei ar maziem bērniem saņemt paaugstinājumu darbā ir grūtāk nekā sievietei bez bērniem, bet vīrietim ar bērniem – vieglāk nekā vīrietim bez bērniem, jo darba devējs viņu vērtē kā nobriedušu un stabilu darbinieku. Šāda veida diskriminācijai tiešām nevajadzētu būt, jo mūsdienās liela daļa vīriešu uzņemas līdzvērtīgu atbildību par bērnu aprūpi un audzināšanu,” saka I.Vaidere.

Jārada iespēja apvienot ģimenes rūpes ar darbu

EP deputāts Rihards Kols pilnībā atbalsta vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanu visiem cilvēkiem neatkarīgi no dzimuma.

Viņš uzsver, ka direktīvas “Sievietes valdēs” mērķis ir cēls – novērst tā saucamo “stikla griestu” fenomenu, kad ir nevienlīdzīga attieksme pret dažādām grupām darba vidē, un veicināt dzimumu līdzsvaru uzņēmumu vadībā.

“Tomēr man ir šaubas, vai mākslīga kvotu noteikšana ir efektīvs veids, kā sasniegt patiesu vienlīdzību. Uzskatu, ka uzņēmumiem būtu jānodrošina pārredzama un objektīva atlases procedūra, kurā galvenie kritēriji ir kandidātu kompetence, pieredze un atbilstība amatam, nevis dzimums. Uzskatu, ka šāda līdztiesība uzņēmumu vadības līmenī jāveicina dabiskā veidā, caur kvalifikāciju un kompetences kritērijiem, nevis mākslīgi uzspiežot noteiktu dzimumu proporciju,” teic R.Kols.

Svarīgi ir arī atzīt, ka dzimumu nelīdzsvarotība vadības līmeņos bieži vien nav saistīta ar diskrimināciju atlases procesā, bet gan ar dziļāk iesakņotiem sociāliem un kultūras faktoriem. “Piemēram, sievietes biežāk uzņemas ģimenes un aprūpes pienākumus, kas var ietekmēt viņu karjeras attīstību. Manuprāt, efektīvāks veids par “kvotu sistēmas” noteikšanu dzimumu līdztiesības veicināšanā ir investīcijas izglītībā, karjeras attīstības programmās un atbilstošas, kā arī atbalstošas uzņēmējdarbības kultūras veidošana. Ir jāveicina elastīgi darba nosacījumi, kas ļauj apvienot profesionālo un privāto dzīvi, kā arī jāveido vide, kurā sievietes tiek mudinātas un atbalstītas tiekties pēc augstākām pozīcijām. Kompetencei un profesionalitātei nav nekādas saistības ar dzimumu,” uzskata R.Kols.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā